/nginx/o/2020/02/18/12949543t1h7d16.jpg)
Otrdien Grieķijā sācies 24 stundu streiks, arodbiedrībām protestējot pret pensiju sistēmas reformām, kuru mērķis ir mudināt strādājošos palikt aktīviem darba tirgū ilgāk.
Cita starpā streiks paralizējis sabiedrisko transportu Atēnās, starppilsētu dzelzceļu satiksmi un prāmju kustību.
Streikā piedalās arī civildienesta ierēdņi, bet žurnālisti izrādīs tam simbolisku atbalstu, darbu pārtraucot uz trīs stundām.
Likumprojekts par pensiju sistēmas reformām faktiski ir to taupības pasākumu turpinājums, ko Grieķija piedzīvoja laikā no 2010. līdz 2019.gadam, norādījusi civildienesta ierēdņu arodbiedrība ADEDY.
Pēcpusdienā arodbiedrības organizē arī ielu demonstrācijas Atēnās, Solonikos un citās lielākajās pilsētās.
Tikmēr jaunā konservatīvā valdība norāda, ka reformas, par kurām balsojums parlamentā paredzēts piektdien, padarīs Grieķijas pensiju sistēmu dzīvotspējīgu vismaz līdz 2070.gadam.
Nodarbinātības ministrija apgalvo, ka reformas, kas ir jau trešā reize pēdējās desmitgades laikā, kad pensiju sistēma tiek nopietni manīta, ļaus turpināt pensiju paaugstināšanu un mazinās ierobežojumus tiem pensionāriem, kas turpina strādāt.
Tiek uzskatīts, ka līdzšinējā dāsnā pensiju sistēma, kuru jau mēģinājušas mainīt vairākas valdības, bija viens no Grieķijas ilgstošās parādu krīzes cēloņiem.
Hroniska dzīvošana pāri līdzekļiem un nepatiesu datu sniegšana par budžeta deficītu 2010.gadā noveda valsti uz maksātnespējas sliekšņa.
Apmaiņā pret Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda aizdevumiem Grieķijas finanšu sistēmas glābšanai Atēnas bija spiestas īstenot bargus taupības pasākumus un pensiju samazināšanu.