Zinātnieki publicē pirmos pierādījumus, ka Covid-19 laikā sociālā distancēšanās ir efektīva

FOTO: AP/Scanpix

Oksfordas Universitātes zinātnieku grupa publicējusi pētījumu, kurā pirmoreiz Covid-19 pandēmijas laikā ar datiem pierādīta sociālās distancēšanās efektivitāte slimības izplatības ierobežošanā.

Pētnieki analizēja Itāliju, kas kļuva par otro Covid-19 vissmagāk skarto valsti pēc Ķīnas. Salīdzinātas tika divas Lombardijas vietās - Bergamo un Lodi.

2020.gada 21.februārī Lodi tika konstatēts pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Itālijā. Inficēšanās gadījumi drīz pēc tam ļoti strauji pieauga ne tikai Lombardijā, bet arī trīs citos Itālijas ziemeļu reģionos - Veneto, Emīlijas-Romanjas, Pjemontas apgabalā. 

23.februārī valdība izolēja desmit municipālos apgabalus Lodi provincē Lombardijā un Padovas provincē Veneto. 8.martā šie noteikumi stājās spēkā visā Lombardijas reģionā, ieskaitot Bergamo, kā arī citos Itālijas ziemeļu reģionos. Divas dienas vēlāk tie tika attiecināti uz visu valsti; 11.martā tika slēgti visi restorāni, bāri un veikali, izņemot pārtikas veikalus un aptiekas.

13.martā Bergamo bija kļuvusi par vissmagāk skarto provinci ar 2368 saslimšanas gadījumiem. Savukārt Lodi, kur sākās Itālijas uzliesmojums un kur visātrāk tika pieņemti lēmumi par sociālo distancēšanos, bija 1133 gadījumi.

FOTO: Publicitātes foto

Tā kā Lodi šie pasākumi tika ieviesti jau 23.februārī, bet Bergamo tikai 8.martā, šie dati sniedz empīriskus pierādījumus par sociālās distancēšanas panākumiem vīrusa izplatības ierobežošanā.

Kāpēc Itālija?

Itālijā ir otrā vecākā sabiedrība pasaulē pēc Japānas. 23,3% Itālijas iedzīvotāju ir vecāki par 65 gadiem. Līdz šim Covid-19 mirstības rādītāji ir ļoti augsti starp gados veciem cilvēkiem, sevišķi vecuma grupā no 80 gadiem.

Itālijā pastāv cieši kontakti starp paaudzēm - pieaugušie nereti dzīvo kopā vai arī ļoti tuvu saviem vecākiem. Tā ir bieža parādība arī bagātajos valsts reģionos. Pat tad, ja vairākas vienas ģimenes paaudzes nedzīvo zem viena jumta, tās tik un tā bieži tiekas. Līdz ar to ekonomiski aktīvā paaudze, kas darba un ikdienas darīšanās aktīvi socializējas savā starpā un ar ārvalstniekiem, inficējās pati un pēc tam nodeva slimību saviem vecākiem, uzskata pētnieki. 

Itālijas mirstības rādītāji liecina, ka slimība ir daudz bīstamāka veciem cilvēkiem. 

FOTO: Publicitātes foto

Ekonomiski aktīvākajās vecuma grupās mirstības rādītājs ir ap 0,2%, savukārt vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem tas pieaug līdz 10,8%. Astoņdesmitgadniekiem tas sasniedz 17,5%, bet pēc 90 gadu vecuma - jau 21,1%.

Zinātnieki norāda, ka Šveices Tičīno kantonā, kas robežojas ar Lombardiju, 12.martā tika ieviesti noteikumi, kas īpaši paredzēti vecāka gadagājuma iedzīvotāju aizsardzībai. Kantona pārvalde stingri mudinājusi cilvēkus, kuri vecāki par 65 gadiem, neuzņemties bērnu pieskatīšanu, nepiedalīties publiskos vai privātos pasākumos un neizmantot publisko transportu, ja vien tas nav ļoti nepieciešams. Tāpat arī ieteikts izvairīties no uzturēšanās sabiedriskās vietās.​

Uz augšu