Valentīndiena: kur noteikti varēs vērot zvaigžņoto debesi

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: publicitātes

14. februārī, Valentīndienā, tiks atklātas divas jaunas multimediālās izstādes: „Van Gogs. Vēstules Teo” un „Kosmoss. Stāsts par nezināmo”. Abas izstādes katra citādi liek aizdomāties par niecības nīcību un tuvu attiecību svarīgumu.

Izstādē „Van Gogs. Vēstules Teo” pulsē mākslinieka gars — var gandrīz fiziski sajust viņa skaudro vientulību. „Tādos brīžos gribas apskaut mīļoto un vairs neatlaist. „Kosmoss”, protams, ir pavisam citāda izstāde. Lai gan tā ļauj pilnīgi izjust Visuma plašumu un cilvēka trauslumu, multimediālā izrāde uzjundī nevis melanholisku, bet gan romantisku noskaņu,” stāsta Digital Art House līdzdibinātājs Jurijs Getalo. „Mākoņainu nakšu periodā, kad zvaigznes gandrīz nekad nav redzamas, šī ir vienreizīga iespēja visu mīlētāju dienā kopā ar otro pusīti priecāties par zvaigžņu mirdzumu.”

„Kosmoss. Stāsts par nezināmo” ir jauna, eksperimentāla Digital Art House izrāde, kas veltīta Visuma skaistumam un pārsteidzošajai daudzveidībai, kuras daļa esam arī mēs. Skatītāji varēs aplūkot satriecošas tālu zvaigznāju ainavas, doties ceļojumā cauri galaktikai un ar jaunāko datorgrafikas tehnoloģiju palīdzību pārcelties atklātā kosmosā, lai ieraudzītu, kādas neiedomājamas pasaules no mums slēpj šis vilinošais nezināmais. „Kopš neatminamiem laikiem mīlētāji kopā ir lūkojušies zvaigznēs. Aizturējuši elpu, viņi saviļņoti pārdzīvoja šī laimīgā divatnes mirkļa trauslumu un īslaicīgumu. Tomēr mūsdienu pilsētās zvaigznes gandrīz nekad nav redzamas, it sevišķi februāra mākoņainajās naktīs. Mēs priecājamies, ka izstāde, kas pirmo reizi vērs durvis 14. februārī, ļaus mīlētājiem tik un tā apjūsmot tālo zvaigžņu mirdzumu debesjumā,” piebilst J. Getalo.

Tos, kas ar lielāku pietāti izturas pret Vinsenta van Goga garabērniem, nevis Visumu, iepriecinās jaunas multimediālās izstādes atvēršana, kas veltīta viņa darbiem. „Vēstules Teo” ir neticami jutekliska multimediāla izrāde, kas pamatojas uz vēstulēm brālim. Tās nav tikai vēstules tuviniekam, tā ir dižā mākslinieka saruna pašam ar sevi, Dievu un pasauli. „Van Goga vēstulēs brālim Teo pulsē mākslinieka gars: izstumtā vientulība, nervoza sadzīves uztvere, skumjas pēc dvēseļu radniecības ar personu, ko viņš uzskatīja par domubiedru — Gogēnu,” stāsta kultūrpētnieks Deniss Hanovs. „Vēstules ir dzīvas gleznas, nesaprastā dzīves visspilgtākā panorāma, personības, ko sabiedrība gribēja izstumt un aizmirst, bet kas kļuva par pavērsiena punktu glezniecības vēsturē. Viņa darbos bezpalīdzība saplūst ar bērnišķīgu sajūsmu un izmisumu, vēlmi krāsās rast lietu un ļaužu slepeno dzīvi.”

Skatītāji varēs ne tikai aplūkot vairāk nekā 400 dižā meistara šedevru, kas gleznoti dažādos dzīves posmos — dzīvojot un strādājot Nīderlandē, Parīzē, Arlā un Overā pie Uāzas —, bet arī izjust viņa pasauli caur vēstuļu prizmu, kas ir rakstītas pirmajā personā un atsedz meistara dvēseli un emocijas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu