Lembergs - biļete uz «pelēko sarakstu»? (36)

1) ASV intereses Latvijā - 03:53

2) Lemberga lietas ietekme uz Latvijas transporta nozari - 06:57

3) Kas varētu notikt ar Lemberga ietekmē esošajās iestādēs strādājošajiem cilvēkiem? - 10:08

4) Iespējamās izmaiņas Lemberga ietekmē esošo uzņēmumu vadības struktūrās - 11:10

5) Latvijas iespējamais nākamais solis - 12:13

6) Vai Latvija sāk cīnīties pret korupciju tikai ārēja spiediena ietekmē? - 12:34

7) Diasporas loma Lemberga sankcionēšanā - 13:56

8) Draudi iekļūt «pelēkajā sarakstā» - 16:26

9) Kāpēc iekļūšana «pelēkajā sarakstā» būtu problēma? - 18:09

10) Vai ASV rīkojās, Latvijas politiķu lūguma vadīta? - 19:50

11) Kāpēc ASV vērsusies pret Lembergu tieši tagad? - 22:11

12) Ko nozīmē Lemberga vārda iekļaušana vienotā sarakstā ar starptautiska līmeņa noziedzniekiem? - 24:07

13) Kā sankcijas varētu ietekmēt pret Lembergu vērsto tiesvedību? - 25:53

14) Vai Latvijas tiesvedība ir spējīga tikt galā ar šādu bezprecedenta gadījumu? - 29:10

15) Lemberga lietas attīstība nākotnē - 31:02

Raksta turpinājumā ir atsevišķu raidījuma tēmu izvilkums. Lai gūtu pilno ieskatu diskusijā, skaties/klausies ierakstu raksta sākumā.

ASV intereses Latvijā

Ir jāņem vērā, ka esam NATO dalībvalsts un ASV iegulda diezgan lielus līdzekļus mūsu aizsardzībā, un šeit atrodas tās bruņotie spēki. Mēs esam arī Eiropas Savienības un OECD dalībvalsts, kas nozīmē, ka mūsu banku sistēma tiek pieskaitīta attīstīto klubam un esam integrēti to sistēmā, saka Raudseps. ASV ir svarīgi, ka mēs kā tās sabiedrotie un daļa no Rietumu pasaules spējam nodrošināt tās piemēroto sankciju režīmu dažām pasaules valstīm. Diemžēl ar to Latvijai ir bijušas problēmas, saka Raudseps.

Tabuns arī norāda, ka Latvija ir bijis nozīmīgs NATO militārais transporta mezgls. Viņš atgādina, ka savulaik mēs palīdzējām transportēt militārās kravas uz Afganistānu. Jau tad ASV bija būtiski, lai šī piegāde caur mūsu ostām norisinātos sekmīgi, un bija aizdomas, ka dažas no kravām nav sasniegušas savus mērķus korupcijas risku dēļ, saka eksperts. 

Kādas problēmas Latvijai radītu nonākšana pelēkajā sarakstā?

Diskusijas laikā Raudseps komentēja arī sekas, kādas varētu rasties Latvijas ekonomikai no nonākšanas tā saucamajā korupcijas līmeņa pelēkajā sarakstā.

Viņš norāda, ka pelēkais saraksts praktiski būtu pierādījums Latvijas banku sistēmas nespējai pietiekami efektīvi kontrolēt netīrās naudas plūsmas. Tas savukārt nozīmē, ka visas bankas ārpus Latvijas, kurām ir saiknes ar mūsu valsti, uzreiz skatīsies un teiks: «Ja mums ar viņiem ir darījumi, tad vai nu viņi ir jāpārbauda trīsreiz (pirms mēs piekrītam), vai arī mēs vienkārši atsakāmies (no sadarbības), jo tas nav to vērts,» norāda Raudseps.

Viņaprāt, Latvijai kā mazai valstij tas ir ļoti iespējams. Tas tāpēc, ka finanšu plūsmas uz to ir pārāk mazas un nav nepieciešams šos izaicinājumus risināt.

