Mazāk pazīstamu apskates objektu popularizēšana, igauņu un lietuviešu tūristu piesaiste, kā arī valsts subsīdijas – aptuveni šāda ir formula, kas varētu palīdzēt Latvijas lauku tūrisma nozarei. Par to valsts un nozares pārstāvji diskutēja raidījumā “Komforta zona”.

Pilnu interviju var noskatīties šeit:

Audio: 

Intervija notikusi 15. maijā.

Izbraucieni ar velosipēdiem, laivošana, izjādes – viss minētais (un ne tikai) iekļaujas zem plašā lauku tūrisma jumta. Tā kā Covid-19 pandēmijas dēļ starptautiskā ceļošana, visticamāk, būs krietni ierobežota, situāciju varētu izmantot Latvijas lauku tūrisms. Taču arī šī nozare izjūt zināmas problēmas.

Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele atzina, ka patlaban šo ietekmi esot grūti novērtēt. Lielākās bažas esot saistītas ar to, ka Latvijas iedzīvotājiem nebūšot naudas, ko tie varētu tērēt lauku tūrismā.

“Cilvēki ļoti sākuši taupīt naudu. Mēs baidāmies, ka tūrisms un atpūta būs pirmais, kur cilvēki nogriezīs [savus tēriņus]. Viņi aizbrauks līdz jūrai, izies līkumiņu un brauks atpakaļ. Tas ir tas, kas mūs biedē. Tāpēc mēs arī vēlējāmies šos ceļojuma vaučerus pieteikt,” uz nozarē pastāvošām bažām norādīja Ziemele.

Asociācija kritizē Covid-19 ierobežojumus

Sarunas laikā Ziemele norādīja, ka Covid-19 ierobežojošo pasākumu atvieglojumi esot pretrunīgi.

“Pulcēšanās līdz 25 cilvēkiem, ievērojot distanci, ir attiecināma absolūti uz visiem. Pat tad, ja konkrētajam [lauku tūrisma] uzņēmumam ir 25 hektāru liela platība. Tur nav nekāda pamatojuma, lai ierobežotu tik ļoti to cilvēku skaitu, kas drīkst pulcēties. Visās citās mums apkārtējās valstīs ir jāņem vērā vietas vai telpas lielums, kas ļauj izretināt šos cilvēkus,” pauda Ziemele.

Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava izteicās par labu saprātīgai ierobežojumu mīkstināšanai.

“Tas, ko mēs varam darīt [Latvijas] iekšienē, ir mīkstināt šos ierobežojumus. Es tiešām nezinu, kādā veidā Latvijas epidemioloģisko situāciju var graut vai ietekmēt cilvēku skaita palielināšana pasākumos vai vairāku cilvēku apsēdināšana pie viena galda restorānā. Diez vai tas būs galvenais iemesls, kādēļ mums pasliktināsies situācija valstī.

Bet tai pašā laikā ierobežojumu saprātīga atcelšana vai mīkstināšana tomēr palīdzētu nozarei daudz labāk uzņemt cilvēkus un turpināt savu darbu,” skaidroja Šīrava.

Nepieciešams valsts atbalsts

Saskaņā ar Asnātes Ziemeles teikto, apstākļos, kad uzņēmumiem ir ierobežotas iespējas strādāt, būtu jābūt valsts subsīdijām tūrisma nozarei, kas šos uzņēmumus uzturētu pie dzīvības.

Taujāta, vai šāda atbalsta programma tiek plānota, Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Evita Feldberga atbildēja, ka idejiski šādi priekšlikumi esot izteikti. Taču viņa norādīja, ka ir nepieciešama papildu analīze pirms kādu lēmumu pieņemšanas.

Vienlaikus ierēdne atzina, ka jau esot izdarītas vairākas lietas attiecībā uz tūrismu.

“Ja mēs runājam par izmitināšanu un ēdināšanu, tad šobrīd esam rosinājuši šo samazināto PVN likmi. Vēl esam jau pārdalījuši jeb atraduši 3 miljonus [eiro]. Daļa no šīs naudas aizies vietējā tūrisma veicināšanas programmai,” stāstīja Feldberga.

Prognozes par situāciju nozarē: no piesardzīgām līdz optimisma pilnām 

Ekonomikas ministrijas un nozares vērtējumi par šovasar gaidāmo situāciju lauku tūrisma jomā atšķiras. Piemēram, saskaņā ar EM vērtējumu, prognozes šai vasarai nemaz nav tik sliktas. Uztraukums vairāk esot saistīts ar rudens otro pusi un ziemu. Tieši tas būs laiks, kad būs jāvērtē papildu atbalsta programmu nepieciešamība.

