Latvijas politiķi nesteidzas meklēt risinājumu, kā palīdzēt tiem bēgļiem, kurus Vācija tagad arvien intensīvāk izraida atpakaļ uz Latviju. Te viņiem vairs nepienākas nekāds valsts atbalsts. No gulēšanas uz ielas viņus glābj Latvijas iedzīvotāju saziedotā nauda, vēsta "TV3 Ziņas".
Bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros no nometnēm Turcijā, Grieķijā un Itālijā praktiski visas Latvijā uzņemtās 374 personas pameta mūsu valsti, lai labāku dzīvi meklētu, lielākoties, Vācijā.
Pēc atgriešanās Latvijā nav, kur palikt
No Vācijas izraidītie eritrejiešu bēgļi Ermess un Absalams pēc atvešanas atpakaļ uz Latviju gandrīz kļuva par bezpajumtniekiem. Lai nebūtu jānakšņo uz ielas, biedrība ”Gribu palīdzēt bēgļiem” par ziedotāju naudu jau trešo nedēļu viņiem apmaksā gultasvietu kādā Rīgas hostelī.
Nekāds atbalsts no valsts viņiem nepienākas, jo nav nemaz radīts mehānisms, kā Latvijai rīkoties, ja cita valsts atpakaļ uz Latviju izraida mums piesaistītos bēgļus.
“Mana dzīve ir slikta. Neesmu priecīgs. Nav darba, nav naudas. Nav palīdzība no jūsu valsts. Man nav ģimenes, kam prasīt palīdzību, nav šeit draugu. Vajadzētu latviešu valodas kursus, lai varētu darbā iekārtoties. Man vajag darbu,” saka ES bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros Latvijai piesaistītais bēglis Ermess.
Tagad atzīst - pamest Latviju bija kļūda
Šie bēgļi atzīst – tā tomēr bijusi kļūda pamest Latviju 2017.gadā, kad viņiem pienācās latviešu valodas kursi un sociālie mentori un iespēja atrast šeit darbu. Taču nobijušies no niecīgā bēgļa pabalsta, par kuru nebija iespējams noīrēt mājokli Rīgā, tāpēc devās labākas dzīves meklējumos uz Vāciju. Tagad viss jāsāk no nulles.
“Divdesmit eiro pārtikai – šādu veikala dāvanu karti man iedeva ziedotāji. 20 eiro katru nedēļu. Mana dzīve nav laba. Es dzīvoju hostelī. Nav naudas. Man pat citu drēbju nav."
Pērn Vācija izraidīja uz Latviju 18 bēgļus, šogad – trīs. Biedrība ”Gribu palīdzēt bēgļiem” mēnešiem ilgi ceļ trauksmi ministru līmenī, ka ar sabiedrības ziedojumiem ilgi vairs neizvilks.
Iekšlietu ministrs problēmu neredz, jo – neviens neesot sūdzējies, ka bēgļi kļuvuši par bezpajumtniekiem.
Iespējams, Muceniekos varēs palikt līdz atrod darbu
Iekšlietu ministrs gan esot gatavs rosināt izmaiņas patvēruma meklētāju centra ”Mucenieki” noteikumos – lai šiem bēgļiem pēc izraidīšanas no Vācijas ļautu uzturēties Muceniekos līdz brīdim, kad atrod darbu un paši spēj noīrēt mājokli. Kā zināms, šobrīd noteikumi aizliedz Muceniekos uzturēties personām, kurām jau ir piešķirts bēgļa statuss.
Palīdzība pienākas, ja nesaņem ziedojumus
Lai cik jocīgi tas nešķistu, bet šiem bēgļiem, lai sāktu saņemt kādu formālu palīdzību no valsts vai pašvaldības, vispirms ir jākļūst Rīgā par bezpajumtniekiem un jānakšņo patversmē. Kamēr ziedotāji viņiem apmaksā hosteli, Rīgas sociālais dienests nepalīdzēs.
“Cilvēkam ir jādzīvo patversmē vismaz piecas dienas, un tad viņu var deklarēt šajā patversmē. Tad, kad viņš ir deklarēts šajā patversmē, pienākas tāda pati palīdzība, kā jebkuram rīdziniekam.
Jebkurš pabalsts, pirmkārt, jau garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai,” saka Rīgas domes labklājības departamenta pārstāve Lita Brice. Bēgļu nonākšana bezpajumtnieka statusā īsti nepatiktu arī iekšlietu ministram. “Viņi staigās pa ielām, un, iespējams, veiks kādas citas darbības, kas mums nepatiks saka Ģirģens.
Par bēgļu sociālo integrāciju atbildīgā Labklājības ministrijas nevēlējās sniegt komentārus. Ministre esot atvaļinājumā. Iepriekš gan viņa bija visai skarba – ja reiz muka no Latvijas, kas centās palīdzē, tad tagad jācieš sekas.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)