Interneta atslēgšana kā politisks ierocis un drauds ekonomikai

FOTO: AFP/SCANPIX

Apzināta valdību īstenota interneta atslēgšana pasaulē pagājušajā gadā ilga kopumā vairāk nekā 18 000 stundu, nodarot ekonomikai zaudējumus vairāk nekā astoņu miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta “CNN Money”.

Visilgāko laiku sabiedrības piekļuvi internetam pērn ierobežoja Indija, Čada un Mjanma, savukārt vislielāko negatīvo ietekmi uz ekonomiku šāda aktivitāte radīja Irākā, secināts interneta izpētes uzņēmuma “Top10VPN” pētījumā, kas balstās arī uz interneta brīvības uzraudzības organizācijas “Netblocks” un tīmekļa lietotāju tiesību aizsardzības organizācijas “The Internet Society” iepriekš paveikto.

Ziņojumā izvērtēta daļēja vai pilnīga interneta atslēgšana 122 pasaules valstīs.

“Ekonomiskā izteiksmē interneta darbības traucēšana ietekmē ne tikai oficiālo ekonomiku, bet arī neformālo ekonomiku, it īpaši mazāk attīstītajās pasaules valstīs. Interneta atslēgšanai var būt ilgstoša negatīva ietekme, kas izpaužas kā investoru pārliecības zaudēšana un attīstības bremzēšanās, kas nozīmē, ka mūsu aplēses ir uzskatāmas par konservatīvām,” norāda “Top10VPN” pētnieki.

“Savukārt cilvēktiesību izteiksmē interneta atslēgšana tiešā veidā ietekmē cilvēku izteiksmes brīvību un tiesības piekļūt informācijai, un tas var novest pat pie vardarbības.”

Jaunais normālais

Plaši interneta darbības traucējumi iepriekš parasti bija nejauši nodarīti postījumi zemūdens sakaru kabeļiem, nevis apzināta valstu valdību rīcība. Pēdējos gados gan aizvien vairāk palielinās tieši apzināta interneta darbības ierobežošana.

Pēdējos piecos gados šādu gadījumu skaits ir pieaudzis ļoti strauji, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka valdības pie šāda līdzekļa arvien biežāk ķeras ar mērķi kontrolēt un ierobežot sabiedrības protestus.

Saskaņā ar cilvēktiesību organizācijas “Freedom House” datiem, pagājušajā gadā gandrīz puse pasaules iedzīvotāju dzīvoja valstīs, kurās varas iestādes apzināti pārtrauca piekļuvi internetam vai mobilo sakaru tīkliem, tostarp arī politisku motīvu dēļ.

Šādu taktiku gan neizmanto tikai autoritāras valstis. Piemēram, Indijā piekļuve internetam pilnībā vai daļēji daļai valsts iedzīvotāju 2019.gadā tika liegta vairāk nekā simts reizes.

“Top10VPN” aplēses liecina, ka interneta darbības ierobežošana Indijai pagājušajā gadā izmaksāja vairāk nekā 1,3 miljardus ASV dolāru.

Indijas īstenotā interneta darbības bloķēšana tās kontrolētajā Kašmirā ilgst jau vairāk nekā 160 dienas, kas ir ilgākais šāds periods demokrātiskā valstī, liecina interneta brīvības aktīvistu organizācijas “Access Now” dati.

Tikai autoritārā valdība Ķīnā un militārā hunta Mjanmā ir bloķējušas piekļuvi internetam ilgāku laiku.

Piekļuve internetam Kašmirā tika slēgta pagājušā gada augustā, kad Indija atcēla Kašmirai noteikto īpašo statusu. Indijas valdība skaidroja, ka izmaiņas esot nepieciešamas, lai nodrošinātu reģionā stabilitāti un izbeigtu separātismu, terorismu un korupciju.

Daļa Kašmiras iedzīvotāju gan nemaz nenojauš, kāpēc viņiem liegta piekļuve internetam, jo iepriekš viņi lielāko daļu informācijas ieguva tieši internetā.

ANO īpašais ziņotājs viedokļa un izteiksmes brīvības jautājumos Deivids Kejs interneta atslēgšanu Kašmirā nodēvējis par komunikāciju blokādi un kolektīvu sodu bez apsūdzības par konkrētiem pārkāpumiem.

Internetam uzbrūk

Tiek uzskatīts, ka Ķīna pirms aptuveni desmit gadiem aizsāka tendenci atslēgt internetu politisku iemeslu dēļ, īstenojot gandrīz gadu ilgu interneta blokādi Siņdzjanas uiguru autonomajā reģionā.

Neskatoties uz tendences aizsākšanu, Ķīna šobrīd nav starp valstīm, kas bieži ierobežo pieeju internetam.

Tas galvenokārt skaidrojams ar Ķīnas plašo un izsmalcināto cenzūras sistēmu, kas nozīmē, ka Ķīnai nav jāķeras pie tik radikāla līdzekļa kā pieejas atslēgšana – to pašu rezultātu tā lieliski sasniedz arī ar internetā pieejamās informācijas filtrēšanu un iespējam diskutēt par konkrētiem tematiem.

Ķīnas panākumi interneta cenzēšanā ir iedvesmojuši daudzas citas valstis sekot tās piemēram.

Interneta cenzēšana un it īpaši pilnīga piekļuves bloķēšana gan daudzos gadījumos ir pretrunā gan ar starptautiskām vienošanām, gan 1948.gadā pieņemto ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.

ANO uzsver, ka tās dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai tiktu ievērotas pilsoņu tiesības piekļūt internetam un izteiksmes brīvība tiešsaistē.

“Top10VPN” ziņojumā gan uzsvērts, ka, neskaties uz negatīvo ietekmi uz ekonomiku, cilvēktiesībām un demokrātiju, nav sagaidāms, ka interneta piekļuves ierobežošana pasaulē 2020.gadā būtiski mazināsies.

Uz augšu