"Bolt" sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu Rīgas iedzīvotājiem

Bolt Food

FOTO: Publicitātes foto

Uzņēmums "Bolt" Latvijas pilsētu iedzīvotājiem ir zināms kā kopbraukšanas un elektrisko skrejriteņu pakalpojumu sniedzējs. Taču tagad "Bolt" laiž klajā jaunu pakalpojumu, kas pagaidām būs pieejams Rīgas iedzīvotājiem. Plašāk par to intervijā portālam TVNET pastāstīja "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis.

- Kas ir šis pakalpojums, ko “Bolt” sāks piedāvāt saviem klientiem?

- Mēs piedāvāsim ēdienu piegādes – pasūtīšanas platformu “Bolt Food”. Tas nav nekas jauns pasaulē, bet tā ir platforma, kas ļauj cilvēkiem ātri un ērti pasūtīt ēdienus no dažādiem restorāniem un kafejnīcām uz mājām vai darbu, kā arī norēķināties caur lietotni. Kopbraukšanā Latvijā mēs esam jau sešus gadus, un mēs esam redzējuši, ka mums ir daudz lietu, ko esam iemācījušies. Sapratām, ka šis ir biznesa segments, kur varam doties ar esošajām zināšanām.

"Bolt Food" pieejamība Rīgā

FOTO: Publicitātes foto

Rīgā mēs redzam, ka ir ļoti liels potenciāls. Cilvēki ir pieraduši pie šāda veida pakalpojuma, taču šeit vēl ir vieta, kur augt un mēģināt piedāvāt ko jaunu. Arī citur Latvijā ir potenciāls, lai nākotnē varētu īstenot šāda veida pakalpojumus. Arī patērētājiem ir labāk, ka ir lielāks piedāvājums.

- Tas tad būs kā konkurents citai platformai - ”Wolt”?

- Jā, “Wolt” ir viens no konkurentiem, un ir arī citi konkurenti, kas darbojas ne tā kā lietotnes vai interneta vietnes, bet citā veidā. Taču kopumā daļai cilvēku jau ir izpratne par to, kā darbojas šāds pakalpojums. Tas nebūs kaut kas pilnīgi jauns un nedzirdēts.

- Pagājušā gada vasarā Rīgas ielās bija ļoti acīm redzams viens cits “Bolt” pakalpojums – skrejriteņi. Jautājums – vai šis pakalpojums atgriezīsies, un kāda bija tā popularitāte?

- Popularitāte šim pakalpojumam bija ārkārtīgi liela, arī pārējās Baltijas valstīs. Šobrīd ārā ir ziema un nav tie labākie apstākļi, lai brauktu ar skūteriem, taču pavasarī noteikti plānojam ar tiem atgriezties. Līdz tam jābūt, ka Satiksmes ministrija būs izstrādājusi noteikumus, kas nepieciešami, lai formalizētu šo skrejriteņu vietu satiksmē. Domāju, ka kopumā šis pakalpojums būs pieejamāks un potenciāli – vēl populārāks.

- Vai ir radušies kādi zaudējumi saistībā ar skrejriteņiem?

- Protams, ir kaut kādi zaudējumi, bojājumi... Tas ir aktīvs pakalpojums, kas tiek lietots uz ielām, kas ne vienmēr ir labākajā stāvoklī. Bet mēs ar to rēķināmies, un tas ir atrunāts arī mūsu biznesa plānā. Mēs šobrīd strādājam pie tā, lai uzlabotu skūterus.

- Kāpēc Francijā “Bolt” atteicās no šā pakalpojumu segmenta?

- Tam bija vairāki apsvērumi. Viens no tiem – strauji pieauga vandalisma līmenis. Mēs manījām, ka vandalisms varētu būt organizētā līmenī. Francijā sākās debates par regulējumu, kas radīja neskaidrības par skrejriteņu pakalpojuma nākotni. Līdz ar to uz brīdi, kamēr situācija nenostabilizēsies un nebūs skaidrības, tad arī nolēmām pagaidām iepauzēt ar pakalpojumu sniegšanu Francijā. Bet nākotnē skatīsimies, vai situācija mainīsies.

- Ārzemēs kopumā skatoties – ir kādi regulējumi, kas attiecas uz elektriskajiem skrejriteņiem ceļu satiksmē?

