Universitātes: Latvijā plaģiāts tiek konstatēts vien dažiem studentiem gadā (1)

Kā atzina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) komunikācijas vadītāja Lana Janmere, no 2014.gada LLU studentiem, kuri iesniedz studiju noslēguma darbus, ir obligāta plaģiātisma pārbaude. Tā, piemēram, pagājušajā gadā tika pārbaudīti aptuveni 700 noslēguma darbi un trijos tika atklāti nopietni pārkāpumi. Līdzīga situācija esot gandrīz katru gadu, tomēr vairāk par diviem līdz trim studentiem, kas būtu pārkāpuši akadēmisko godīgumu, LLU neesot.

"Cenšamies ļoti strādāt ar akadēmiskā godīguma jautājumiem un preventīvi skaidrot, kas ir plaģiāts un kādi ir tā veidi," uzsvēra Janmere. Pēc viņas paustā, bieži vien studējošie neapzinās, ka eksistē arī pašplaģiāts - atkārtoti tiek iesniegts paša darbs citā studiju programmā. Līdz ar to šim jautājumam LLU vadība pievērš pastiprinātu uzmanību, it īpaši gadījumos, kad students vēlas turpināt pētīt kādu tēmu maģistra darbā, ko jau iesācis bakalaura darbā.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studiju departamenta direktore Ilze Birzniece aģentūrai LETA skaidroja, ka RTU ir pasākumu komplekss izpratnes par akadēmisko godīgumu padziļināšanai - par šiem jautājumiem tiek izglītoti gan studenti, gan akadēmiskais personāls. Tāpat universitātē darbojas akadēmiskā godīguma kodekss, kurā ir paredzēta konkrēta procedūra akadēmiskā godīguma pārkāpumu konstatēšanās gadījumā un dažādas sankcijas, tajā skaitā atskaitīšana no universitātes.

Studiju procesā RTU izmanto divus nozīmīgus plaģiātisma kontroles rīkus - kopš 2015.gada RTU studiju programmu noslēguma darbi tiek pārbaudīti Vienotajā datorizētajā plaģiātisma kontroles sistēmā, bet kopš 2018.gada RTU izmanto pasaules vadošo tekstu sakritības pārbaudes rīku "Turnitin". Savi kontroles rīki ir arī atsevišķām RTU fakultātēm.

Birzniece stāstīja, ka plaģiātisma un citi akadēmiskā godīguma pārkāpumu gadījumi studiju darbos RTU dažkārt tiek konstatēti, taču šie gadījumi esot ļoti dažādi un dažādas ir arī sekas. Biežāk plaģiāts tiekot konstatēts ārzemju studentu darbos.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mediju attiecību vadītāja Ieva Nora Gediņa aģentūrai LETA uzsvēra, ka universitāte strikti vēršas pret jebkuru akadēmiskā godīguma pārkāpumu - vai tas būtu plaģiātisms, datu falsifikācija, vai neatļautu palīglīdzekļu izmantošana jeb špikošana.

Pēc viņas paustā, augstskola iegulda vienlīdz daudz pūļu gan akadēmiskā negodīguma izpausmju izķeršanai, gan savlaicīgai novēršanai, izglītojot par šiem jautājumiem jaunpienākušos studentus. Tāpat viņa atklāja, ka nereti konstatēto satura oriģinalitātes pārkāpumu iemesli nav balstīti apzinātā krāpšanās darbībā, bet gan zināšanu un izpratnes trūkumā, kā korekti un atbildīgi savā darbā integrēt citu autoru izstrādāto saturu.

Vienlaikus, lai pārliecinātos, ka studējošie apguvuši akadēmiskā godīguma principus, arī RSU lieto Vienoto datorizēto plaģiātisma kontroles sistēmu un papildus abonē starptautiski atzīto "Turnitin" sistēmu.

Šajā sistēmā RSU mācībspēki pastāvīgi veido starppārbaudījumus, kas uzreiz atspoguļo studentu iesniegto akadēmisko darbu satura oriģinalitāti un plaģiāta pazīmes, ja tādas konstatētas. Šādos gadījumos atbilstoši pārkāpumu smagumam tiek piemērots disciplinārsods - piezīme, rājiens vai rīkojums par eksmatrikulāciju.

Kas attiecas uz eksmatrikulāciju plaģiātisma dēļ, tad RSU tie ir pāris gadījumi akadēmiskajā gadā.

Vienoto datorizēto plaģiāta kontroles sistēmu izmanto arī Latvijas Universitāte (LU) un pēc LU Sabiedrisko attiecību speciālistes Sindijas Iesalnieces aģentūrai LETA norādītā, arī LU tie nav daudz gadījumi gadā, bet ja kādam no pārbaudītajam noslēguma darbam tiek konstatēts plaģiāts, tad studējošajam var lūgt pārstrādāt darbu vai sliktākajā gadījumā studējošais var tikt eksmatrikulēts.

Vienotās datorizētā plaģiāta kontroles sistēmas izstrādātājs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra projektu vadītājs Jānis Kreicbergs aģentūrai LETA pavēstīja, ka pērn 12.novembrī LNB norisinājās seminārs "Akadēmiskais godīgums un ētika augstākajā izglītībā", kuru kopīgi organizēja Izglītības un zinātnes ministrija, LNB, Rīgas Stradiņa universitāte, RTU un LU.

Kreicbergs norādīja, ka pieminētās institūcijas, kuras rīkoja semināru jau no pagājušā gada vasaras kopīgi strādā pie daudz plašākas Akadēmiskā godīguma veicināšanas iniciatīvas, kura papildus teksta oriģinalitātes pārbaudes tehnoloģijām paredz arī nozīmīgu darbu izglītojošo un metodisko materiālu platformas izveidē, vienotu principu un procedūru veicināšanu augstskolās plaģiātisma problēmas risināšanā un citus aspektus.

Viņš skaidroja, ka viens no virzieniem, kurā plāno iesaistīties LNB, ir vienota studiju noslēguma darbu "digitālā repozitorija un agregatora attīstība", kura nodrošinātu gan šo darbu drošu ilgtermiņa saglabāšanu, gan kvalitatīvus aprakstošos metadatus meklēšanai, gan teksta korpusu oriģinalitātes pārbaudes rīku efektīvākai darbībai.

Kreicbergs atklāja, ka LNB šajā sadarbībā saredz savu lomu arī izglītojošajā darbā, skaidrojot sabiedrībai akadēmiskā godīguma un akadēmiskās rakstības jautājumus.