Cilvēki mēdz būt vai nu pārāk atbildīgi par uzticētajiem pienākumiem, vai nevērīgi pret savu veselību – un ļoti bieži dodas uz darbu arī slimi.
Kā liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” dati*, 70 % Latvijas strādājošo iedzīvotāju uz darbu dodas arī tad, kad veselības stāvokļa dēļ būtu ieteicams palikt mājās, no tiem 31 % atzīst, ka tā mēdz rīkoties bieži, bet 39 % – reti. Taču došanās uz darbu, kad piemeklējusi saaukstēšanās, paaugstināta temperatūra un slikta pašsajūta, var būt patiesi bīstama gan pašam slimotājam, gan apkārtējiem. Vairāk par iemesliem, kāpēc saslimšanas gadījumā nepieciešams palikt mājās un atpūsties, nevis doties uz darbu, stāsta farmaceite Mārīte Šukele.
“Bieži vien slimošana notiek visnepiemērotākajā brīdī, kad darba ir daudz un šķietami nav laika palikt mājās un atpūsties. Tas ir viegli izskaidrojams – imunitāti nelabvēlīgi ietekmē arī cilvēka psiholoģiskais stāvoklis, un stress darbā var būt viens no saslimšanas iemesliem. Lai no tā izvairītos, jau laikus nepieciešams padomāt par savu veselību – ievērot sabalansētu uzturu, izgulēties, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un atrast sev nodarbi, kura palīdz atslābināties, ja darbā un ikdienā novērojams stress. Tāpat vīrusu sezonas laikā svarīgi atcerēties par higiēnu un telpu vēdināšanu,” atgādina farmaceite Mārīte Šukele.
Iemesli, kāpēc nedoties uz darbu slimam
#1 Ilgāks atveseļošanās laiks
Saaukstēšanos izārstēt ir daudz vieglāk, ja pirmās dienas tiek pavadītas saudzīgā režīmā. Slimošanas laikā organisms jau tā tiek pakļauts lielākai slodzei, un, ja nepieciešams koncentrēties, spēki tiek patērēti dubultā, kā rezultātā organismam nepieciešams ilgāks laiks, lai atgūtos. Lai ātrāk justos labāk, nepieciešams atpūsties un slimošanas laikā uzņemt pietiekami daudz šķidruma, lai izskalotu no organisma vīrusus un to atstātos toksīnus. Var dzert ne tikai ūdeni, bet arī ingvera, upeņu, liepziedu, aveņu lapu tējas. Būtiski papildus uzņemt arī C vitamīnu no 1000 mg līdz 2000 mg lielās devās, jo tas palīdz samazināt slimošanas laiku. Ja temperatūra nav augstāka par 38 °C, temperatūru mazinošus medikamentus lietot nav nepieciešams, jo paaugstināta temperatūra ir organisma aizsargmehānisms pret infekciju.
#2 Slimības pārnešana kolēģiem
Slima kolēģa klepus un šķaudīšana var traucēt, bet vēl svarīgāk – visbiežāk vīrusi ir lipīgi, un kolēģis vīrusu var pārnest arī apkārtējiem. Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja saslimšana ir gripa, kas ir ļoti agresīva, un gripas slimnieks apkārtējos var inficēt vēl vidēji piecas dienas no simptomu parādīšanās. Apkārtējie inficēties ar gripu var, ne tikai ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus, bet arī lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas gripas slimnieka deguna un rīkles sekrēti. Turklāt uz priekšmetiem gripas vīruss spēj izdzīvot ļoti ilgi – līdz pat desmit dienām. Sevišķi smagus kaitējumus gripa var nodarīt kolēģiem, kuri cieš no hroniskām kaitēm, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabēta, plaušu slimībām, kā arī grūtniecēm un senioriem, kuri vecāki par 65 gadiem.
#3 Zema produktivitāte
Saslimšanas gadījumā, it sevišķi, ja ir paaugstināta temperatūra, kā arī medikamentu ietekmē, prāts strādā daudz lēnāk – samazinās koncentrēšanās spējas, darba paveikšana aizņem vairāk laika, un paveiktais var būt nekvalitatīvāks. Vēl jo vairāk – samazinās arī reakcijas spējas, kā rezultātā cilvēks kļūst neuzmanīgs, nespēj adekvāti novērtēt situāciju, un pat braukšana ar auto uz darbu var būt bīstama.
#4 Iespējamas komplikācijas un augstākas ārstēšanās izmaksas
Laicīgi neārstēta slimība var radīt komplikācijas, kas ir papildu drauds organismam. Biežāk sastopamās komplikācijas pēc gripas un saaukstēšanās ir deguna blakusdobumu iekaisums, vidusauss iekaisums, bronhīts, pneimonija, hronisku plaušu slimību un astmas saasinājumi. Attīstoties citām slimībām, palielinās arī ārstēšanas izmaksas un ilgāk nākas kavēt darbu. Tāpat – jo organisms ir novājinātāks, jo grūtāk tam pretoties citiem vīrusiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi sākt ārstēšanos jau pirmajās saslimšanas dienās, atpūsties un palikt mājās, nevis doties uz darbu.