- Kā kurā valstī. Ir valstis, kurās skrejriteņi tiek pielīdzināti velosipēdiem, un tas ir tas, ko plāno darīt arī Latvija. Kaimiņvalstīs arī tāpat. Ir ierobežojumi uz atsevišķām zonām, kur, piemēram, nevar braukt, vai arī atsevišķās vietās jābrauc lēnāk. Kopumā ir tā, ka valstis un pašvaldības saprot, ka tā ir lieta, kas var atrisināt mūsu satiksmes problēmas, jo viens skrejritenis aizņem krietni mazāk vietas nekā viena automašīna. Līdz ar to tie mikromobilitātes risinājumi ir nākotne, bet jautājums ir par to, kā panākt, lai visiem satiksmes dalībniekiem ir labi.

- Vai tiks strādāts pie sabiedrības izglītošanas, lai skaidrotu, kā labāk un pareizāk pārvietoties ar šiem skrejriteņiem?

- Jā, ir vairāki plānoti pasākumi, kas varētu būt pavasarī. Mēs redzam, ka pirmā sezona bija tā, ka mēs daudz ko apguvām un iemācījāmies. Tāpēc ceru, ka tagad, sadarbībā ar valsts iestādēm un citām institūcijām mēs varēsim veicināt sabiedrības labāku izpratni par skrejriteņiem.

- Kādi vispār ir “Bolt” plāni tuvākajiem gadiem Latvijā?

- Pirmkārt, skrejriteņi, kas atgriezīsies pavasarī, jaunā pakalpojuma “Bolt Food” attīstīšana, kā arī pamatbizness – kopbraukšana. Redzam, ka tas vēl var attīstīties Rīgā, un iespējams, ka arī vēl kādā pilsētā. Šobrīd esam Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī, skatīsimies, vai nevaram sniegt šādus pakalpojumus vēl kādā pilsētā.

- Tagad ir jauns regulējums, lai sakārtotu taksometru nozari lidostā. Kā tas skar “Bolt” taksometrus?

- Šis regulējums tik ļoti mūs neietekmē, jo tas bija vairāk tendēts uz tiem taksometriem, kas tur gaidīja rindā uz nākamo taksometru. Tie ir taksometri, kurus tūristi vai pilsētas viesi redz pirmos, izejot no lidostas. Mums princips ir tāds, ka ir braucējs ar “Bolt” lietotni, ir vadītājs ar lietotni, un tad ir platforma, kas viņus abus savieno. Tāpēc mūsu darbību tas neietekmē.

- Runājot par “Bolt” autoparku – kas to veido? Vai tie ir braucēji, kam ir savs auto un lietotne, vai arī uzņēmumam ir savs atsevišķs autoparks?

- Ir gan gan. Ir individuāli uzņēmēji, kam ir savas automašīnas, ar kurām tiek sniegti kopbraukšanas pakalpojumi. Ir arī lielāki uzņēmumi, kam ir vairākas mašīnas, kas piesaista vadītājus. Līdz ar to mūsu tā saucamais autoparks sastāv no tām mašīnām, kas ir mūsu partneriem.

- Vai automašīnām ir kādas kvalitātes prasības? Tagad aktuāli ir jautājumi, kas saistīti ar CO2 izmešiem...

- Mums jau labu laiku ir bijusi prasība, ka mašīnas nevar būt vecākas par 10 gadiem. Šobrīd vēl ir valdības izstrādātie noteikumi, kuros teikts par emisijām. Vēl joprojām daļai mašīnu ir iekšdedzes dzinēji, bet tā tas ir visā Baltijā. Tieši tādēļ mēs ieviesām iekšējo programmu “Green Plan”, lai to kaut kā atsvērtu. Princips ir tāds, ka daļu naudas no katra brauciena atvēlam dažādiem projektiem, kas ir paredzēti, lai neitralizētu un atsvērtu CO2 emisijas. Pašlaik mums ir apstiprināti dažādi projekti visā pasaulē saistībā ar kļūšanu videi draudzīgākiem. Latvijā mēs strādājam ar sadarbības partneriem, lai palīdzētu viņiem iegādāties auto, kas ir videi draudzīgāks, – tie ir hibrīd- vai elektroauto. Vēl viens aspekts ir tas, vai mēs varētu palīdzēt pašvaldībām ar elektroauto uzlādes vietu izveidi. Mēs pētām, kā iesaistīties šajā jautājumā, jo kļūt dabai draudzīgākiem – tas ir mūsu mērķis.

- Cik lielas izmaksas prasa pāreja uz videi draudzīgākām tehnoloģijām?

- Šobrīd tā ir tāda kā ekskluzīva lieta, nekā ikdienišķa. Taču, redzot, kā attīstās arī auto ražošanas tehnoloģijas, var sagaidīt, ka nākotnē elektroauto būs lētāki un pieejamāki. Redzēs, kā attīstīsies elektrouzlādes tīkla izveide, taču šāda veida automobiļu popularitāte pieaugs.

Uz augšu