Viņa taču nevar, jo ir sieviete, jeb piektā daļa sastopas ar diskrimināciju darbā (5)

Šī gada tematiskais ietvars ir dzimumu līdztiesība Latvijā, lai vairotu izpratni par šo tēmu un identificētu aktuālos diskriminācijas riskus un rīcības scenārijus to mazināšanai darba tirgū, izglītībā, profesijas izvēlē un ģimenes dzīvē.

Marta sākums ir laiks, kad visā Eiropā un citviet pasaulē tiek aktualizēti dažādi līdztiesības jautājumi, atzīmējot Nulles diskriminācijas dienu 1. martā un Starptautisko sieviešu dienu 8. martā. Lai gan Latvija dzimumu līdztiesības jomā pēdējos gados piedzīvo pozitīvu izaugsmi, 2019.gada februārī SKDS veiktajā "Atvērtība ir vērtība" Latvijas iedzīvotāju aptaujā secināts, ka

ar diskrimināciju darba tirgū tieši dzimuma dēļ saskāries katrs piektais Latvijas iedzīvotājs.

Tāpat arī privātajā dzīvē joprojām saskaramies ar situācijām, kas iezīmē gan tiešu, gan bieži vien arī neapzinātu personu diskrimināciju dzimuma dēļ.

Latvijas iedzīvotāju sastāvs ir salīdzinoši samērīgs – ap 46% vīriešu un 54% sieviešu.

Tomēr Latvija ieņem tikai 18. vietu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm dzimumu līdztiesības ziņā.

“Mūsu rādītāji ES kontekstā ir samērā labi un pēdējo gadu laikā uzlabojušies, tomēr joprojām pastāv izaicinājumi. Vēl arvien vērojama profesiju segregācija, kas nozīmē, ka atsevišķās nozarēs izglītojas un vēlāk arī strādā pārsvarā sievietes vai vīrieši. Taču kopumā gan sievietes, gan vīrieši var vienlīdz labi un perspektīvi apgūt un profesionāli darboties jebkurā no jomām – gan izglītībā, veselības aprūpē, gan dabaszinātņu jomā un inženierzinātnēs. Rodas jautājums, kāpēc, neskatoties uz to, ka jebkuram ir iespēja izvēlēties profesiju un to apgūt, tomēr būtiskas atšķirības jauniešu izvēlē joprojām pastāv. Jebkuram ir jābūt izvēlei par savu interešu un spēju attīstību, neatkarīgi no priekšstatiem par to, kāda profesija ir piemērotāka vīrietim vai sievietei. Jebkuram ir jābūt iespējai sabalansēt savu profesionālo izaugsmi ar rūpēm par ģimeni un sevi. Tā ir virzība uz līdzsvarotākām iespējām, līdzsvarotiem lēmumiem, līdzsvarotu sabiedrību” norāda Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.

Latvijā atalgojuma atšķirība starp dzimumiem 2018 gadā vidēji sasniedza 14,1% – nedaudz zem Eiropas vidējā rādītāja (15,7%). Toties citās minētajās jomās atšķirības ir daudz lielākas. Tā, piemēram, tikai 5% vīriešu strādā izglītības, veselības un sociālā darba jomās, savukārt zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jeb STEM nozarēs nodarbināti tikai 6% sieviešu.

Ģimenēs ar bērniem tikai 17% sieviešu ikdienā atrod laiku sportam, kultūras un citām atpūtas aktivitātēm ārpus mājas, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir divreiz augstāks – 33%.

Lai aktualizētu šos jautājumus, kampaņa pievērsīsies stereotipiem izglītībā un profesijas izvēlē, darba tirgus piedāvājumam un iespējām, atalgojuma atšķirībām, atbildībai un lomai ģimenē, t. sk. vardarbības jautājumiem, kas nav atraujami no dzimumu līdztiesības tēmas un prasa risinājumu.

“Dažādu pienākumu, iespēju un spēju vērtēšana pēc cilvēka dzimuma ir ierobežojums un nevajadzīga barjera, ko paši sev uzliekam. Vienīgajam ierobežojumam, cilvēkam izvēloties savu karjeru un profesiju, būtu jābūt viņa paša spējām un vēlmēm. Inženiere vai inženieris, ārste vai ārsts, manikīrs vai manikīre –nudien nav nozīmes, kura dzimuma speciālists vai speciāliste mums palīdz, jo svarīga ir kvalitāte un rezultāts,” kampaņas devīzi skaidro SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Lai pārbaudītu sabiedrības atvērtību, satiekot sievietes un vīriešus neierastās profesijās, jau veikts sociālais eksperiments, kura video iespējams noskatīties šeit: