Lai gūtu ieskatu Rundāles pils hercogu ikdienas dzīvē un krāšņajās ballēs, mums ir jāsāk ar kādu ļoti būtisku lietu, pēc Saules karaļa Luija vārdiem, vēstures spoguli jeb modi. Pirmajā sērijā, video rubrikā “Rundāles hercogu galma noslēpumi” iepazīsimies ar viņu dzīves laika – rokoko laikmeta tērpiem.

Lai iepazītu rokoko laikmeta modes nianses, talkā mums nāca vēsturisko rekonstrukciju studijas “Rokoko” vadītāja, vēsturisko tērpu stāstu gide Elīna Kuzņecova. Starp citu, Elīna vada burvīgu radošo telpu “Mazā muiža”, kur eksponēti neskaitāmi vēsturiski tērpi.

FOTO: jānis škapars tvnet

No smagnējā baroka uz gaisīgu juteklību

Rokoko laikmets iezīmē 18. gs. otro pusi. Tas ir ļoti izsmalcināts un, protams, grezns laikmets gan cilvēku apģērbos, gan apkārtējā vidē. Elīna stāsta, ka pats vārds "rokoko" ir radies vēlāk – 19. gs., tā laika cilvēkiem nedaudz ironizējot par iepriekšējā gadsimta modi.

“Rokoko” radies no franču vārda rocaille, kas apzīmēja modernās dekorācijas un ornamentus.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

"Baroka laikmets ir Saules karaļa Luija XIV laiks, kas bija smagnējs, stingri reglamentēts visās dzīves sfērās. Savukārt rokoko laikmets nāk kā pretstats – smalkas formas, vieglums, izsmalcināta ikdienas pavadīšana un ģērbšanās maniere," laikmetu pāreju vizualizē vēsturisko tērpu stāstu gide Elīna Kuzņecova.

Tērpu autore Jeļena Forste

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Tā laika tērpu krāsas ir acij tīkami maigi pasteļtoņi, bet sieviešu kleitu formas gan ir ārkārtīgi pārspīlētas.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

"Jā, svārki plešas uz sāniem kā plati gurni. Sievietes dabīgās formas ir pilnībā pārveidotas. Bet mode ir mode – visi tai akli seko. Ne velti arī tāds teiciens – mode prasa upurus," akcentē Elīna.

Sievietes patiešām tolaik dažādos veidos upurējās modes vārdā – galvenokārt veselības ziņā. 

Franču stils. Tas ir tavs statuss

Franču silueta tērpus “Robe à la Française”, kuriem ir raksturīgas minētās pārspīlētās formas uz sāniem, uztur īpašas konstrukcijas apakšsvārki, ko sauc par “panjē” jeb tulkojumā no franču valodas - "grozs".

Franču kleita sastāv no trim galvenajām daļām: daļēji redzamie apakšsvārki; pati greznā kleita; korsetes dekoratīvā daļa – stomaks.

"Sieviete savu ikdienu nevar iedomāties bez korsetes. Šī apakšveļa ir ļoti būtiska, tā rada moderno siluetu. Protams, par ērtumu šādā tērpā nav ne runas," stāsta tērpu eksperte. 

Tērpu autore Jeļena Forste

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

18.gs. cilvēka koptēls – apģērbs ar visu frizūru ir tāds nopietns finansiāls ieguldījums. Tie ir ļoti dārgi un vēsta par galma bagātību.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

"Audumi tiek austi ar roku darbināmās stellēs. Mežģīnes arī ir to laiku roku darbs, tās bija tik vērtīgas, ka pat "ceļoja" no viena tērpa pie cita. Arī kleitas nēsāja ne tikai pirmā īpašniece -  pēc tam tās nodeva mantojumā," atklāj Elīna. 

Tērpu autore Jeļena Forste

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Kāpēc mēs neredzam diez cik daudz tā laika tērpu muzejos? Jo tie patiešām tika novalkāti.

"Piemēram, šī franču kleita ar savu bantīšu risinājumu dekoratīvās korsetes daļā ir ļoti aktuāla tajā laikā. Ja pievēršam uzmanību kleitas mugurpusei – tā ir krītoša un brīva. Veidotas t.s. Vato ieloces. Šim modelim velce ir saīsināta, bet, ja viņa dotos uz vakara balli, tad velce būtu līdz pat zemei un vēl garāka. Tā īsā velce liecina, ka viņa var atļauties dažāda garuma velces un viņas pūrs ir pilns ar bagātībām," atklāj rokoko laikmeta modes eksperte. 

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Tā laika kleitas izmaksas – mūsdienās jauna auto vērtība.

Mēs nevaram aizmirst arī par frizūru, kas ir vislaikietilpīgākais process. Kungiem bija vieglāk – viņi tajā laikā valkāja parūkas, bet dāmas savas frizūras visbiežāk veidoja no pašas matiem un polsterējumiem.

Vairāku stundu darbs, kuru arī jāprot iznest!

