Valdība šodien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto priekšlikumu paplašināt to mediķu loku, kas var saņemt finansiālu atbalstu, izvēloties strādāt reģionos, līdz ar to turpmāk šajā lokā būs iekļauti arī, piemēram, valsts apmaksātos pakalpojumus sniedzošie zobārsti.
Tādējādi ministrija cer veicināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ārpus Rīgas.
Turpmāk kompensācijas par darbu reģionā varēs saņemt arī Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā un Valsts asinsdonoru centrā strādājoši mediķi, zobārsti, kas vēlas sniegt valsts zobārstniecības pakalpojumus reģionos, kā arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās strādājošie ārsti, ārstu palīgi, fizioterapeiti, ergoterapeiti māsas un māsu palīgi.
Savukārt zobu higiēnists, zobārsta asistents un zobārstniecības māsa kompensāciju par darbu reģionos varēs saņemt tikai tad, ja strādās komandā ar zobārstu vai bērnu zobārstu, kuri plāno saņemt kompensāciju.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka zobārstam vai bērnu zobārstam, kurš vēlas sniegt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus, par to saņemot kompensāciju, jāvēršas Nacionālajā veselības dienestā (NVD), kas arī nosaka, kurās teritorijās var iegūt kompensāciju. NVD slēgs līgumu par valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu konkrētā reģionā vismaz uz pieciem gadiem, nosakot līguma apjomu, kas ir pielīdzināms pilnas slodzes darbam.
VM šādu mehānismu izveidojusi ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu.
VM pārstāve Anna Strapcāne skaidro, ka ārstniecības persona, kura piekrīt strādāt ārpus galvaspilsētas vismaz piecus gadus, sniedzot valsts apmaksātus pakalpojumus, var saņemt vienreizēju pārcelšanās kompensāciju (arī par katru ģimenes locekli) un pirmos divus gadus arī finansiālu atbalstu, lai segtu dzīvošanas izdevumus. Pēc ministrijas pārstāves skaidrotā, ārsts, kuram ir laulātais un divi bērni, kompensācijā par darbu ārpus Rīgas par visiem pieciem gadiem saņemtu 13 090 eiro.
Kopš 2018.gada 25.jūlija līdz šā gada 5.februārim kopumā parakstīti 508 kompensācijas līgumi.
Tas nozīmē, ka uz reģioniem devušās strādāt 508 ārstniecības personas, tostarp 69 ārsti, 83 medicīnas māsas, 245 māsas palīgi, 90 ārsta palīgi, divi ergoterapteiti, 11 fizioterapteiti un astoņas vecmātes. Līdz šim kompensācijās izmaksāti aptuveni 3,8 miljoni eiro.
Šāda veida atbalsts ārstniecības personām, kuras ir gatavas doties strādāt ārpus Rīgas, būs pieejams līdz pat 2023.gada beigām.
Vienlaikus VM anotācijā tiek skaidrots, ka pērn jūnijā zobārstniecības pakalpojumu sniegšanai reģionos trūka 269 zobārsti, 105 zobārstu asistenti, 143 zobārstniecības māsas un 35 zobu higiēnisti - ievērojama daļa tieši valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.
Jau vēstīts, ka līdzīga iniciatīva darbojas jau kopš 2018.gada jūlija. Izvēloties pārcelties strādāt ārpus Rīgas, ārstniecības personas var saņemt finansiālu atbalstu. Proti, ārstniecības persona, kura piekrīt strādāt ārpus galvaspilsētas vismaz piecus gadus, sniedzot valsts apmaksātus pakalpojumus, var saņemt vienreizēju pārcelšanās kompensāciju, kas tiek piešķirta arī par katru ģimenes locekli. Vienlaikus tiek kompensēti arī dzīvošanas izdevumi pirmo divu gadu garumā, norādīja VM pārstāve.
Līdz šim ārstniecības personu interese bijusi liela, taču, lai ārpus Rīgas dzīvojošajiem iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp zobārstniecība, būtu vēl pieejamāki, VM plāno paplašināt ārstniecības personu loku, kas var pieteikties atbalstam. Kā rezultātā arī tiktu stimulēta bērnu zobārstniecības pakalpojumu pieejamība, skaidroja Strapcāne.
