Patlaban visā pasaulē medicīniskās maskas ir kļuvušas par deficītpreci un daudzi cilvēki izvēlas pasargāt sevi ar visdažādākajām metodēm, tostarp ar vairākiem ļoti radošiem risinājumiem. Šobrīd internetveikalos ir iegādājamas auduma maskas. Vai tās patiešām var līdzēt?
Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, medicīniskās maskas ir ir viens no elpceļu infekciju, tai skaitā koronavīrusa, profilakses līdzekļiem. Taču arī organizācija un daudzi ārtsu ieteikumi atzīst, ka masku nēsāšana nenodrošina pilnīgu aizsardzību un to ir nepieciešams apvienot ar roku higiēnu, šķaudīšanas un klepošanas etiķeti, fiziskās distances ievērošanu un pašizolāciju.
Portāls "Lrytas" atklāj, ka medicīnisko masku drīskt nēsāt īsu laiku - tikai vienu līdz divas stundas, pēcāk maska ir jāmaina.
Ja maska ir noņemta, to nedrīkst atkārtoti vilkt citā reizē - tā ir jāmazgā.
Medicīnisko masku drīkst mazgāt ar ziepēm vai veļasmašīnā, 70 grādu temperatūrā, 25 minūtes. Auduma masku no marles drīkst vārīt vienu līdz divas minūtes.
Daži mediķi iesaka šūt auduma maskas pašiem - šādai auduma maskai ir jābūt veidotai no vairākiem slāņiem (līdz 14 slāņiem ļoti plāna auduma). Tāpat auduma maskas iesaka šūt no mājās esošajiem materiāliem, nevis doties uz audumu veikalu meklēt piemērotāko materiālu.
Maskas izveidē derēs veci palagi, linu dvieļi, sliktākajā gadījumā, ja ir gadījies nonākt neizbēgamā situācijā, var izlīdzēties ar šalli.
Mājās gatavotajām maskām patiešām ir zināms efekts, taču tas ir niecīgs. Ir tikai viens Kembridžas universitātes 2013. gada pētījums, kas pierāda masku efektivitāti. Pētījuma dati norāda, ka kokvilnas maskas aiztur līdz 50% vīrusu, bet ķirurģiskās - līdz 80%. Pētījumā tika novērtēta masku efektivitāte pēc trīs stundu ilgas nēsāšanas. Pētījums pierādīja, ka mitrumam un laika apstākļiem ir ļoti maza ietekme uz maskām.
