Covid-19: Mugurkaula ķirurgs Gulbis viedokli pamato ar puspatiesiem apgalvojumiem
Re:Check

FOTO: ReBaltica

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta.

Mugurkaula ķirurga, privātklīnikas Orto ārsta un LU Medicīnas fakultātes pasniedzēja Arta Gulbja viedokļa raksts portālā Delfi par Covid-19 ierobežošanas pasākumu samērīgumu izpelnījies plašu popularitāti – ar to sociālajos tīklos dalījušies vairāki tūkstoši cilvēku. Viņš pauž pārliecību, ka valdības rīcība un lēmumi kļūst iracionāli un paniku raisoši un sekas tiek skatītas tikai šauri epidemioloģiskā aspektā. Viedoklis katram var būt savs, taču Re:Check pievērsa uzmanību apgalvojumiem, ar kuriem Gulbis savu nostāju pamato. Vairāki no tiem ir puspatiesi, nav zinātniski pamatoti vai arī ir izrauti no konteksta.

Jānorāda, ka neilgi pēc raksta publicēšanas Delfi rakstu papildināja ar redakcijas piebildi, norādot uz maldinošo informāciju Gulbja rakstā.

Re:Check jautāja arī pašam raksta autoram, kas ir viņa minēto apgalvojumu pamatā. Gulbis atsūtīja izkopētus fragmentus no dažādiem pētījumiem un portālu rakstiem uz 22 lapām, vienlaikus gan viņš pats norāda – šobrīd vērā ņemamu pētījumu par Covid-19 nav. “Tādēļ var apšaubīt visu, kas pašreiz tiek apgalvots, jo nekas, kas attiecas tieši uz Covid-19, nav vērā ņemamos pētījumos balstīti fakti,” norādīja ārsts.

Antibiotikas un Covid-19

Savā viedokļa rakstā Artis Gulbis saka: “Manī rada neizpratni, kādēļ masu medijos netiek vai ļoti maz tiek runāts par to, ka, arī ārstējoties mājas apstākļos, ir divas efektīvas antibiotikas, kas mazina komplikāciju risku un ārstē. ASV un Lielbritānijā šīs antibiotikas izraksta pacientiem, kuri var ārstēties mājas apstākļos.”

Lūgts precizēt teikto, Gulbis norādīja: “Nevienā brīdī neesmu norādījis, ka antibiotikas ārstē vīrusu. Tās ārstē vīrusa izraisītas komplikācijas, kuras rada šis vīruss (antibiotikas hlorohīns un hidroksihlorohīns, kā arī azitromicīns).” Fragmenti no pētījumiem un rakstiem par šo medikamentu izmantošanu Covid-19 slimnieku ārstēšanai (piemēram, šeitšeit un šeit) veidoja trešdaļu no ārsta izveidotā un Re:Check nosūtītā apkopojuma 22 lapu garumā.

Pēdējo nedēļu laikā dažādu valstu, piemēram, ASV un Francijas medijos tik tiešām ir izskanējis, ka Covid-19 palīdz ārstēt malārijas ārstēšanā izmantotais hlorohīns un hidroksihlorohīns. Francijas mediķi eksperimentālā kārtā pacientiem slimnīcā bija izrakstījuši hidroksihlorohīnu kopā ar antibiotiku azitromicīnu, ko izmanto elpceļu infekcijas slimību, piemēram, faringīta, bronhīta un pneimonijas ārstēšanā, un novēroja, ka Covid-19 slimnieki izveseļojās ātrāk. Par to ziņoja arī Latvijas mediji, cita starpā žurnāls Ir un portāls nra.lv.

Taču Eiropas Zāļu aģentūra uzsver, ka hlorohīnu un hidroksihlorohīnu drīkst lietot Covid-19 ārstēšanai tikai klīniskos pētījumos.

