Ir pavīdējušas spekulācijas, ka valdības līmenī tiek gatavota Krievijas un Baltkrievijas apvienošana. Cik reālistiski būtu sagaidīt šādas valstu savienības izveidi?

Kas ir noticis?

Pagājušās nedēļas nogalē, 7. un 8. decembrī, Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā norisinājās protesta akcijas pret valsts ciešākām attiecībām ar Krieviju. Demonstrācijas sākās brīdī, kad Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko devās uz Sočiem, lai tiktos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tikšanās laikā bija iecerēts apspriest ceļa karšu saskaņošanu dažādās ekonomiskajās dimensijās, kas vēl ciešāk saistītu jau tā abu valstu diezgan cieši saistītās tautsaimniecības. Turklāt bija izskanējušas arī spekulācijas, ka ir iecerēta abu valstu apvienošana. Spekulācijās tiek pieļauts, ka apvienotā Krievijas un Baltkrievijas valsts varētu ļaut Vladimiram Putinam saglabāt varu arī pēc 2024. gada, kad beigsies viņa pašreizējais pilnvaru termiņš un viņam saskaņā ar spēkā esošo Krievijas konstitūciju vairs nebūs tiesību vēlreiz kandidēt uz prezidenta amatu, vēsta The New York Times.

Jāņem vērā, ka jau 1999. gadā tika parakstīts tā saucamais Savienības valsts līgums par vienotas valūtas, kopīgas muitas un tiesas, kā arī vienotas politiskās, ekonomiskās un militārās telpas izveidi. Tomēr šīs lietas tā arī līdz šim nav materializējušās, vēsta portāls LSM.lv. Šis fakts gan nenozīmē, ka Krievija pastāvīgi nemēģina Baltkrieviju pietuvināt savai ietekmes orbītai. Viens no ievērojamākajiem instrumentiem tās arsenālā ir naftas un gāzes resursi. Krievija līdz šim par tiem ir piemērojusi zemāku cenu, kā arī sniegusi Minskai izdevīgus aizdevumus. Tomēr pagaidām tiek plānots no tiem pamazām atteikties, lai mazinātu slogu Krievijas ekonomikai. Baltkrievija šajā kontekstā cenšas panākt līdzšinējās politikas turpināšanu. Savukārt Krievijas valsts amatpersonas ir norādījušas, ka maksa par lētākām naftas un gāzes cenām ir ciešāka abu valstu ekonomiska integrācija, vēsta The New York Times. Baltkrievijai būtisks  jautājums ir arī par piesārņotas naftas eksportu caur cauruļvadu «Družba». Šī epizode Minskai radīja ievērojamus finansiālus zaudējumus. Rezultātā – Baltkrievija no Krievijas vēlas saņemt kompensāciju, vēsta Reuters.

Pēc nedēļas nogalē notikušajām sarunām abu valstu starpā gan nekādi dokumenti parakstīti netika, taču abas valstis uzsvēra savu panākto sarunu progresu naftas un dabasgāzes jautājumos, kā arī vienojās tikties vēlreiz – 20. decembrī Sanktpēterburgā. Šajā kontekstā rodas jautājums – cik reāla pašreizējās dinamikas kontekstā ir Krievijas un Baltkrievijas apvienošana? Atbildi lūdzām sniegt starptautisko attiecību ekspertiem.

Pārtikas veikals Baltkrievijā

FOTO: ITAR-TASS

Vai Krievijas un Baltkrievijas apvienošana ir reāla?

Atvaļinātais diplomāts un bijušais Latvijas vēstnieks NATO Jānis Eichmanis intervijā portālam TVNET norāda, ka Krievijas un Baltkrievijas apvienošana nav nemaz tik nereāla un tā ir atkarīga no vairāku faktoru realizācijas. Galvenais no tiem – Maskavas spēja izdarīt uz Minsku pietiekami lielu spiedienu. «Ideja par abu valstu apvienošanu visu laiku ir bijusi dienaskārtībā, un virzība uz ko tādu ir tikusi iesākta jau iepriekš. Putins vēlas to pabeigt,» saka Eichmanis.

Viņš arī piekrīt medijos izskanējušajiem pieņēmumiem, ka Putinam Krievijas un Baltkrievijas apvienošana būtu svarīga viņa politiskā mantojuma dēļ. «Es domāju, ka šis varētu būt plāns, kā viņš (Putins) varētu turpināt ieņemt kādu nozīmīgu augstu amatu, nepārkāpjot Krievijas konstitūciju. Kā mēs zinām, tajā ir noteikts, ka viens cilvēks var tikt pārvēlēts tikai divas reizes,» apgalvo Eichmanis.

