Vai Gobzemam ir taisnība par krimināllietu novilcināšanu?

Иллюстрация FOTO: Re:baltica

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta.

Saeima 13. februārī otrajā lasījumā atbalstīja Kriminālprocesa likuma grozījumu projektu, viens no kura mērķiem ir saīsināt tiesvedību ilgumu. Pret vairākiem priekšlikumiem iebilda pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems, cita starpā apgalvojot, ka advokāti nekavē lietu izskatīšanas gaitu.

Gobzems, kurš pats iepriekš bijis advokāts, debatēs uzstājās pret tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu likumā noteikt, ka gadījumos, kad advokāts nevar piedalīties tiesas sēdē, viņš savā vietā nodrošina citu advokātu. Gobzems skaidroja, ka starp advokātu un klientu ir uzticības attiecības un, nodrošinot citu advokātu, šādas attiecības tiek izbeigtas. Deputāts Andrejs Judins norādīja, ka ļoti bieži ilgā tiesvedība saistīta ar to, “ka advokāts nevar piedalīties procesos, uzņemas pārāk lielu slodzi, slimo, un tā tālāk, un tā tālāk”, savukārt Gobzems to apstrīdēja:

“Nav statistikas, ka lietas tiek novilcinātas advokāta dēļ visās lielākajās tā saucamajās krimināllietās. Tā puse, kura tiek apsūdzēta, nekavē lietas izskatīšanas gaitu. Arī advokāti tajās lietās nekavē lietas izskatīšanas gaitu.”

Statistikas nav, analīzi tikai gatavo

Gobzemam ir taisnība attiecībā uz statistiku. Tāda par krimināllietu izskatīšanas ilguma iemesliem patiesi nav apkopota, Re:Check apliecināja Tieslietu ministrijā. Tajā kopš 2005. gada darbojas darba grupa Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei, kur piedalās tiesneši, advokāti, prokurori, izmeklētāji un citu iestāžu pārstāvji, un priekšlikumi tiek izstrādāti, balstoties uz viņu praksē konstatēto. Kā norādīja TM, Tieslietu padome ir nolēmusi veikt padziļinātu tieši lielo un garo kriminālprocesu analīzi, kas varētu dot “visaptverošu bildi par to, vai un kur ir vēl palikuši vājie punkti”. Tās rezultāti tiek gaidīti rudenī.

Gobzems Saeimas sēdē kā piemēru izmantoja Zolitūdes traģēdijas lietu, kur tiesas procesa ilgumam bijuši citi iemesli. Tomēr fakts, ka statistikas nav un Zolitūdes lietā netika saskatīta apzināta kavēšana, nenozīmē, ka aizstāvība nemēdz novilcināt lietu izskatīšanu, kā to sacīja deputāts. Re:Check apkopoja skaļākos gadījumus, kuros tiesa un prokuratūra atklāti norādījušas uz procesa apzinātu kavēšanu no apsūdzēto puses.

Munkevica lieta

2011.gadā par novilcināšanu runāja bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica kukuļošanas lietas tiesnese. Viņa līdzapsūdzētais Normunds Pīrants vairākkārt dažas dienas pirms tiesas sēdes bija saslimis, kā rezultātā tiesnese lūdza norīkot ekspertīzi, vai viņš var piedalīties sēdē. Tiesnešu kļūdu dēļ lietas izskatīšana pirmajā instancē tika sākta vēlreiz, bet arī otrajā tiesas procesā 2015.gadā tika runāts par tiesas novilcināšanu. Pēc Munkevica advokātes atkārtotas neierašanās uz sēdēm tiesnese Aija Orniņa izmantoja līdz tam neizmantotu iespēju izsaukt citu advokātu.

Bērnu slimnīcas kukuļošanas lieta

Tikai šogad ar tiesas nolēmumu jeb apsūdzēto piekrišanu sodiem, visticamāk, beigsies Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietas iztiesāšana, kas sākās 2013.gadā. Apsūdzību uzturošais prokurors Māris Leja par vienu no iemesliem laikrakstam Latvijas Avīze minēja aizstāvības stratēģiju novilcināt izskatīšanu. Taktika – nepamatots pieteikums prokurora noraidīšanai, pretenzijas pret tulku, neierašanās uz nozīmētajām tiesas sēdēm. Arī tiesā apstiprināts, ka piecas sēdes nav notikušas advokātu neierašanās dēļ. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers laikrakstam atzinis, ka viens no legālajiem procesa novilcināšanas rīkiem ir tas, ka advokāti rindas kārtībā slimo. “Tomēr ir bijuši gadījumi, kad tiesas uzdod to pārbaudīt un, izrādās, darba nespēja ir nosacīta, pat fiktīva,” teicis Kalnmeiers.

Lemberga lieta un citas

Visbiežāk mediji par bažām saistībā ar apzinātu novilcināšanu no aizstāvības puses ziņojuši Ventspils domes vadītāja Aivara Lemberga krimināllietā. Tā pirmajā instancē tiek skatīta kopš 2009.gada. Izvēlētās metodes – negaidītas prasības papildu liecinieku nopratināšanai, ilgstošā procedūrā notikusi advokāta maiņa, apsūdzētā izvēle mēnešiem ilgi lasīt savu liecību, kas citos procesos aizņem tikai dažas dienas. Žurnāls "Ir" pirms gada rakstīja, ka lietā līdz tam nozīmētas 1176 tiesas sēdes. No tām atliktas 613, tajā skaitā 278 – apsūdzēto un advokātu dēļ.

Pirms pāris gadiem ilgo izskatīšanu krimināllietās pētīja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens". Analizējot divās tiesās divu nedēļu laikā skatītās lietas, tas secināja, ka slimības lapas advokātiem ir izplatītākais veids, kā tiek panākta sēžu pārcelšana. Arī – apsūdzēto slimības lapas, advokātu komandējumi un aizņemtība citos tiesas procesos. Raidījums arī atgādināja, ka likums ļauj mīkstināt sodu vai pat to nepiespriest, ja nav ievērotas apsūdzēto tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tas nozīmē, ka lietas ilgāka izskatīšana apsūdzētajiem var būt arī izdevīga.

Ko atbildēja Gobzems

Gobzems sarunā ar Re:Check sacīja, ka nav apgalvojis, ka advokāti un aizstāvība nekad nenovilcina lietas izskatīšanu: “Es teicu, ka tas galīgi nav galvenais iemesls garajiem krimināllietu izskatīšanas termiņiem.” Viņš esot uzsvēris, ka galvenais iemesls ir paša kriminālprocesa uzbūve, piemēram pārāk daudzu liecinieku nopratināšana un procesuālu darbību nevajadzīga atkārtošana. Tiesa, lai arī Gobzems Saeimas sēdē runāja par procesa uzbūvi kā problēmu, tādu akcentu viņa teiktajā nebija.

Secinājums: Gobzemam ir taisnība, ka Kriminālprocesa likuma grozījumu virzītāju rīcībā nav statistikas par lietu izskatīšanas garo termiņu iemesliem. Taču, apgalvojot, ka advokāti nenovilcina lietas, kā arī to ilustrējot ar tikai vienu piemēru, kur tas, visticamāk, nav darīts, deputāts nepasaka visu. Gan prokuratūra, gan tiesas ir vairākkārt runājušas par apzinātu lietu kavēšanu no aizstāvības puses, un par šādu praksi konkrētos lielos kriminālprocesos daudz ziņojuši arī mediji.

Uz augšu
Back