Mūsdienās darba un privātās dzīves balanss var šķist neiespējams, un eksperti norāda, ka darba dienas stresoru mūsdienās ir nebeidzami daudz. Piemēram, beidzot darba dienu birojā, darbinieks arvien paliek sasniedzams, un tas var bīstami ietekmēt attiecības, veselību un kopīgo indivīda labsajūtu.
Latvijas uzņēmīgie cilvēki realitātē darbam atvēl vairāk laika, nekā vēlētos, un visvairāk no tā cieš laiks, ko veltīt sev un draugiem, noskaidrots aptaujā*.
“Latvija ir starp tām Eiropas Savienības valstīm, kur nedēļas laikā tiek nostrādāts vairāk, rāda OECD valstīs veiktais pētījums*.
2018. gadā latvieši vidēji strādājuši 39,1 h nedēļā, kas ir teju par trim stundām vairāk nekā vidēji ES (36,2 stundas nedēļā).
Darba apjoms nesamazinās, bet temps palielinās, turklāt tehnoloģijas ļauj mūs sasniegt jebkurā diennakts laikā, kas nozīmē – arī darba jautājumi var viegli nonākt pie mums ārpus noteiktā darba laika. Darba un privātās dzīves balanss ir svarīgs gan katra fiziskajai veselībai, gan pašsajūtai, mentālajai veselībai, kā arī, kas nav mazsvarīgi – palielina produktivitāti,” stāsta viena no aptaujas iniciatorēm Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.
Latvijas uzņēmīgo cilvēku aptauja parāda, ka jomas, kas visvairāk cieš no tā, ka realitātē darbam tiek veltīts vairāk stundu, nekā gribētos, ir laiks sev un draugiem, kamēr laiks ģimenei tomēr tiek veltīts vēlamā apjomā.
Ja darbam vidēji vēlētos atvēlēt aptuveni 31% no diennakts, tad realitātē Latvijas uzņēmīgajiem cilvēkiem tas aizņem aptuveni 40%.
Proporcionāli līdz ar to, visvairāk laiks tiek atņemts pašam sev –
vēlamo 10% vietā atvēlot sev gandrīz uz pusi mazāk - vien 6% no diennakts laika.
Trešdaļa aptaujāto atzīst, ka balansu starp darbu un privāto dzīvi uzlabot ļautu sabiedrības attieksme pret prioritātēm. Norāda, ka ir svarīgi publiski un aktīvi runāt par balansa pozitīvajiem aspektiem ne vien personiski, bet arī - ko no tā iegūst apkārtējie.
Balanss starp darbu un privāto dzīvi samazina negatīvos stresorus, retāki kļūst izdegšanas gadījumi, uzlabojas vispārējā pašsajūta, kas ir vērtīgi gan darba devējiem, gan pašiem darba ņēmējiem.
Piemēram, arvien populārāka kļūst iespēja strādāt no mājām, ko veicina arvien vairāk darba devēju, arī paši uzņēmēji bieži ir iekārtojuši sev mājas biroju.
“Šobrīd esam nonākuši pārmaiņu laikmetā, kad cilvēki sāk uzdot jautājumus – vai tas darbs, ko es daru, man patīk, vai man ir misijas sajūta, vai es attīstu sevi? Mums Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kuri sāk uzdot šos jautājumus un rīko meistarklases saviem darbiniekiem, kurās cilvēki analizē, kādas ir viņu vērtības, vai tās saskan ar uzņēmuma vērtībām. Par šīm lietām ir jārunā un nedrīkst atstāt visu atbildību tikai darbinieku pusē. Uzņēmumiem arī jābūt gataviem, ka cilvēki šos jautājumus uzdos, un jāatrod, kurā brīdī uzņēmums ir atbildīgs par to, lai labie cilvēki neaiziet,” Ilze Medne, Luminor Līderības jomas vadītāja Baltijā, HR podkāsta vadītāja.
Kopumā no aptaujātajiem biežāk tieši sievietes norādījušas, ka
balanss starp darbu un privāto dzīvi nav iespējams vai drīzāk nav iespējams – tā domā 27% sieviešu un 17% vīriešu.
Lai arī lielākā daļa aptaujāto (56%) šobrīd vērtē, ka viņu dzīvē ir vai drīzāk ir balanss, tomēr tas nozīmē, ka nedaudz mazāk nekā pusei – 44% šā balansa starp darbu un privāto dzīvi drīzāk nav. Galvenās lietas, ko paši uzņēmīgie redz kā potenciālu iespēju, lai uzlabotu balansu savā dzīvē, ir – biežāk satikties ar draugiem un tuviniekiem, regulāri atvēlēt noteiktu laiku sev un sākt dzīvot veselīgāk.
*Luminor Collective mind iniciatīvas organizētā aptauja.