Tā savukārt var būt problēma mūsu eksportētājiem. Tas tāpēc, ka var būt uzņēmums no Latvijas, kurš var vēlēties atvērt kontu kādā citā valstī. Savukārt šī banka var norādīt uz šo pelēkā saraksta «traipu» un teikt, ka nevēlas liekas problēmas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kurām ir milzīga ietekme starptautiskajā finanšu sistēmā. Līdz ar to konta atvēršana var tikt liegta.

Šeit būtu jāsaprot, ka Latvijas reputācija necietīs tādā līmenī, ka katrs cilvēks Londonā zinās, cik korumpēti esam. To pārsvarā zinās banku sektorā, kas ir ļoti svarīgs starptautiskajiem naudas pārskaitījumiem un starptautiskajai tirdzniecībai. «Es nedomāju, ka mēs tiksim atslēgti no starptautiskās finanšu sistēmas, taču daudziem uzņēmumiem radīsies problēmas,» pauž Raudseps.

Lemberga jautājuma ietekme uz iespēju nonākt «pelēkajā sarakstā».

Raudseps norāda, ka Lemberga sankcionēšana ir ASV signāls par nepieciešamību Latvijas valdībai steidzīgi veikt pamatīgas reformas pretkorupcijas jomā. Turklāt uz šīs sfēras nepilnībām ir norādīts jau salīdzinoši sen. Viņš atgādina, ka februārī notiks starpvaldību institūcijas FATF (atbildīga par cīņu pret naudas atmazgāšanu pasaulē) sanāksme. Tajā spriedīs par Latvijas iekļaušanu pelēkajā sarakstā, un tajā ASV ir salīdzinoši liels svars.

«Ja mēs nespēsim šajā gadījumā pierādīt, ka esam ātri un efektīvi rīkojušies, tad man liekas, ka tas «pelēkais saraksts» ir mums gandrīz 100% garantēts.

Savukārt, ja mēs spējam parādīt, ka šajā gadījumā spējam šo cilvēku izolēt no pārveidot vidi tā ietekmes mazināšanai, tas mums februārī varbūt nāks par labu,» norāda Raudseps.

Žurnāla «Ir» komentētājs arī norāda, ka šeit jau atkal pierādās fakts, ka Latvija spēj ļoti labi sakārtot savus likumus, bet brīdī, kad kāds politiski ietekmīgs cilvēks nonāk uz apsūdzēto sola, mēs esam ļoti vāji. «Ja mēs nespējam sodīt šos galvenos cilvēkus, tad neviens mums neuzticēsies, ka šo sistēmu esam sakārtojuši,» apgalvo Raudseps.

Kāpēc ASV vēršanās pret Lembergu notiek tieši tagad?

Raudseps norāda, ka mēs pēdējos gados esam nonākuši zem Amerikas Savienoto Valstu lupas. Sākums šim stāstam bija «ABLV» lieta. Tur jau iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) bija signāli, ka Latvijas bankas ir pievērušas acis uz darījumiem ar Ziemeļkoreju un kaut ko ir nepieciešams darīt lietas labā. Tomēr tā vietā, lai sodītu «ABLV», FKTK pieņēma lēmumu ar to slēgt administratīvo izlīgumu. Ļoti drīz pēc tam sekoja ASV Finanšu ministrijas lēmums par «ABLV». «Kopš tā brīža Amerika ir pievērsusi mūsu finanšu sistēmai un spējām tikt galā ar lielajiem ietekmīgajiem spēlētājiem politikā un ekonomikā uzmanību,» saka Raudseps.

Turklāt, ieliekot mūs šajā dienaskārtībā, mums būtu jāsaprot, ka ir nepieciešams kaut ko darīt, lai no šīs dienaskārtības izkļūtu.