“Ir ļoti būtiski, lai pacienti un veselības aprūpes speciālisti lietotu hlorohīnu un hidroksihlorohīnu tikai to reģistrētajām indikācijām, bet Covid-19 ārstēšanai tikai klīnisku pētījumu vai valstu ārkārtas zāļu lietošanas programmu ietvaros,” sacīts Eiropas Zāļu aģentūras paziņojumā, kurš publicēts arī Latvijas Zāļu valsts aģentūras mājaslapā.

Šobrīd vairākās pasaules valstīs tiek pētīta hidroksihlorohīna un hlorohīna ietekme uz Covid-19 slimības gaitu. Līdzšinējie pētījumi par hidroksihlorohīna efektivitāti veikti nelielās izlasēs, kur zāļu iedarbība pārbaudīta uz mazāk nekā 100 Covid-19 slimniekiem. Gan zāļu uzraugi, gan paši pētījumu veicēji norāda, ka hlorohīnam un hidroksihlorohīnam var būt smagas blaknes, piemēram, cilvēkiem ar sirds slimībām. “Šīs zāles nedrīkst lietot bez receptes un bez ārsta uzraudzības,” uzsver Eiropas Zāļu aģentūra.

Re:Check neizdevās atrast apstiprinājumu, vai un kādos apstākļos ārsti ASV un Lielbritānijā šīs zāles izrakstītu pacientiem, kuri no Covid-19 ārstējas mājās. Savukārt Gulbis atbildē Re:Check nenorādīja avotus, kur guvis šo informāciju.

Covid-19 tiešām ir jauna un maz izpētīta slimība, kuru izraisa vīruss. Antibiotikas tradicionāli izmanto, lai ārstētu baktēriju izraisītas saslimšanas, un tās nepalīdz vīrusu ārstēšanā. Covid-19 gan var radīt komplikācijas, piemēram, pneimoniju, un tādā gadījumā ārstēšanā tiek izmantotas antibiotikas. To norāda gan Pasaules veselības organizācija, gan Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), gan Gulbis.

FOTO: Re:baltica

Pirts, kvarca lampa un C vitamīns

Mugurkaula ķirurgs Gulbis iesaka arī citas metodes: “Tāpat citu Eiropas valstu mediķi regulāri atgādina, ka Covid-19 vīruss iet bojā 60 grādu temperatūrā. Tātad cilvēkiem, kuri vēl nav ar slimības simptomiem un kuriem ir iespēja iet pirtī, tas noteikti jāņem vērā. Savukārt telpu, kur uzturējušies vīrusa nēsātāji, vajadzētu izgaismot ar kvarca lampu. Kādēļ netiek runāts par to? Vīrusam ļoti nepatīk skābeklis, tāpēc labāk iet staigāt svaigā gaisā nekā sēdēt telpās. Cilvēkiem daudz jālieto C vitamīns, 100–200 mg 2 līdz 3, pat 4 reizes dienā.”

Gulbis Re:Check rakstiski skaidroja, ka pirtī iešana nelīdzēs tad, ja cilvēks ir jau saslimis, bet, “lai mazinātu saslimšanas risku un padarītu plaušas nepievilcīgas iekaisuma procesiem – gan”. Viņš arī atsaucas uz šogad martā Ķīnā veiktu pētījumu, kurā secināts, ka augsta temperatūra un liels mitrums samazina vīrusa izplatību. Taču pētījumā ir runa par laika apstākļiem, nevis cilvēka temperatūru un pirts iedarbību. Gulbis arī nesniedza atbildi par to, kuri Eiropas valstu mediķi runā par 60 grādiem kā vīrusa bojāejas temperatūru. Viņš gan atsūtīja attēlu ar Ķīnas medija China Daily ziņu, kurā teikts, ka vīruss tiek nogalināts 30 minūšu laikā temperatūrā, kas augstāka par 56 grādiem, taču tajā pašā rakstā arī norādīts, ka temperatūru cilvēka ķermenī līdz tādam līmenim paaugstināt nav iespējams.

Re:Check jau rakstīja, ka tīšanos karstā segā un cita veida karsēšanos, speciāli paaugstinot ķermeņa temperatūru, infektologi neatzīst par pamatotu metodi cīņā ar Covid-19. “Mākslīgi paaugstinot temperatūru, var tikt nodarīts kaitējums vispārējam veselības stāvoklim, saasināties kādas hroniskas slimības,” Re:Check norādīja Stradiņa slimnīcā. Arī PVO, atspēkojot ar Covid-19 saistītos mītus, cita starpā kritizē ieteikumu iet karstā vannā. Arī aģentūras AFP faktu pārbaudītāji, aptaujājot speciālistus, secināja – ne pirts, ne citā veidā radīts karstums nevar pasargāt cilvēku no jaunā koronavīrusa.

Tāpat Re:Check jau atspēkoja mītu par kvarca lampām kā līdzekli pret vīrusu. Lai gan ultravioletā (UV) gaisma var palīdzēt gaisā esošo vīrusu iznīcināšanā, tik liela starojuma deva ir kaitīga ādai, iepriekš rakstīja  aģentūras AFP faktu pārbaudītāji. Ekrānšāviņu no šīs ziņas kā apliecinājumu savam rakstītajam atsūtīja arī Gulbis. Tomēr tā neapliecina, ka kvarca lampas būtu izmantojamas, lai izsargātos no Covid-19.

Precizējot C vitamīna lomu cīņā ar Covid-19, Gulbis atbildē norāda – C vitamīns neārstē, bet palīdz organismam cīnīties un uzveikt infekciju. Ņujorkas slimnīcās un Ķīnā smagi slimiem Covid-19 pacientiem esot intravenozi dotas lielas devas C vitamīna. Gulbis ar norādītajiem avotiem gan apliecina, ka datos balstītu pētījumu par efektivitāti nav – tie būšot pieejami septembrī.

C vitamīna efektivitāti Covid-19 vīrusa ārstēšanā pētījuši ASV faktu pārbaudītāji FactCheck.org, kuri norādīja, ka C vitamīns var palīdzēt atvairīt saaukstēšanos, taču nav pierādījumu tam, ka C vitamīna lietošana var palīdzēt apturēt vai ārstēt jauno koronavīrusu. Mītu, ka C vitamīns lielās devās var palīdzēt dažādās slimībās, tostarp Covid-19, iepriekš pārbaudījis arī portāls Delfi.

Stingri drošības pasākumi ir arī citur

Gulbis rakstā pauž viedokli, ka valdības rīcība un lēmumi kļūst iracionāli un paniku raisoši. Taču jānorāda: lai gan Latvijā ir noteikts ārkārtējais stāvoklis, tai nebūt nav stingrākie vai plašākie ierobežojumi. Vācijā, kuru kā labo piemēru Covid-19 ierobežošanā piemin raksta autors, valdība aizliegusi pulcēties vairāk nekā divām personām, un pārvietošanās lielākajā daļā valsts atļauta tikai, lai iegādātos pirmās nepieciešamības produktus, dotos uz darbu vai uz ārstniecības iestādi, nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm vai palīdzētu citiem, ievērojot vismaz 1.5 metru distanci.

Gulbis raksta, ka Latvija rīkojas tā, it kā piedzīvotu Eiropā visdramatiskāk no vīrusa cietušās valsts Itālijas scenāriju, tostarp kritizē citu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu. Taču līdzīgi lēmumi, piemēram, attiecībā uz plānveida operācijām un ambulatoro aprūpi, pieņemti arī citās Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā.

Secinājums: Viedokļa raksta autoram nav liegts apšaubīt Latvijā Covid-19 ierobežošanai ieviesto ierobežojumu samērīgumu, taču, to darot, viņš izmanto vairākus argumentus, kuri nav pilnībā patiesi, nav zinātniski pamatoti un/vai ir izrauti ārpus konteksta.

Uz augšu