Valdība atbalsta terminētas izmaiņas TAP un maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns

FOTO: Valsts kanceleja

Valdība šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas ierosinājumu uz valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku ieviest terminētas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) un maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, kā arī civiltiesisko saistību izpildes kavējumu jomā.

TM izplatītā preses paziņojumā citēts tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš norādījis, ka TAP mērķis ir ilgstošu finanšu grūtību risināšana, parādniekam un kreditoriem par to vienojoties. Taču sakarā ar Covid-19 izplatību radīto ekonomisko seku mazināšanai ir nepieciešams tūlītējs finansiāls atbalsts, ko šobrīd piedāvā valdības jau apstiprinātie risinājumi - dīkstāves pabalsti, "Altum" projekti un citi instrumenti. Attiecīgi TM ir piedāvājusi vairākus atbalsta pasākumus, kas ir saskaņoti ar uzņēmēju organizācijām un maksātnespējas jomas ekspertiem. Jaunās izmaiņas, ministra ieskatā, sniegs atbalstu personām, uz kurām šobrīd attiecas maksātnespējas tiesiskais regulējums - gan juridiskām, gan fiziskām personām.

TM izstrādātais likumprojekts paredz labvēlīgākus nosacījumus TAP īstenošanai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un noteiktu periodu pēc tās beigām - seši mēneši -, nosakot, ka šajā periodā TAP pasākumu plānu - gan sākotnējo, gan to grozot - var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par četriem gadiem, šobrīd noteikto divu gadu vietā.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saistību dzēšanas procedūras laikā ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā un sešus mēnešus pēc tās beigām var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoram veikšanas laika pārcelšanu, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu par attiecīgo periodu.

TM arī rosina ieviest terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā, lai mazinātu papildu negatīvo seku ietekmi uz personām, kuras jau šobrīd nespēj vai tuvākajā laikā nespēs nodrošināt savlaicīgu civiltiesisku saistību izpildi. Sagatavotie grozījumi paredz, ka no 1.aprīļa līdz 1.septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos sešus procentus gadā. Šāda tiesību norma varētu mazināt civiltiesisku attiecību pušu strīdus gadījumus, cer TM.

Vienlaikus grozījumi paredz no 12.marta līdz 1.jūlijam apturēt likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējumu, paredzot, ka šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina. Ar Covid-19 izplatību izraisītās ārkārtējās situācijas laikā noilguma termiņa apturēšana ļautu kreditoriem un parādniekiem civiltiesiskus strīdus savu interešu aizstāvībai tiesā risināt vēlāk, nevis šobrīd. Likumprojektā paredzētais noilguma termiņa tecējuma apturējums būtu attiecināms vienīgi uz civiltiesību materiāli tiesiskajiem noilguma termiņiem, jo ir iespēja prasīt atjaunošanu nokavētajiem civilprocesuāliem termiņiem. 

Ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī un noteiktos pulcēšanās aizliegumus, TM arī rosina paredzēt iespēju attālināti organizēt biedrību un kooperatīvu sabiedrību biedru kopsapulces, kā arī likumā noteiktās kreditoru sapulces. Biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedrs līdz 1.septembrim varētu piedalīties un balsot biedru sapulcē, fiziski neierodoties uz sapulci, proti, rakstveidā, tai skaitā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, balsot pirms biedru kopsapulces, kā arī īstenot biedra tiesības piedalīties un balsot biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Grozījumi vēl jāatbalsta Saeimai.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Uz augšu