Līdz šim mēs neesam darījuši pietiekami, un līdz ar to – spiediens pieaug. Rezultātā Vašingtonā tiek meklēti līdzekļi, kā šo spiedienu paaugstināt, norāda Raudseps. Tam piekrīt arī Otto Tabuns. Viņš norāda, ka ASV gadījumā šīs ķirurģiskās sankcijas ir veids, kā panākt izmaiņas nevēlamā uzvedībā – it īpaši, ja ir runa par kādām vērtībām vai principiem.

Kā ASV sankcijas varētu ietekmēt pret Lembergu vērsto tiesvedību?

Tabuns norāda, ka ASV spiediens varētu būt labs motivators mūsu tiesvedībai paātrināt šā jautājuma izskatīšanu. Tomēr būtu jāatceras, ka pret oligarhu vērstās sankcijas ir unilaterālas. Šeit nav runa par globālajām, visiem saistošajām sankcijām, kādas var piešķirt ANO (atbilstoši tās Hartas 41. punktam). Līdz ar to tas pašu Lemberga tiesāšanu īsti ietekmēt nevarētu. Tomēr nenoliedzami ir tas, ka par oligarhu dēvētās personas darbības būs apgrūtinātas. Tāpat varētu ciest arī viņa politiskā ietekme, jo varētu tikt apgrūtināta viņa spēja veikt ziedojumus politiskajām partijām. «Tos skaidrā naudā nevar piešķirt lielākus par minimālo mēnešalgu. Piekļuves problēmas bankas kontiem šeit varētu traucēt,» saka Tabuns.

Savukārt Pauls Raudseps norāda, ka piemērotās sankcijas noteikti ietekmē tiesvedības gaisotni. Tas tāpēc, ka atbildīgie tiesneši saprot, ka uz spriedumu skatīsies arī Amerikas Savienotās Valstis. Tādā veidā pieaug atbildības izjūta par pieņemto lēmumu. Tomēr tīri praktiski Lembergam vēl arvien ir ticis atļauts nodrošināt juridiskos pakalpojumus. Līdz ar to, iespēja, ka viņš nespēs samaksāt advokātiem, nepastāv. Viņš gan piebilst, ka tiks rūpīgi vērots, vai šīs izmaksas ir adekvātas. Tas tāpēc, ka Lembergam varētu pastāvēt iespēja ātri izņemt advokātiem domāto naudu no konta un lietot citām vajadzībām.

Vai progress pretkorupcijas jomā ir novērojams tikai pēc ārējas iejaukšanās?

Raudseps norāda, ka Latvijas valdība ir vienmēr bijusi ļoti izpildīga. Tiklīdz mums izvirza kādu uzdevumu, mēs to varam paveikt ļoti labi.

Tomēr, neskatoties uz to, valsts pārvaldē ir iesakņojies domāšanas veids, ka labāk ir necelt lielu brēku, nogaidīt un cerēt, ka viss pats no sevis atrisināsies.

«Diemžēl ir labi, labi, labi līdz brīdim, kad ir ļoti slikti. Man liekas, ka šis ir viens no gadījumiem, kad signāli nav bijuši nekāds noslēpums. Lembergs tiek tiesāts 10 gadus, un par spīti tam viņa nozīme un ietekme Latvijas politikā un ekonomikā ir ļoti manāma. Neviens nav bijis gatavs rīkoties, un, ja to nedarām mēs, tad rīkojas kāds cits,» saka Raudseps.

Diasporas loma

Savukārt Otto Tabuns piemetina, ka mēs nedrīkstam aizmirst arī Amerikas latviešu ietekmi. To veidotās nevalstiskās organizācijas bieži nominē vai aicina ASV Finanšu ministriju iekļaut konkrētus cilvēkus sankciju sarakstos. «Mēs redzējām paziņojumu gan no Amerikas latviešu kopienas, gan arī no šīs Apvienotās Amerikas Baltiešu komitejas, kas šo lēmumu atbalstīja un aicināja Eiropas Savienībai spert soli tālāk un ieviest savu Magņitska aktu,» saka Tabuns.