Otrdien kļuva zināms, ka Hāgas apelācijas tiesa lēmusi, ka naftas giganta “Jukos” bijušajiem akcionāriem pienākas 50 miljardu dolāru liela kompensācija no Krievijas. Medijs “The Insider” pēta, kādu ārvalstu aktīvu zaudēšana draud Krievijai “Jukos” lietas dēļ.
Advokātu kolēģijas “Pen & Paper” padomnieks sankciju tiesībās Sergejs Glandins pastāstīja, ka gadījumā, ja Krievijas valsts atteiksies izmaksāt kompensāciju bijušajiem “Jukos” akcionāriem, vairākiem Krievijas ārvalstu aktīviem draud arests.
Tiek norādīts, ka no 2015. gada novembra ziņas par Krievijas ārvalstu aktīviem faktiski ir pilnībā noslepenotas, baidoties par jaunām sankcijām un “nedraudzīgu politiku no atsevišķām valstīm”. Tomēr ir zināms, kādiem ārvalstu aktīviem draud arests “Jukos” lietā.
“Gazprom”
Viens no lielākajiem aktīviem Eiropā, kas pieder Krievijai, ir “Gazprom Germania” - “Gazprom Export” meitaskompānija. Tā ir īpašniece aptuveni 40 kompānijām, kas darbojas Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Kompānija īsteno projektus, kas saistīti ar gāzes glabāšanu un tirdzniecību Eiropā, kā arī – tai ir gāzes uzpildes staciju tīkls Vācijā.
Tāpat “Gazprom” pieder 51% kapitāla Krievijas – Serbijas kopuzņēmumā “Banatskiy Dvor”, un “NIS – Gazprom Neft”. Otra kompānija ir viens no lielākajiem Centrāleiropas naftas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar naftas pārstrādi, tirdzniecību, kā arī īsteno ogļūdeņražu ieguvi Angolas un Serbijas teritorijās.
“Gazprom” pieder aktīvi Anglijā, Velsā, Nīderlandē un Luksemburgā. Tiesa, tie tika arestēti 2018. gadā “Gazprom” tiesas procesā pret Ukrainas uzņēmumu “Naftogaz”. Lēmumu par “Gazprom” aktīvu arestu pieņēma Stokholmas arbitrāžas tiesa. Tika ziņots, ka to kopējā vērtība ir vairāk nekā trīs miljardi dolāru.
2019. gada beigās abas puses noslēdza mierizlīgumu un pagarināja tranzīta vienošanās. Toreiz “Gazprom” izmaksāja Ukrainai 2,9 miljardus dolāru lielo parādu un pēc “Naftogaz” lūguma arests tika atcelts.
“Rosņeftj”
Šis uzņēmums ir īpašnieks vairākiem aktīviem ārzemēs – Vācijā kompānijai pieder no 24 – 54% kapitāldaļu trijās Vācijas naftas pārstrādes rūpnīcās - “MiRO”, “Bayernoil” un “Raffinerie”. 2018. gada pārskatos teikts, ka kopumā šīs rūpnīcas pārstrādājušas vairāk nekā 11,5 miljonus tonnu naftas.
Tāpat “Rosņeftj” ir aktīvi vēl citās – kopumā 25 pasaules valstīs, starp kurām ir Norvēģija, Itālija, Ķīna, Katara, Alžīrija un citas. 2009. gadā “Yukos Captial” pārstāvji paziņoja laikrakstam “Kommersant”, ka viņiem ir informācija par “Rosņeftj” aktīviem tās meitas kompānijās Nīderlandē, ko ir iespējams arestēt kā nodrošināšanās līdzekli gadījumā, ja notiek kādas tiesvedības. Tāpat uzņēmumam ir vairāki norēķinu konti ārzemēs.
