Pavasarī, kad organisms pēc ziemas ir novājināts, uzturā jāiekļauj pēc iespējas vairāk vitamīnu. Efektīvs veids, kā tos uzņemt, ir mikrozaļumi. Mikrozaļumi ir bagāti ar visām organismam un veselībai svarīgajām vielām – vitamīniem, antioksidantiem un minerāliem.
Tas tāpēc, ka, lai no sēkliņas sāktu dīgt dīglis, augšanas sākuma procesā ir ielikta visa dzīvā enerģija un spēks, kas dīgstā saglabājas līdz pat pirmajām dīgļlapiņām. Par mikrozaļumiem un to, kāpēc tos vērts iekļaut uzturā, stāsta farmaceite Ivanda Krastiņa.
“Lai mikrozaļumi sniegtu organismam visas nepieciešamās vielas, tos svarīgi lietot tieši dīgļapas un pirmo pāris lapiņu veģetācijas periodā, jo tad aktīvo vielu ir līdz pat desmit reizēm vairāk nekā pieaugušam augam. Nevajadzētu zaļumus audzēt lielākus, jo tālāk augs aktīvās vielas patērē arī savai augšanai un nobriešanai. Pazīstamākie mikrozaļumi ir kressalāti, redīsi, sinepju sēklas un rukola, tiem ir asākā un izteiktākā garša. Savukārt bietēm, zirņiem un saulespuķu sēklām garša ir maigāka un neitrālāka,” stāsta "Aphoteka" farmaceite, zaļumu pazinēja Ivanda Krastiņa.
Mikrozaļumi ir viegli pieejami ikvienam, jo tos pavisam vienkārši var audzēt arī mājas apstākļos. Lai to darītu nepieciešamas sēkliņas, trauks ar ūdeni, marle un palodze. Mikrozaļumi aug no vienas līdz trīs nedēļām, atkarībā no to veida, tad ražu nogriež.
Gatavo ražu iespējams uzglabāt arī ledusskapī līdz pat vienai nedēļai. Mikrozaļumus var izmantot dažādu salātu un mērču gatavošanā, dārzeņu un augļu kokteiļos, smūtijos, kā garšvielas, kā arī dažādu ēdienu dekorēšanai.
6 mikrozaļumi, ko iekļaut uzturā
