Nevis sēdēt dīvānā un krist panikā… Psiholoģe par to, kā mēs reaģējam uz “Covid-19” (28)

Nav jādramatizē, ka vīruss visus iznīcinās, bet jāaptur tā izplatīšanās, tāpēc, ka vajag apturēt ekonomisko lejupslīdi. Ar braukšanu slēpot uz Itāliju vai citām koronavīrusa skartajām valstīm un bezatbildīgu drošības pasākumu neievērošanu, mēs veicinām saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu, un tas nozīmē, ka valdības nostāja nemainīsies, līdz ar to apstāsies sadarbība ar citām valstīm un ekonomiskie procesi.

Un to būsim izdarījuši mēs! 

Jautājums, vai mēs kā sociāli atbildīgi cilvēki domājam “es” vai “mēs” kategogrijās, turpina Kristīne Balode.

“Ja mēs pozitīvā veidā domājam “mēs” kategorijās - kā es varu stirpināt mūsu noturību, lai vīruss ietekmē pēc iespējas mazāk, tad šī pozitīvā rīkošanās neļauj iegrimt stresā, jo tajā brīdī akumulējam sevi, savu varēšanu un atbildību, kādā kvalitātē mēs dzīvosim. Mēs nevis vienkārši sēžam dīvānā un krītam panikā, lasot ziņas, kā cilvēki mirst no vīrusa, tajā pašā laikā palaižot garām - cik izveseļojas un kā slimību ārstē, bet akumulējam stresu ieguldot enerģiju tur, kur jāiegulda. Jo būtībā stress nav slikts, tas ir virzošs, un tikai no mums atkarīgs, kur un kā mēs ievirzam savu vajadzību pēc dinamikas - aktīvā, foršā formā, kas apstākļos, kādi tie ir,  dzīves kvalitāti palīdz saturēt pēc iespējas konstruktīvāku, “te un tagad”, realitātē balstītu, vai arī slīgstam negatīvās emocijās un dramatizējam. Mēs varam padomāt, kā varam atbalstīt sevi, līdzcilvēkus un iedzīvotājus, kas joprojām ar kaut ko nodarbojas. Vai tiešām ir jāskrien lielveikalā izpirkt makaronus nebaltām dienām?

Smieklīgi, ka vairāk tiek pirktas lietotās automašīnas, jo cilvēki baidās braukt ar sabiedrisko transportu un negrib paiet kājām.

Ar neadekvātu rīcību mēs uzturam situāciju, kurā dažās jomās bizness plaukst, bet citās strauji grimst - it īpaši jaunie uzņēmēji, kas sākuši kaut ko darīt. Varbūt tagad ir laiks bez patosa ārpus Dziesmusvētkiem sadoties rokās sociāli atbildīgā ikdienišķā formātā.”

Šis ir brīdis, kad atklājas mūsu sprietspēja, spēja domāt un rīkoties veselīgi un atbildīgi, jo esot trauksmē, stress tikai vairojas.

Neviens, izņemot mūs pašus, šo situāciju nemainīs.

Kristīne Balode piemetina, ka svarīgi neizolēties, bet gan cik iespējams saglabāt sociālos kontaktus neapdraudot citus. “Pagaidām varam skatīties uz Alpiem internetā - tie nekur nepazudīs.”