Vai Eiropa ir jaunas migrācijas krīzes priekšā? (17)

02:12 Pašreizējā situācija Idlibas provincē Sīrijā;

04:13 Vai Putins un Erdogans var noslēgt vienošanos Idlibas jautājumā?

07:32 Vai Eiropas Savienība var izvēlēties atvērt savus vārtus jaunām bēgļu plūsmām?

11:31 Vai «​Frontex» ir spējīgs aizsargāt ES robežas pret nelegālo migrāciju?

13:22 Vai ES varētu piemērot jaunas bēgļu sadales kvotas?

16:22 Vai stereotipi, ka bēgļi ir slinki un nepieņem citas kultūras ir patiesi?

18:41 Kāpēc daudzi bēgļi no Latvijas dodas uz Vāciju?

20:52 Kā bēgļi var kļūt par potenciālo drošības draudu?

22:52 Vai Latvijas skopo palīdzību bēgļiem var izskaidrot ar politisku motivāciju?

24:19 Vai pastāv saistība starp migrāciju un noziedzības līmeņa pieaugumu?

27:03 Vai Latvija var izvairīties no imigrācijas veicināšanas darbaspēka trūkuma dēļ?

31:50 Vai Latvijas integrācijas kapacitāte jau ir izsmelta ar krievvalodīgajiem?

35:08 Vai Eiropa ar savu «​slēgto robežu» politiku neparāda savu divkosību?

Spilgtākās raidījumā paustās domas

Kāpēc bēgļiem Latvijā tiek radīti «necilvēcīgi apstākļi»?

Austers norāda, ka pašreizējais pabalsts bēglim Latvijā ir 139 eiro pirmajam ģimenes loceklim un 98 eiro katram nākamajam. Turklāt šī naudas summa tiek piešķirta tikai uz 7-10 mēnešiem. Tāpat bēgļiem ir tiesības strādāt, taču mums ir noteiktas prasības par valodas zināšanām, kuras nav iespējams izpildīt tik īsā laikā. Ir skaidrs, ka ar šādu atbalstu nav iespējams izdzīvot. «Tas būtībā padara apstākļus šeit necilvēcīgus, kas būtībā neatbilst cilvēktiesību standartam – tam ko Latvija ir deklarējusi – Sociāli atbildīga valsts,» saka eksperts. Šā iemesla dēļ, daudzi patvēruma meklētāji izvēlas doties uz Vāciju, kur finansiālā palīdzība ir daudz dāsnāka un nav nepieciešams ievērot tik stingrus nosacījumus.

Kāpēc Latvijas valsts vājais atbalsts bēgļiem ir problēma Vācijai?

Augstāk minētā iemesla dēļ, bēgļi no Latvijas bieži vien dodas uz Vāciju un palīdz veicināt galēji labējo spēku popularitāti. «Mēs šeit runājam par partiju «Alternatīva Vācijai», kura kļūst arvien populārāka. Ja Latvija nepilda savu uzdevumu pēc būtības, bet pilda to tikai formāli, tad mēs kļūstam par daļu no Vācijas iekšpolitiskās problēmas,» saka Austers.

Šā iemesla dēļ Vācija ir sākusi sūtīt bēgļus uz Latviju atpakaļ. Tomēr mūsu valdība rīkojas vēl ciniskāk. Tā ir paziņojusi, ka bēgļi ir pārkāpuši uzņemšanas vienošanos par neizbraukšanu no Latvijas valsts un līdz ar to – tiem nepienākas absolūti nekāds atbalsts, saka Austers. Savukārt, domnīcas «Providus» pētniece Agnese Lāce minētajā raidījumā arī norāda, ka ir bijuši novēroti gadījumi, kad veselām ģimenēm ar alternatīvo statusu (visi Sīrijas bēgļi Latvijā) tiek uzlikts sods par uzturēšanās atļauju nepagarināšanu.

Kāpēc bēgļi nevar izdzīvot ar 139 eiro mēnesī, bet Latvijas pensionāri var?

Austers norāda, ka Latvijas pensionāram, kurš saņem 130 eiro, visticamāk, ka ir radinieku loks. Viņam ir papildus (visticamāk nelegāli) ienākumi – pensionāri kaut kur piestrādā vai kaut ko pieaudzē savā piemājas dārziņā. Bēglim šāda atbalsta tīkla nav. Turklāt mūsu necilvēcīgā izturēšanās pret saviem pensionāriem, neattaisno tādu pašu rīcību pret patvēruma meklētājiem.

Kāpēc pastāv risks Latvijā esošajiem bēgļiem kļūt par drošības draudu?

Agnese Lāce pauž viedokli, ka vislielākais integrācijas atbalsts no valsts puses ir nepieciešams tieši pirmajās migrantu paaudzēs. Pētījumi norāda, ka Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs radikalizācija norisinās nevis tikko iebraukušo, bet jau trešās paaudzes migrantu vidū. Tas tāpēc, ka tieši trešā paaudze sev nes līdzi iepriekšējo paaudžu uzkrāto rūgtumu. Austers norāda, ka ar pagaidām esošo valsts integrācijas politiku tiek radīta «necilvēcīga vide», kura mums agri vai vēlu atspēlēsies. «Mēs šos cilvēkus sagatavojam noziedzīgai pasaulei un tie kļūst par vieglu upuri iesaistei dažādos noziedzīgajos tīklos. Tāpat tas veicina ļoti dziļu naida un vilšanās izjūtu, kas izpaudīsies kā radikalizācijas pieaugums. Mēs būtībā sagatavojam grupu ar cilvēkiem, kuri var kļūt par milzīgu drošības problēmu Latvijai nākotnei tikai tāpēc, lai mēs šodien ietaupītu dažus simtus eiro. Nākotnē mēs, iespējams, būsim spiesti investēt miljoniem, lai varētu cīnīties ar to noziedzību un sekām, kas pēc tam radīsies,» pauž pētnieks.

Vai pastāv saistība starp migrāciju un noziedzības līmeņa pieaugumu?

Runājot par saistību starp noziedzības līmeņa pieaugumu un migrāciju, Austers norāda, ka veicot savus pētījumus, viņš ir skatījies statistikas datus par noziedzības pieaugumu Eiropas valstīs un tajos tā pierādījusies nav. Pētnieks piekrīt, ka imigranti noziegumus veic, taču tādus pašus veic arī pārējie iedzīvotāji. Problēma tikai esot tāda, ka imigrantu noziegumi medijos tiek vairāk izcelti. «Publicitāte ir nesamērīgi lielāka tieši tad, kad bēgļi izdara kaut kādu pārkāpumu,» saka Austers. Savukārt, Lāce vērš uzmanību uz to, ka ja arī noziedzības līmenis pieaug, tad pieaug arī noziegumi, kuri tiek veikti pret pašiem bēgļiem.

Raksts tapis projekta Nr. PMIF/7/2019/2/01 ietvaros, ko īsteno Rīgas Stradiņa universitāte.