“Rosņeftj” ir meitaskompānija Šveicē - “Rosneft Trading”, kas lielāko Krievijas naftas pircēju reitingā ieņem trešo vietu. Pagājušajā gadā “Rosneft Trading” kā nodrošinājumu Venecuēlas naftas uzņēmuma PDVSA kredītam 1,5 miljardu dolāru apmērā ieguva 49,9% akciju kompānijā “Citgo”. Tā pēc aktīviem ir lielākā Venecuēlas kompānija, kas darbojas ASV.
Pašlaik ASV Krievijas naftas uzņēmuma meitaskompāniju “Rosneft Trading” ir ievietojusi sankciju sarakstā par “materiālu palīdzību” Venecuēlai. “Rosņeftj” meitaskompānijas aktīvi ASV jurisdikcijā ir bloķēti, bet ASV pilsoņiem ir aizliegts veikt jebkādu biznesa darbību ar sankciju sarakstā esošo uzņēmumu.
“Sberbank”
Tā ir pēc aktīviem lielākā banka. Galvenā bankas īpašniece ir valsts, kā arī – tai ir lieli aktīvi citās pasaules valstīs. “Sberbank” meitas bankas darbojas Čehijā, Ungārijā, Horvātijā, Serbijā, Slovēnijā un citur. Uz “Sberbank” centrālā biroja bāzes Vīnē funkcionē vēl viena pilnvērtīga korporatīvā banka, bet grupa kopumā apkalpo vairāk nekā 600 tūkstošus klientu.
Tāpat “Sberbank” ir liela meitaskompānija Vācijā - “Sberbank Direct”, kas specializējas uz privātpersonu depozītu piesaistīšanu. 2016. gadā finanšu organizācija ieņēma pirmo vietu konkursā “FMH Zins-Award”, kas ir viena no būtiskākajām apbalvošanas ceremonijām banku sfērā Vācijā.
“Sberbank” pieder vairāk nekā 99% akciju Šveices “SLB Commercial Bank AG”. Par šo aktīvu iegādi banka 2011. gadā samaksāja vairāk nekā 75 miljonus Šveices franku, kas faktiski bija līdzvērtīgi bankas kapitālam. Atlikusī daļa SLB bankā arī pieder Krievijas bankai – 0,85% aktīvu īpašniece ir “Vņešekonombank”.
Citi Krievijas aktīvi
Pēdējā Maksājumu palātas atskaite, kas attiecas uz Krievijas īpašumiem ārpus tās robežām, ir publicēta vēl 2012. gadā. Toreiz auditori saskaitīja 973 ārvalstu objektus – 166 bija zemesgabali, bet 807 – ēkas un telpas.
Pēc laikraksta “Argumenti i fakti” rīcībā esošās informācijas, 2015. gada februārī Krievijas ārvalstu īpašumu reģistrā bija informācija par nekustamajiem īpašumiem, kas pēc kopējās platības sastāda 3,27 kvadrātkilometrus.
Starp tiem bija arī kāds zemesgabals Šveicē, daļa no Jordānas upes piekrastes joslas Izraēlā, lielas zemes platības Skotijā, Itālijā un Francijā, kā arī ievērojami īpašumi Austrijā, Turcijā un ASV. Kopumā Krievijai pieder zemes īpašumi vismaz 120 pasaules valstīs.
Tāpat Krievijai ieder seši ārvalstu kompleksi, kas ir uzskatāmi par kultūras mantojuma objektiem. To vidū ir Svētā Serhija baznīca Jeruzalemē, Pareizticīgo dievnams Jordānijā, svētā Nikolaja vārdā nosauktais Krievijas pareizticīgās baznīcas dievnams Bari Itālijā, Svētā Nikolaja katedrāle Nicā, Francijā; Krievijas “Muzeja-parka komplekss” Palestīnā, kā arī Godājamā Radoņežas Serhija baznīca Dienvidāfrikas Republikā. To kopējā platība veido vairāk nekā 100 tūkstošus kvadrātmetru.