FOTO: Škapars

FOTO: jānis škapars tvnet

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Rokoko laikā kungi ļoti pievēršas savam ārējam izskatam. Viņi valkā mežģīnes ap piedurknēm un kaklu. "Bagātīgi izšūts tērps. Tikpat dārgs kā dāmai. Smalki izšūts uzvalks, veste un īsbikses līdz celim," par vīrieša tērpu stāsta "Mazās muižas" vadītāja.  

Kungi valkā zeķes, ko apsien ar speciāliem zeķturiem. Vīriešu tēls ir diezgan sievišķīgs.

Tērpu autore Jeļena Forste, modelis - Olafs Soloveiks.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Marijas Antuanetes uzticības persona Roza Bertēna (Rose Bertin), kurai karaliene bija piešķīrusi “modes ministres” titulu, bija vēsturē pirmā modes māksliniece, kura lika pamatus Parīzes Haute Couture.

Angļu siluets - praktiskāks, bet ne mazāk grezns

Mazāk formāls tērps jeb angļu stila tērps “Robe a l'anglaise” arī tomēr ir gana grezns. "Šā silueta formas radīšanai  sievietei ap vidukli tiek apsiets mēness formas spilventiņš, kas rada polsterējumu uz mugurpusi. Tas pilnīgi atšķiras no franču stila kleitām. Zīmīgs moments, ka vidukļa līnija ir pilnībā izcelta un apspīlēta, kas arī nav franču kleitām, kuras aizmugurē rotāja velces," salīdzina Elīna Kuzņecova. 

Tērpu autore Jeļena Forste

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Šādai kleitai aiziet ļoti daudz auduma, jo akcents uz daudzām, daudzām ielocēm. Svārku daļai audums nepieciešams 5 metri garumā.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Angļu silueta kleitām raksturīgas pieguļošas piedurknes, bieži vien arī garas. Izsmalcināts izšuvums maijpuķīšu motīvā, kas papildināts ar saldūdens pērlēm, ir tā laika būtisks elements.

Izsmalcinātība ir tā laika atslēgvārds.

Pie dāmas kleitas ir piestiprināts arī interesants aksesuārs “šatlēns” (no franču vārda "šato" – pils; "šatlen" ir pils saimniece).

"Namamātei pie jostas karātos atslēgu saišķis, bet te atslēgu vietā ir galma dāmai ikdienā vajadzīgas lietiņas: uzpirkstenis, šķērītes, piezīmju blociņš ar kaula lapām, zīmogs un arī kompass, ja apmaldies!"

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Šajā laikā liela ietekme ir arī Austrumiem – piemēram, Ķīnas zīds vai Indijas kokvilna, kas apdullina tā laika Eiropu. Aktuāli kļūst arī strīpaini un rūtaini audumi.

FOTO: Škapars

Angļu silueta kleitas ir arī praktiskas, cik nu praktiskas tās var būt, jo kleitas garo velci var pacelt un atspraust, lai būtu ērtāka pastaiga un nesasmērētu pašu dārgo kleitu.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

"Šāda trīsdaļīga kleita saucas “Polonēze” un nosaukumu ieguvusi politisku notikumu ietekmē.

Polonēze ir poļu kleita, kas populāra 18. gs. 70. gados, kad Polijas lielvalsts tika sadalīta trīs daļās. Tā ir kā spilgts piemērs, ka mode un vēsture iet roku rokā!" atklāj tērpu eksperte. 

Kā tad šos dārgumus tolaik kopa un tīrīja? "Arī mēs kā tērpu radītāji un uzturētāji paši esam saskārušies ar tādu problēmu, jo šāds zīda audums ir kaprīzs un pēc mazgāšanas bieži kļūst nelietojams. Tolaik diez vai mazgāja tērpus, taču mainīja oderes. Tāpēc svarīga ir apakšveļa, jo apakškrekls veic filtrējošu funkciju - sasūc sviedrus un smakas," pastāsta Elīna. 

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Kā var pārliecināties, viens rokoko stils sevī iekļauj ļoti daudz tērpa variāciju. Nosaukumi kleitām ir ļoti daudzi un dažādi. Mode bija ļoti mainīga, daudzveidīga un dinamiska, tāpat kā ornaments jeb rokoko.

Jau nākamajā "Rundāles pils galma noslēpumu" sērijā piedzīvosim īstu eksperimentu - tērpsimies kā tā laika dāmas un kungi. Kā tas būs, skaties jau nākamajā sestdienā!

FOTO: Škapars

Sakām lielu paldies:

* vēsturisko rekonstrukciju studijas “Rokoko” vadītājai, laikmeta stāstu gidei Elīnai Kuzņecovai;

* mākslas vēsturniecei, skaisto tērpu autorei Jeļenai Forstei;

* “Mazās muižas” un Rundāles pils pārstāvjiem par viesmīlību un atsaucību;

* Olafam Soloveikam, Nadeždai Bigaņičai par asistēšanu un piedalīšanos filmēšanā.