Vai iekšlietu ministra melu detektors nemelos? (6)

Ministra birojā atzīst, ka rezultāts nebūs piesaistīts nekādiem formāliem atlases kritērijiem, kandidātu atbildes nebūs publiski pieejamas, jautājumus sastādīs pats ministrs, turklāt testa neizpildīšanas sekas atkarībā no jautājuma var būt arī izšķirošas. Tādēļ Re:Check skaidroja, vai melu testa rezultāti vispār var palīdzēt noteikt negodprātīgos kandidātus.

Vai melu detektori saka taisnību?

Latvijā testa lietošana Valsts policijas darbinieku atlasē ir jaunums. Taču poligrāfu pierādījumu gūšanai izmanto tiesībsargājošajās iestādēs, neskatoties uz pārliecinošu pierādījumu trūkumu par metodes efektivitāti. Poligrāfa tests tiešā veidā nemēra, vai kāds melo. Ar ierīci var izmērīt dažādas fizioloģiskas reakcijas, piemēram, asinsspiedienu, plaukstu svīšanu, elpošanas ātrumu, pulsu. Amerikas Psiholoģijas asociācija (APA) raksta – nav pierādījumu, ka kādas konkrētas fizioloģiskas reakcijas varētu saistīt tikai un vienīgi ar melošanu. Nevainīgs cilvēks var just stresu, atbildot uz jautājumiem, savukārt kāds melis šādā situācijā var justies komfortabli.

Līdz ar to vērtējumi, vai poligrāfs var palīdzēt noteikt patiesību, ir ļoti neviennozīmīgi. Piemēram, Amerikas Poligrāfu asociācija, apkopojot pētījumus, apgalvo, ka ierīce ir efektīva pat 85 – 95% gadījumu atkarībā no tā, vai intervējamo ar precīziem jautājumiem izjautā par kādu konkrētu notikumu, vai arī uzdod vispārīgākus jautājumus. Kritiķi nav tik labvēlīgi.

Zinātnisko pētījumu rezultātus par poligrāfu efektivitāti apokopoja arī ASV Nacionālās zinātnes akadēmija. Pastāv atšķirības rezultātos atkarībā no tā, vai jautājumus uzdod par detaļām, kuras varētu zināt tikai kāds, kurš saistīts ar notikumu, vai arī par vispārīgākiem jautājumiem, kā darba intervijās. Tomēr kopumā pētnieki secināja, ka “teju simtgadi ilguši pētījumi psiholoģijā un fizioloģijā nav radījuši pamatu gaidām, ka poligrāfa testi varētu būt ļoti precīzi”. Arī APA iesaka pret testa rezultātiem izturēties ar skepsi.

Trenēts cilvēks iekārtu var apmānīt

Rezultātus ietekmē arī iespēja trenētiem cilvēkiem, kontrolējot savas reakcijas, testu “apmānīt”, noskaidroja zinātnieku grupa no Jūtas universitātes. Apmēram pusi no 120 Soltleiksitijas iedzīvotājiem, kas piedalījās eksperimentā, zinātnieki pēc pusstundu garas instruktāžas spēja sekmīgi iemācīt testu apkrāpt. Testa veicējs lielākoties nespēja atšķirt, kuri dalībnieki lieto metodes testa apmānīšanai, bet kuri to nedara.

Tiesa, eksperti skaidro, ka pašu poligrāfu izmanto tikai nelielā intervijas daļā. Tāpat tiek pieļauts, ka poligrāfs var būt noderīgs kā aksesuārs. Prasmīgam pratinātājam testa rezultāti var palīdzēt veidot sarunu, lai pratināšanu veiktu ar labākiem rezultātiem. Arī Iekšlietu ministrijā skaidro, ka “veicot kandidāta pārbaudi ar poligrāfa palīdzību, vienlaikus tiek veikta arī kandidāta psiholoģiskā vērtēšana”. Ministrija neatklāj, kurš testu veiks, taču piebilst, ka ārpakalpojums tam netiks piesaistīts.

Kas izmanto testu?

Ģirģena padomniece Beata Jonite atbildē Re:Check atsaucas uz faktu, ka testu izmanto augsta līmeņa tiesībsargājošo un drošības iestāžu amatu kandidātu atlasēs. Tā ir taisnība. ASV, piemēram, tests jāiztur, kandidējot uz darbu policijā. Šādai pārbaudei pakļauj arī visus darbiniekus Federālās izmeklēšanas birojā. Vienlaikus valsts Augstākā tiesa apšaubījusi poligrāfa testa lietošanu tiesās, jo “nav vienprātības, ka poligrāfa pierādījumi ir uzticami”. Tos kā pierādījumu neatzīst tiesas Lielbritānijā, lai gan mēdz izmantot Probācijas dienests. Kanādā melu detektoru izmanto policijas izmeklēšanās, taču tiesas to nepieņem kā pierādījumu, jo rezultātus uzskata par neuzticamiem un riskantiem.

Arī Latvijā pielietojums un viedokļi par to atšķiras. Poligrāfa tests ir atzīta tiesu ekspertīzes metode. To izmeklēšanās izmanto arī Valsts policija, lai nostiprinātu iepriekš iegūtos pierādījumus kā galējo darbību, kad ar citām izmeklēšanas metodēm nav gūta pilnīga pārliecība, stāsta policijā. Poligrāfa eksperta atzinumam nav augstākas ticamības kā citiem pierādījumiem un, lai testu veiktu, nepieciešams iegūt intervējamā piekrišanu. Tas notiekot apmēram 15 – 20 reizes gadā. Policija metodi neizmanto darbinieku atlasē.

Jonite pauda, ka šāds tests darbinieku atlasēs esot iepriekš izmantots iekšlietu sistēmas darbinieku atlasēs. Kur un kad, neteikšot, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

VID ideju par poligrāfa testiem izbrāķēja

Agrāk Saeimas deputāti rosināja apsvērt, vai šādu testu varētu ieviest Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku atlasē. Kādreizējā VID direktore Ināra Pētersone Re:Check stāstīja, ka dienestā šādu ideju neatbalstīja, jo testa veikšana šādiem mērķiem nav atrunāta tiesiskajā regulējumā un tās efektivitāte tiek apšaubīta.

Uz to, ka Latvijā darbinieku atlasei šo metodi parasti neizmanto, jo tam nav tiesiskā regulējuma, norāda arī agrākais Valsts policijas priekšnieks, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Aldis Lieljuksis. Tāpat Uldis Miķelsons, Latvijas vienīgais atzītais tiesu eksperts, kas izmanto poligrāfa testu, savā 2007.gada pētījumā norāda, ka Latvijā tam nav tiesiskās reglamentācijas, turklāt nav zinātniski pamatoti testu izmantot, lai censtos saprast personas nodomus, nevis konkrētus faktus par pagātni vai tagadni.

Ministrs savā Facebook kontā publicējis video, kurā skaidro, ka interesēsies, piemēram, vai kandidātiem ir nauda ofšoros un vai tiem ir kāds radinieks, kas ir ieinteresēts kāda iepirkumu konkursa iznākumā.

Jonite norāda, ka lietojumu reglamentēšot konkursa kandidātu atlases nolikumā. Viņa arī atbildēja, ka ministrs neviennozīmīgos vērtējumus par metodes efektivitāti apsvēris, taču tomēr testu lietos, jo “dzīvē nekas nav simtprocentīgi droši”.