Turklāt par spiedienu runājot, pēdējā laikā no Krievijas puses tas ir sācis pieaugt. «Lukašenko šos gadus ir mēģinājis spēlēt ļoti smalku spēli – vajadzības gadījumā piekāpties, lai saņemtu naudu no Maskavas, bet tajā pašā laikā mēģinājis uzturēt labas attiecības arī ar Rietumiem – īpaši Eiropas Savienību.

Šo spēli viņš ir spēlējis samērā veiksmīgi, taču tagad situācija sāk mainīties un es nezinu vai Lukašenko ir pietiekami lielas manevra iespējas, lai izvairītos no tiešas Baltkrievijas un Krievijas apvienošanas,»

saka Eichmanis.

FOTO: REUTERS/EPA/AP

Visbeidzot, bijušais diplomāts piekrīt tam, ka lielu Krievijas ietekmes sviru Baltkrievijā veido Maskavas spēja noteikt valstī piegādāto energoresursu (naftas un gāzes) cenas. «Visus šos gadus Putins ir dotējis Baltkrieviju un naftas cena valsts iekšienē ir bijusi daudz zemāka nekā citur pasaulē. Nevar izslēgt, ka Putins Krievijas piegādātās naftas cenas varētu pacelt. Šādos gadījumos parasti Lukašenko ir no Krievijas gājis prasīt aizņēmumu. Tagad šāds aizdevums varētu arī netikt piešķirts,» apgalvo Eichmanis. Visbeidzot, Lukašenko daudz palīdzēt nevar arī Eiropas Savienība. Tās attiecības ar Lukašenko pārsvarā ir bijušas korektas, bet ne īpaši ciešas. «Viņš saprot, ka ar ES var koķetēt, taču nevar to precēt,» pauž Eichmanis.

Pretējās domās ir Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Viņš norāda, ka Lukašenko ir skaidri pateicis, ka nekāda apvienotā Krievija un Baltkrievija radīta netiks – Baltkrievija ir un paliks suverēna valsts.

Turklāt, veidojot ekonomiskās integrācijas attiecības ar Maskavu, Baltkrievija lieto formulu – divas zemes (nevis valstis), viens tirgus. Šeit Baltkrievija vēlas pateikt, ka integrācija būtu jāveido nevis no politiskā (augšējā) līmeņa, bet gan jānodarbojas ar zemāku līmeni - konkrētām nozarēm un konkrētu nozaru programmām (ceļa kartēm), lai saprastu, kā šo tirgu izveidot.

Turklāt par abu valstu politisko apvienošanu nav ticis runāts arī Soču tikšanās ietvaros. Politologs uzsver, ka Putinam Baltkrievijas jautājums vispār pašlaik nav prioritāte un viņš var atļauties ieturēt nogaidošu pozīciju. «Putinam svarīgāka ir Ukraina, Moldova un Gruzija. Viņam šajā kontekstā nav nekādas steigas,» pauž Skudra. Lukašenko ir pagaidām arī piekritis maksāt Krievijas noteikto energoresursu cenu ar noteikumu, ka konkurentu uzņēmumu (visticamāk, ka to, kuri saņem gāzi no Krievijas Eiropas Savienības dalībvalstīs – Vācija un Austrija) cenas nebūtu izdevīgākas par tām, kuras pastāv Krievijas un Baltkrievijas divpusējās tirdzniecības ietvaros.

Skudram piekrist sliecas arī Baltijas drošības fonda prezidents Olevs Nikers.

Viņš norāda, ka Lukašenko, iespējams, saprot, ka Baltkrievija kā neatkarīga valsts var pastāvēt, tikai esot daļa no Eiropas (nevis Krievijas).

«Lukašenko stiprina baltkrievu nacionālo identitāti, kas ir pirmais solis ceļā uz stiprākas valsts izveidošanu. Manuprāt, uzrunā parlamentam šā mēneša sākumā Lukašenko paziņojumu par Baltkrievijas un Krievijas neapvienošanos adresēja arī savam Krievijas kolēģim,» saka Nikers.

Viņš arī norāda, ka diskusijas par Krievijas un Baltkrievijas dziļāku integrāciju pastāv jau sen, taču progress nav bijis vērā ņemams. Savienības valsts līgums eksistē jau 20 gadus, un pašreizējais Baltkrievijas un Krievijas politiskās integrācijas statuss parāda Lukašenko noraidošo pozīciju abu valstu apvienošanas jautājumā. «Es pieļauju, ka tā arī turpināsies,» saka Nikers. Viņš gan piekrīt tam, ka Krievijas spiediens pret Baltkrieviju varētu saglabāties vai pat pieaugt. «Krievija ir ieinteresēta politiskās integrācijas ar Baltkrieviju sekmēšanā. Tas ir tas deķītis, kuru Krievija uz savu pusi centīsies vilkt,» saka eksperts.

FOTO: Reuters/ScanPix