Eiropas reakcija uz "Covid-19" uzliesmojumu (2)

TVNET no Briseles
Annija Vīnkalna
, Ārvalstu ziņu redaktore
CopyLinkedIn Draugiem X
Milāna. 5.marts, 2020
Milāna. 5.marts, 2020 Foto: Reuters/ScanPix

Eiropā līdz šim konstatēti vairāki tūkstoši "Covid-19" gadījumu. Vissmagāk skarta Itālija, taču vēl 38 Eiropas valstīs fiksēti saslimšanas gadījumi. Kā Eiropas līmenī notiek cīņa ar jauno koronavīrusu?

Riska līmenis Eiropā

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) koronavīrusa risku Eiropā šomēnes raksturo kā vidēju līdz augstu. Šāds novērtējums izsludināts tāpēc, ka inficēšanās gadījumu skaits turpina pieaugt, taču dažādās valstīs riska līmenis ir atšķirīgs, Eiropas reģionu komitejas (RK) debatēs ceturtdien skaidroja Eiropas Komisijas (EK) Veselības un pārtikas drošības ģenerāldirektorāta pārstāvis Džons Raiens.

Eiropā vissmagāk skarti Itālijas ziemeļi, taču arī Francijā vairākos reģionos slimība ir izplatījusies.

Pasaulē 81% saslimušo konstatēti ļoti viegli simptomi, 14% fiksēti vidēji smagi simptomi, bet pārējos gadījumos slimība izpaudusies smagi, norāda Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāve Eiropas Savienībā Līna Meulenberga.

Pasākumi "Covid-19" riska ierobežošanai

EK sadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu to starpā, novērtētu vajadzības un saskaņotu rīcību ES līmenī. EK arī finansē pētniecību un piedāvā palīdzību ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību.

Februārī ES pieņēma lēmumu novirzīt 232 miljonus eiro cīņai ar "Covid-19".

Plānotais naudas izlietojums:

  • 114 miljoni eiro Pasaules Veselības organizācijas (PVO) globālās sagatavotības iniciatīvai;
  • 15 miljoni partnervalstu atbalstam;
  • 100 miljonu finansējums pētniecībai, vakcīnu izveidei un ārstēšanai;
  • 3 miljoni tiks novirzīti dalībvalstīm, lai tās varētu iepirkt personīgos aizsarglīdzekļus un evakuēt savus pilsoņus no ārvalstīm.

Patlaban PVO nerekomendē ieviest ceļošanas vai tirdzniecības ierobežojumus. Vīrusa izplatību nepieciešams ierobežot, taču jāgatavojas kontrolētai slimības izplatībai atsevišķos reģionos.

Meulenberga uzsver, ka, plānojot slimības izplatības ierobežošanas pasākumus, tiek apsvērti trīs scenāriji:

  • ja atklāts pirmais gadījums valstī, pasākumu mērķis ir ierobežot slimības izplatību;
  • ja atklāts pirmais gadījumu kopums (piemēram, pirmais slimnieks inficējis savas ģimenes locekļus vai paziņas), notiek centieni palēnināt slimības izplatīšanos un ierobežot to;
  • ja infekcija izplatījusies veselā reģionā (piemēram, Lombardijas un Veneto reģionā Itālijas ziemeļos), tad noris mēģinājumi palēnināt slimības izplatīšanos, kā arī mazināt negatīvās sekas. 

ES patlaban atrodas vīrusa izplatības ierobežošanas fāzē - tiek identificēti individuālie slimības pārnēsātāji un apzināti cilvēki, kurus tie potenciāli varētu būt inficējuši.

Eiropas Reģionu komitejas sēdē Raiens mudināja ES dalībvalstis izstrādāt plānus nākamajai fāzei, lai vajadzības gadījumā tos uzreiz varētu likt lietā. Tas ietver veselības aprūpes sistēmas sagatavošanu liela slimnieku skaita uzņemšanai, pasākumus mazāk aizsargāto sabiedrības grupu - veci cilvēki un cilvēki ar iepriekšējām veselības problēmām - pasargāšanai, adekvāta finansējuma piešķiršanu, pandēmijas gatavības plānu atjaunošanu. Atbildība par šādu pasākumu plānošanu un ieviešanu gulstas uz dalībvalstu pleciem.

Valstu ieviestajiem pasākumiem jābūt atbilstošiem un balstītiem uz zinātni un pierādījumiem, īpaši uzsver Raiens. Piemēram, pirms publisku pasākumu atcelšanas jāizvērtē, vai inficēšanās risks ir augstāks par ieguvumiem no šādu pasākumu rīkošanas. Pietiekamā daudzumā jāiepērk aizsarglīdzekļi (sejas maskas, cimdi u.tml.), kā arī, plānojot sliktāko scenāriju, ieteicams apsvērt medicīnas darbinieku mobilizāciju, iesaistot pensionējušos mediķus vai arī medicīnas studentus.

Jāpadomā arī par to, kā vīrusa uzliesmojums ietekmē globālās piegāžu ķēdes. Raiens kā piemēru min Ķīnu, kur tiek ražotas atsevišķas farmācijā izmantotās vielas, bet "Covid-19" dēļ tās kļuvušas grūtāk pieejamas.

Kādi piesardzības pasākumi jāievēro?

Meulenberga atgādina, ka visefektīvākais veids, kā izsargāties no inficēšanās, ir regulāra roku mazgāšana ar ūdeni un ziepēm, kā arī distances ieturēšana no cilvēkiem ar slimības simptomiem. 

Pieskaršanās virsmām, uz kurām varētu būt vīruss, un pēc tam savai mutei, degunam vai acīm palielina inficēšanās risku.

Meulenberga arī uzsver, ka cilvēkiem bez simptomiem nav vajadzības valkāt sejas masku. Tās ir ļoti nepieciešamas medicīniskajam personālam, tāpēc nevajadzētu pieļaut šo aizsarglīdzekļu iztrūkuma rašanos.

Jāpatur prātā, ka pirmie "Covid-19" simptomi parasti ir drudzis un sauss klepus (nevis iesnas). Cilvēkiem, kuriem ir viegli simptomi, slimība lielākoties pāriet pati no sevis, taču tās laikā jāizvairās inficēt citus.

Šādas ārkārtējas situācijas laikā svarīgi, lai sabiedrība būtu informēta. Tāpēc PVO mājaslapā katru dienu tiek publicēti jaunākie statistikas dati par koronavīrusa izplatību, savukārt ECDC vietnē regulāri tiek atjaunots riska novērtējums. Jāuzmanās no dezinformācijas, īpaši par viltus medikamentiem un ārstniecības metodēm.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu