P, 26.09.2022.
“Zaļā gaisma dzīvnieku mocītājiem.” Dzīvnieku aizstāvji par maigo sodu suņu badinātājiem
Foto: Dzīvnieku patversme "Mežavairogi"
TVNET
“Zaļā gaisma dzīvnieku mocītājiem.” Dzīvnieku aizstāvji par maigo sodu suņu badinātājiem
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 20

“Zaļā gaisma dzīvnieku mocītājiem,” Rīgas apgabaltiesas lēmumu atstāt negrozītas pirmās instances tiesas piespriestās piespiedu darba stundas Milēnai un Artūram par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem komentē dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede. Pirms gada pāris dzīvoklī Ropažu novada Silakrogā uz vairākām nedēļām atstāja mirstam bada nāvē divus Stafordšīras terjerus. Rīgas apgabaltiesas lēmums norāda uz būtisku trūkumu sodu spriešanā, jo nodarījums ir smags, bet sods maigs, uzskata “Dzīvnieku policijas” juriste Inese Bāra.

Lai gan abas personas tika atzītas par vainīgām, vienai piesprieda 250 stundas piespiedu darba, otrai - 120 stundas piespiedu darba. “Ja lēna mērdēšana badā tiek sodīta ar sabiedrisko darbu, tad kas jānodara dzīvniekam, lai saņemtu reālu cietumsodu?” jautā dzīvnieku aizstāvji.

280 darba stundas pret divu suņu mokās izdzisušām dzīvībām un viena sabojāto veselību. Tāda ir tiesu prakse Latvijā.

Pēdējos gados piespiedu darbs ir biežāk piespriestais sods pēc Krimināllikuma (KL) 230.panta ”Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem” – sākot no 70 līdz 280 stundām. No visiem gadījumiem tikai divos cietsirdība izpaudusies kā dzīvnieka atstāšana bez aprūpes, par ko piespriestas 80 (divi suņi, abi gāja bojā) un 200 (viens suns, izdzīvoja) stundas piespiedu darba, skaidro nodibinājuma “Dzīvnieku policija” juriste Inese Bāra.

Rīgas apgabaltiesas lēmums norāda uz būtisku trūkumu sodu spriešanā. Sabiedrība ir pamatoti sašutusi, gan par salīdzinoši mazo lietu skaitu, kas vispār nonāk līdz tiesām, gan par soda mēru, kas nekādi nav uzskatāms par atbilstošu attiecībā pret nodarījuma smagumu, uzskata juriste.

Bāra atgādina, ka noziedzīga nevērība pret dzīvniekiem var norādīt uz to, ka persona spējīga uz smagiem noziegumiem pret cilvēkiem. To atzīst arī ASV Federālās izmeklēšanas birojs, pievēršot pastiprinātu uzmanību cilvēkiem, kas cietsirdīgi izturējušies pret dzīvniekiem, jo cietsirdība ir deviācija, neatkarīgi pret kādu dzīvu būtni vērsta.

No kriminālistikas vēstures zināms, ka daudzi sērijveida slepkavas bērnībā mocījuši dzīvniekus.

Vienā istabā divi suņi, kaķi un trīs mazi bērni

Kā tas varēja notikt, ka divi skaisti un draudzīgi septiņus gadus veci Stafordšīras terjeri pārvēršas izģindušos, mirstošos radījumos, un kas pie tā vainojams? 2019. gada februārī Ropažu novada Silakrogā sociālās daudzdzīvokļu mājas kaimiņi piezvanīja pašvaldības policijai: viņiem bija aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā ar diviem cīņas suņiem, kas tika turēti vienistabas dzīvoklī. Policija vilcinājās, bet, kad pēc dažām dienām ieradās, skats, ko viņi ieraudzīja, bija grūti aptverams.

Divi amerikāņu Stafordšīras terjeri izkāmējuši bezspēkā gulēja savos izkārnījumos netīrā telpā. Marko svēra tikai 15 kilogramus un pēc dažām dienām cīņu par dzīvību zaudēja. Kucīte vārdā Desilda smagā stāvoklī nonāca “Mežavairogos”. Suņi ilgstoši bija atradušies bez ēdiena un ūdens.

Ir versija, ka viņi bija apēduši dzīvoklī mītošos kaķus, jo neviens nezina, kur tie palikuši.

Kliedzošā vardarbība pret dzīvniekiem burtiski sacēla vētru sabiedrībā. Danuta Priede toreiz TVNET sacīja, ka šoreiz kliedzošajam cietsirdīgas izturēšanās gadījumam jānoslēdzas ar paraugprāvu, jo šī ir pirmā reize, kad par dzīvnieka saimnieku un viņa atbildību nav šaubu.

Foto: Dzīvnieku patversme "Mežavairogi"

Tika ierosināta krimināllieta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un noskaidrots, ka suņi Lauksaimniecības datu centrā reģistrēti uz Liepājā dzīvojošās Anastasijas vārda. Sieviete stāstīja, ka suņi patiešām piederējuši viņai līdz brīdim, kad ģimenē notikusi traģēdija – bojā gājis viņas vīrs.

Palikusi viena ar trīs mēnešus vecu zīdaini, viņa nolēmusi iemīļotos suņus - septiņus gadus veco Desildu un Marko atdot “gādīgiem cilvēkiem”.

Interesi izrādījis jauns pāris no Ropažiem. Sieviete uzticējusi viņiem dzīvniekus, bet nav veikusi pārreģistrāciju. Tas ir administratīvs pārkāpums – ne vairāk.

