Izsludina likuma grozījumus, kas paredz piemērot sodus par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlājiem

Līdz ar grozījumiem likumā iekļauti divi jauni administratīvā pārkāpuma sastāvi - nelabvēlīgu seku radīšana trauksmes cēlējam un tā radiniekiem un apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojumu, kā arī noteikti sodi par tiem un kompetence sodu piemērošanā.

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam fiziskai personai piemēros naudas sodu no sešām līdz 140 naudas soda vienībām, amatpersonai - no astoņām līdz 140 naudas soda vienībām, bet juridiskai personai - no 40 līdz 2800 naudas soda vienībām.

Savukārt par nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojumu, piemēros naudas sodu no sešām līdz 140 naudas soda vienībām.

Trauksmes celšanas likuma pārejas noteikumos noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 2019.gada 1.februārim jāiesniedz Saeimā grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri regulētu administratīvo atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem un par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu.

Trauksmes celšanas likums nosaka aizliegumu trauksmes cēlēju un viņa radiniekus disciplināri vai citādi sodīt, atbrīvot no darba vai amata, pazemināt amatā, pārcelt citā darbā vai amatā vai citādi tieši vai netieši radīt viņiem nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka trauksmes cēlējs ir sniedzis trauksmes cēlēja ziņojumu.

Likumā līdz šim ietvertajam aizliegumam nav preventīva rakstura, jo tas neparedz atbildību (sankcijas) gadījumā, ja nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam tomēr būtu radītas, tādēļ šāds aizliegums pats par sevi nevar tikt uzskatīts par efektīvu, trauksmes cēlēja tiesības aizsargājošu līdzekli.

Ievērojot minēto, nepieciešams paredzēt atbildība (sankcijas) par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam. Tādā gadījumā nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumam būtu preventīva nozīme, darbinieki tiktu iedrošināti kļūt par trauksmes cēlējiem, proti, ziņot par pārkāpumiem un riskiem, apzinoties, ka normā paredzētā atbildība atturēs attiecīgās institūcijas no darbiniekiem nelabvēlīgu seku radīšanas.

Administratīvās atbildības noteikšana ir nepieciešama, lai Trauksmes celšanas likums un izveidotās trauksmes celšanas sistēmas būtu efektīvas. Paredzot administratīvo atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu, tiktu mazinātas iespējas, ka likumā noteiktās trauksmes cēlēja tiesības tiek izmantotas prettiesiskiem mērķiem, kas vērsti uz nepamatotu nomelnošanu, nevis pārkāpumu novēršanu.

Pašlaik nav tādu normatīvo aktu, kas paredzētu konkrētu atbildību tieši par trauksmes celšanas sistēmas prettiesisku izmantošanu, jo saskaņā ar Trauksmes celšanas likumu vienīgās sekas, kas personai iestājas, ja trauksme celta neatbilstoši likumam, sniedzot apzināti nepatiesu informāciju, ir tādas, ka personai zūd tiesības uz likumā paredzētajām trauksmes cēlēja aizsardzības garantijām (apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana un ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu).

Administratīvās atbildības paredzēšana preventīvi veicinātu atbildīgu sniegtās informācijas izvērtēšanu, vienlaikus nekaitējot interesei ziņot par pārkāpumu, ja trauksmes cēlējs uzskata sniegto informāciju par patiesu un savu ziņojumu par pamatotu.