30 sekundes, kas izpostīja valsti: desmit gadi kopš Haiti zemestrīces

FOTO: AFP/SCANPIX

Pirms desmit gadiem Haiti skāra postoša zemestrīce, kas valsts galvaspilsētu Portoprensu un tās apkārtni dažu sekunžu laikā pārvērta murgā, kura sekas jūtamas vēl šodien. Septiņu magnitūdu stiprā zemestrīce, kas Haiti skāra 2010.gada 12.janvārī, radīja jaunu robežšķirtni valsts vēsturē – pirms zemestrīces un pēc tās, vēsta ASV raidsabiedrība CNN.

Saskaņā ar dažādām aplēsēm, šajā traģēdijā dzīvību zaudēja 100 000 līdz 300 000 cilvēku.

“Es domāju, ka Portoprensai uzmesta bumba. Viss trīcēja, apkārt valdīja milzīgs troksnis. Es domāju, ka tas bija kā [2001.gada] 11.septembrī Ņujorkā, jo es toreiz biju Ņujorkā,” desmit gadus senos notikumus atceras Fransuāza Čandlere.

Brīdī, kad sākās zemestrīce, viņa tikko bija paņēmusi savu meitu no skolas.

“Mana meita man jautāja, vai mēs mirsim. Es atbildēju, ka nezinu, bet, ja mums būs jāmirst, tad mēs mirsim kopā. Pēc tam viņa vairs jautājumus neuzdeva,” stāsta Čandlere.

FOTO: AFP/SCANPIX

No cerības līdz bezcerībai

Kā liecina ASV ģeoloģijas ekspertu aplēses, zemestrīce Haiti ilga nepilnas 30 sekundes, tomēr tās nodarītie postījumi bija dramatiski.

Pēc zemestrīces solidaritāte un savstarpējā līdzjūtība pārņēma ne tikai pašu Haiti, bet arī visu pasauli.

Daudzas pasaules valstis zemestrīces seku likvidēšanai nosūtīja savus ugunsdzēsējus un glābējus, kā arī pirmās nepieciešamības preces un aprīkojumu.

Starptautiskā sabiedrība piešķīra sagrautās valsts atjaunošanai arī naudu, kuras apjoms sasniedza desmit miljardus ASV dolāru.

Tomēr tagad – desmit gadus pēc zemestrīces – daudzi Haiti iedzīvotāji ir vīlušies un viņiem  ir krietni mazākas cerības, nekā tas bija uzreiz pēc dabas katastrofas.

Haiti prezidents Žovnels Moīzs pagājušajā nedēļā atzina, ka valsts desmit gadu laikā pēc zemestrīces nav būtiski pavirzījusies uz priekšu.

“Neskatoties uz mūsu centieniem atjaunot zemestrīces sagrauto, šī traģiskā notikuma radītās rētas joprojām saglabājas. Desmit gadus vēlāk mums joprojām trūkst pamata infrastruktūras un pakalpojumu, kas nepieciešami valsts iedzīvotājiem,” uzsvēra prezidents.

FOTO: AP/Scanpix

Nepārejošais stress

Daļa Haiti joprojām nav atjaunota. Savukārt attiecībā uz atjaunotajām ēkām pastāv pamatotas bažas, ka tās varētu neizturēt nākamo zemestrīci.

Tieši neapmierinošā būvniecības kvalitāte bija viens no iemesliem, kāpēc 2010.gada zemestrīces postījumi bija tik dramatiski.

Pēc zemestrīces atjaunošana bija nepieciešama ne tikai ēkām – psiholoģiskā atjaunošana bija nepieciešama arī daudziem valsts iedzīvotājiem, norāda Haiti strādājošā psiholoģe Marlīna Žozefa.

Viņa stāsta, ka daudzi cilvēki joprojām dzīvo pastāvīgā stresā saistībā ar zemestrīcē piedzīvoto un zemestrīces radītajām sekām uz valsti un cilvēku dzīvēm.

“Mēs varam sadzīvot ar stresu, tomēr dzīvošana nepārejošā stresā cilvēka ķermeni negatīvi ietekmē ilgtermiņā,” norāda Žozefa.

Ekonomika un korupcijas ēna

Zemestrīce izpostīja ne tikai ēkas un infrastruktūru, bet arī Haiti ekonomiku.

Desmit gadus pēc zemestrīces arī Haiti ekonomika joprojām nav pilnībā atguvusies.

Šobrīd valstī vērojama liela inflācija, savukārt regulārais degvielas deficīts vēl vairāk kavē ekonomikas attīstību un valsts iestāžu funkcionēšanu.

Daļa sabiedrības arī apsūdz valsts amatpersonas korupcijā, kas arī apgrūtina valsts atgūšanos.

Lai arī prezidents Moīzs solījis stingri vērsties pret korupciju, daļa sabiedrības uzskata, ka viņa centieni nav bijuši pietiekami, un tāpēc viņam būtu jāatkāpjas no amata.

Kas tālāk?

Haiti tiek uzskatīta par vienu no valstīm, ko visvairāk apdraud klimata pārmaiņas. Valsts arī atrodas reģionā, kas atrodas Karību viesuļvētru joslā, tāpēc ir diezgan liels pamats uzskatīt, ka jauna postoša dabas katastrofa ir tikai laika jautājums.

Uz augšu