Tā suņi nonāca pie jauna pāra, kas dzīvoja vienistabas sociālā dzīvoklī un audzināja trīs bērnus. Pāris sastrīdējās un izšķīrās – Milēna ar bērniem aizgāja dzīvot pie radinieces, Artūrs pie citas sievietes. Kaimiņi stāstīja, ka reizēm kāds no viņiem atnācis pēc savām mantām. Dzīvnieki tika pamesti un ieslēgti dzīvoklī. Vēlāk Milēna taisnojās, ka suņi it kā bija jābaro Artūram. Pēc tam, kad informācija par notikušo izplatījās sociālajos tīklos, Artūru uz ielas piekāva.

Tikmēr Desilda pamazām atguva spēkus “Mežavairogos”. Pēc pārciestajām mokām pilnībā veselība suņukam nav atjaunojusies joprojām. Desildu drīz vien adoptēja. Suņa jaunā saimniece Angella stāsta, ka sākumā kucīti mocīja slāpes, bieži bija vemšana un caureja.

Viņa teica, ka sunīte ir draudzīga un maiga – vispār bez agresijas.

Cik vērtas ir dzīvnieka ciešanas?

Pēc pirmās instances tiesas sprieduma pērnā gada septembrī, kas abiem noteica piespiedu darba stundas, dzīvnieku organizāciju pārstāvji vērsās prokuratūrā ar prasību iesniegt apelāciju. "Latvijai beidzot ir jādodas Eiropas virzienā ne tikai vārdos, bet arī darbos - pārņemot Eiropas praksi, kur dzīvnieka dzīvība ir vērtība un neviens nesodīts nedrīkst nodarīt dzīvniekam ciešanas," tika teikts vēstulē prokuratūrai. Atkārtoti lietu skatīja Rīgas apgabaltiesā.

“Prokurors prasīja abiem trīs mēnešu ieslodzījumu,” stāsta Danuta Priede. Tomēr apelācijas instance atstāja spēkā iepriekšējo spriedumu, un tas nozīmē, ka vainīgie tiks cauri sveikā. Turklāt tiesa pat neliedza vainīgajiem turpmāk turēt suņus.

“Ir liela atšķirība, vai dzīvnieku nošauj uzreiz vai trīs nedēļas tur badā. Situācijas dramatisms ir tajā, ka apsūdzētie atzina savu vainu, tāpēc pierādījumus tiesa neizskatīja – netika ņemts vērā ne eksperta atzinums, ne fotogrāfijas, ne liecības,” turpina Danuta Priede. “Vienīgais, ko ņēma vērā, bija apsūdzēto personības un fakts, ka viņi ir mazgadīgu bērnu vecāki. Puisim tagad ir vēl viens mazs bērns no citas sievietes. Un tas nozīmē, ka cietumā viņi iet nevar." 

Bērni ir kā indulgence – vari spīdzināt suņus un kaķus, pēc tam atzīt savu vainu, piedzemdēt bērnu, un tev nekas par to nebūs.

 Pēc viņas domām, cilvēkam, kurš dzīvu radību trīs nedēļas atstāj bez ēdiena un ūdens, ir īpaša prāta uzbūve.

Mēs nezinām, kurā brīdī šādi cilvēki paši savus bērnus ieslēgs un aizbrauks kaut kur tusēt. 

Viņa pāri raksturo kā sadzīviski infantilu - “dzīvo kā prot”.

“Sliktākais ir tas, ka Latvijā nav tiesu prakses ar adekvātu izvērtējumu dzīvnieku ciešanām: tiek ņemti vērā tikai fiziskie parametri, nevis emocionālie. Lai gan ir Dzīvnieku aizsardzības likums, dzīvnieku ciešanas netiek uztvertas nopietni. Tiesībsargājošās instances uz dzīvniekiem skatās ne kā uz mantu un ne kā uz dzīvu būtni.”

Juriste Inese Bāra un “Dzīvnieku policija” iestājas par papildsoda - aizlieguma turēt dzīvniekus personām, kas sodītas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, - ieviešanu Latvijā.

“Uzskatām, ka tas ir būtiskāk dzīvnieku aizsardzības nodrošināšanai, lai personas, kas jau nonāvējušas vai pakļāvušas ciešanām dzīvniekus, vairs nevarētu ņemt nākamos dzīvniekus un kaitēt tiem.” Piemēram, Lielbritānijā par dzīvnieku atstāšanu bez aprūpes tiek piemērots mūža aizliegums personai turpmāk turēt dzīvnieku, pamatojot to ar tiesas novērojumu, ka persona nav spējīga rūpēties par dzīvniekiem.

“Pagājušajā gadā ar lielām diskusijām Saeimas atbildīgajā komisijā izdevās nosargāt Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.panta otro daļu, kas pašlaik ir vienīgā norma, kurā noteikts, ka personai ir aizliegts turēt dzīvnieku, ja tā ir sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Šogad turpināsim darbu ar Tieslietu ministriju, lai panāktu, ka šis soda veids atkal tiek iekļauts Krimināllikuma 230.panta sankcijās,” turpina Bāra. Viņa norāda, ka Latvijā šobrīd Krimināllikuma 44.pants pieļauj tiesnesim piemērot tiesību ierobežojumu, bet no tiesu prakses redzams, ka šī iespēja netiek izmantota.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu