Auto tirgus kā indikators jeb situācija, kurā iepriecinošu ziņu nav

Jaunas automašīnas uz treilera

FOTO: LETA

2020. gada sākums Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgū uzrādīja jau pirmās pazīmes par ekonomikas sabremzēšanos ar kritumu janvārī par 6%, salīdzinot pret 2019. gadu. Februāra rezultāti cerīgi rādīja tirgus stabilizēšanos pirms marta Covid-19 vīrusa izraisītā ārkārtas stāvokļa. Ar bažām tika gaidīti marta statistikas dati, kuri uzrāda ievērojamu tirgus kritumu 34% apmērā. Turpmākie divi mēneši būs kritiski nozarei, kas iezīmēs atlikušā gada ainu.

Gada sākums jau norādīja uz ekonomikas atslābumu ar 6% kritumu janvārī pret 2019. gadu, kam par pamatu kalpoja gan stingrā banku attieksme klientu izvērtēšanā un citiem jaunievedumiem, kas būtiski sāka ietekmēt līzinga kompāniju finansējuma piešķiršanu, gan kravu pārvadājumu un loģistikas nozares ievērojamu biznesa rādītāju pasliktināšanos.

Citadele Līzings & Faktorings, pārņemot Unicredit Leasing, samazināja konkurenci tirgū, bet arī pārējo finansētāju ļoti skrupulozā klientu izvērtēšana rezultējās ar finansējuma atteikumu skaitu 40% apmērā, kas savukārt ievērojami ietekmēja tirgus izaugsmi auto tirdzniecībā. Auto tirgotāji un servisa uzņēmumi tradicionāli cieš zaudējumus janvārī un februārī un gaida pavasara iestāšanos, kas ievērojami palielina tirdzniecības apjomus un uzlabo biznesa finanšu rādītājus. Covid-19 izraisītais ārkārtas stāvoklis paralizēja tirdzniecību un autoservisu darbību, samazinot automašīnu reģistrācijas martā par 34% un pirmajā 2020.g. ceturksnī kopā ietekmējot tirgu par 15%. Igaunijā tirgus kritums bija 27%.

Auto tirgus ir pirmais, kas parāda valsts ekonomikas barometru un ir pēdējā industrija, kas atkopjas no recesijas, norādot uz skaidru ekonomisko stabilitāti. 

Daudziem auto tirgotājiem 2008. gada finanšu recesija ir atstājusi dziļas pēdas atmiņā un arīdzan ievērojamu pieredzi krīzes pārvarēšanā, tāpēc jau šodien novērojam zibenīgu biznesu pielāgošanās reakciju darbībai jaunos apstākļos, piedāvājot klientiem bezkontakta servisa pakalpojumus 24h ar automašīnas savākšanu un piegādi uz mājām pēc remonta, virtuālo auto tirdzniecību un lietoto auto novērtēšanu ar attālinātu videozvana starpniecību, rezerves daļu krājuma pielāgošana un pie klienta izbraukuma servisa pakalpojumu ieviešana. 

Šobrīd ir svarīgi, lai situācija normalizētos viena līdz divu mēnešu laikā, kas ļautu biznesam atgriezties regulārā ikdienas darbā, pretēji tas rezultēsies darbaspēka atlaišanā un biznesa sašaurināšanā, kas savukārt ļaus atgriezties pie normāliem tirgus rādītājiem tikai 2022. gadā. 

Lielu neziņu šobrīd rada apturētās rūpnīcas, kuru lielākā daļa plāno atsākt darbību aprīļa beigās. Šī neplānotā dīkstāve nopietni ietekmēs plānoto ražošanu un radīs iztrūkumu, kad tirgus atgriezīsies normālajās sliedēs.

“Balstoties uz rūpnīcu slēgšanu un pārrauto ražošanas plūsmu, mūsu ieteikums ir izskatīt auto iegādi šobrīd, kamēr ir pieejami modeļi tirgotāju krājumos, jo pretēji var rasties apstākļi, ka tuvāko 6 mēnešu laikā pārrāvuma dēļ var nebūt pietiekama izvēle. Līdzīga situāciju ir ar rezerves daļām, kur strauji tiek iztukšotas globālās noliktavas, kur mūsu ieteikums klientiem ir lielos remontus šobrīd neatlikt, jo vēlāk var būt par vēlu!” komentē Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs. 

Šobrīd Auto asociācija prognozē, ka Covid-19 ietekmē Latvijas auto tirgus 2020.gadā piedzīvos kritumu par 52%. Izskatās, ka šis vīrus izraisīs tirgus kritumu, atsviežot nozari atpakaļ par 10. gadiem uz 2011. gada rādītajiem, kas bija pirmais nozares atkopšanās gads pēc 2008.g. finanšu krīzes.

Smagā kravas transporta apjomi jau kopš 2020. gada sākuma uzrāda ievērojamu kritumu pret 2019. gadu (-50%), un tas ir saistīts ar vispārēju Latvijas loģistikas kompāniju biznesa pasliktināšanos un tirgus lejupslīdi. Šobrīd novērojams, ka tie uzņēmumi, kas aktīvi strādā, arī turpina strādāt ārkārtas apstākļos un komerctransporta sektors ir mazāk ietekmēts no Covid-19 izraisītajiem ierobežojumiem.

Lietoto auto tirdzniecība nav izņēmums un šobrīd reģistrācijas martā ir samazinājušās par 28%. Ir novērojama tendence pircējiem pārsēsties uz mazākiem un lētākiem modeļiem, lai samazinātu savas ikdienas transporta izmaksas. 

Atšķirībā no 2008. gada finanšu krīzes, tagad mēs nenovērosim tādas auto krājumu izpārdošanas un galvu reibinošas atlaides, jo auto tirgotāji ir daudz sagatavotāki un nav “apauguši” ar tādu auto krājuma portfeli, kā toreiz. Otrs faktors, ka tuvākajā laikā rūpnīcu slēgšanas dēļ var rasties auto deficīts.

Kopējai auto nozares krīzes pārdzīvošanai ir būtiski nākamie divi mēneši, ja tiks atcelts ārkārtas stāvoklis un bizness varēs atgriezties normālā ikdienā, tad krīze nebūs tik postoša un atkopšanās iespējama visai strauja. Pretēji, ja ieilgs ierobežojumi, nozarei tas var radīt neatgriezeniskas sekas.

Uz augšu