Populārais HBO miniseriāls "Černobiļa" ("Chernobyl") lielā mērā bija balstīts uz katastrofas liecinieku stāstiem, ko grāmatā "Černobiļa. Lūgšana" apkopojusi Ukrainā dzimusī baltkrievu rakstniece, Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja Svetlana Aļeksijeviča.
Jaunā intervijā portālam "Meduza" Aļeksijeviča atbildējusi uz neapmierinātību, ko pērn pauda Ludmila Ignatenko - prototips vienai no seriāla galvenajām varonēm.
Viena no "Černobiļas" sižeta līnijām atspoguļoja ugunsdzēsēja Vasilija sievas Ludmilas likteni. Vasilijs bija starp pirmajiem ugunsdzēsējiem, kuri atbrauca uz Černobiļas AES pēc 4. kodolreaktora avārijas un saņēma nāvējošu radiācijas devu. Seriālā parādīts, ka Ludmila ar vīru bija līdz pēdējam brīdim, neskatoties uz mediķu aizliegumiem un iebildumiem, jo sieviete tobrīd bija gaidībās.
Ignatenko intervijā raidorganizācijai BBC pērn sūdzējās, ka neesot zinājusi, ka viņas dzīvesstāsts kļūs par tik populāra seriāla neatņemamu sastāvdaļu. Pēc seriāla iznākšanas viņa, nevarot izturēt sev pievērsto uzmanību, no Kijevas pārcēlusies uz laukiem.
"Meduza" intervijā Aļeksijevičai tika uzdots jautājums par Ignatenko teikto, ka seriāls "Černobiļa" viņai neesot paticis un ka grāmatā "Černobiļa. Lūgšana" viņa "nepiekrīt vairākām epizodēm".
"Pati [interviju] neredzēju, bet man to pārstāstīja. Ak kungs, tas ir tik pārsteidzoši!" komentē rakstniece. "Es biju kādā avīzē izlasījusi par mirušu ugunsdzēsēju un ka sieva gribot, lai viņa vārdā nosauc ielu vai piešķir viņam Padomju Savienības varoņa titulu. Atradu viņu, mēs trīs dienas runājām, un viņa bija briesmīgi pateicīga. Un palīdzējām viņai, kā rezultātā viņa vārds tika dots gan ielai, gan skolai. Un vispār attieksme pret ugunsdzēsējiem izmainījās, pateicoties viņas stāstam.
Bet pēc tam... Redzams, ka manu grāmatu varoņiem dažreiz šķiet, ka rakstniece uz viņu rēķina kļuvusi bagāta. Neviens nav gatavs atzīt, ka ar savu stāstu būtu gājis tumsā un neviens to nekad nebūtu dzirdējis. Kaut gan tieši tā arī notiek. Bet šie cilvēki ir tik daudz pārcietuši, nu, kā es varu uz viņiem apvainoties? Vai vēl vairāk - viņus tiesāt?"
Aļeksijeviča stāsta, ka esot apciemojusi Ludmilu dzīvoklī Kijevā, kur viņa tolaik mitinājās ar savu dēlu un vectēvu, kurš apciemojuma laikā esot viņai pārmetis palikšanu pie milzīgu radiācijas devu saņēmušā vīra, kaut arī tolaik gaidīja bērnu.
"Ko tad viņa darīja līdz avārijai? Dekorēja kūkas. Bet pēc tam nonāca praktiski Šekspīra augstumos! Viņas stāsts atrodams ne tikai slavenā amerikāņu seriālā par Černobiļu. Teju visās filmās un izrādēs, kas balstītas uz "Černobiļa. Lūgšana", kuras tiek izrādītas visā pasaulē, ir izmantots kāds gabaliņš no šā stāsta vai arī tas attēlots visā pilnībā. (..) Bet es neskaidroju attiecības ar saviem varoņiem. Nevaru to atļauties. Varu tikai turpināt savu darbu. Tā, kā es to saprotu," saka Aļeksijeviča.
Ludmila Ignatenko pagājušā gada intervijā stāstīja, ka komunikācija ar HBO pārstāvjiem ātri esot pārtrūkusi.
"Tikai tad, kad filma jau bija uzņemta, es uzzināju, ka esmu tās galvenā varone," stāsta Ludmila. "Sekoja daudz zvanu no Maskavas, bet es uz tiem neatbildēju. Visi žurnālisti un mediji pārcilā manu dzīvi, manu stāstu."
GALERIJA: Tūristu bums Černobiļā.