Saskaņā ar EM informāciju Latvijas iedzīvotāji pagājušogad ārzemēs tērējuši 643 miljonus eiro. Minētā summa ir 70% no visa izmitināšanas un ēdināšanas nozares apgrozījuma Latvijā, norādīja Feldberga. Viņa apgalvoja, ka tā nauda, ko Latvijas iedzīvotāji neiztērēs ārzemēs, to viņi tērēs Latvijā. Turklāt liela cerība ir saistīta ar tūristiem no Lietuvas un Igaunijas.

“Lietuvieši ir tērējuši ārzemēs divreiz vairāk nekā latvieši. Plus vēl Igaunija. Protams, naudas daudzums samazināsies. Bet, pat ja tas samazinās uz pusi, ko viņi gatavi iztērēt, un ārzemes būsim mēs ar Igauniju, un ja viņi kaut vai pusi tās naudas, ko viņi parasti ir tērējuši ārzemēs, atved un iztērē šeit – mums viss ir kārtībā,” optimistiski uz vasaras sezonu raugās Feldberga.

Turpretī nozare uzskata, ka šādas prognozes esot pārlieku optimistiskas.

“Tā ir taisnība, ka izejošajā tūrismā tēriņi pagājušajā gadā ir bijuši virs 600 miljoniem, bet ienākošajā tūrismā tēriņi ir bijuši 890 miljoni. Ir skaidrs, ka šī nauda mums šogad nespīd,” norādīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes loceklis Ēriks Lingebērziņš

Turklāt vidējā ceļojuma vērtība pa Latviju ir 7-8 reizes zemāka, salīdzinot ar ārzemju braucienu. Pēc Lingebērziņa domām, paļauties tikai uz mārketinga kampaņām, lai piesaistītu Baltijas valstu tūristus, ir pārspīlēti optimistiski.

Veidos Latvijas mazpazīstamo apskates vietu topu

Atbildot uz jautājumu, vai tiek strādāts pie lauku tūrisma attīstības stratēģijas, Inese Šīrava atzina, ka lielās nenoteiktības dēļ par ilgtermiņa stratēģiju esot grūti runāt. Bet iespējamais virziens ir skaidrs: vietējo iedzīvotāju iedrošināšana ceļot un tūristu piesaistīšana no citām Baltijas valstīm.

Lai iedrošinātu Latvijas iedzīvotājus ceļot pa Latviju, LIAA rīkos īpašas informatīvas kampaņas. “Ceļot var, ceļot drīkst un ceļot vajag!” saka LIAA pārstāve.

Turklāt LIAA šobrīd cieši strādā ar nozari pie vadlīnijām tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, lai viņi varētu saprast, kā droši sniegt pakalpojumus pandēmijas apstākļos.

Vēl viena aktivitāte, ko tūrisma atdzīvināšanai plāno LIAA, ir Latvijas mazāk pazīstamo apskates objektu topa veidošana.

“Kopā ar lauku tūrisma asociāciju un arī ar reģionālajām tūrisma organizācijām mēs visu vasaru meklēsim un publicēsim informāciju par mazāk zināmajām [apskates] vietām. Jo šobrīd problēmas rada arī tas, ka cilvēki mēdz pulcēties populārākajās vietās, veidot tur pūļus, ko šobrīd nevajadzētu [darīt]. Tāpēc mēs aicināsim cilvēkus atklāt Latviju. Atklāt mazāk zināmas vietas, dabas takas, amatniekus, saimniecības,” skaidroja Šīrava.

Citi risinājumi krīzes pārvarēšanai

Ņemot vērā krīzes situāciju, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija ir nākusi klajā ar piedāvājumu ieviest “atpūtas brīvbiļešu” programmu.

“Tiklīdz beidzas sezona - ieviest programmu, ko mēs tagad varētu saukt par atpūtas brīvbiļetēm vai valdības ielūgumu apmeklēt reģionus, laukus, atdzīvināt lauku tūrismu arī rudens sezonā. Tūrisma operatoriem tas dotu iespēju atprečot šīs atpūtas brīvbiļetes un to naudu iepludināt sistēmā, lai tā nonāk maksimāli visos pakalpojumu sniedzēju līmeņos. Tad ir iespējams nodrošināt to, ka tas tiek veidots kā produkts, kur tiek iekļauta nakšņošana, apskates saimniecības, ēdināšana un dažādas citas lietas,” skaidroja Langebērziņš.

Langebērziņš lika saprast, ka dažus no pašreizējiem valsts atbalsta veidiem viņš uzskata par neefektīviem.

“Mums piedāvā aizņemties “Altumā” naudu, bet mums nav pat ko ieķīlāt. Nu tad par kādu produktu radīšanu mēs šeit vispār varētu runāt?” retoriski vaicāja Langebērziņš.

Saskaņā ar viņa teikto, migrācija un darbaspēka izmaiņas ir viens no riskiem, ar ko nāksies saskarties Covid-19 krīzes dēļ.

“Mūsu lielākās bažas ir saistītas ar to, ka mēs varētu pazaudēt kvalificēto darbaspēku. Mums diemžēl ir indikācijas, kas liek domāt, ka daļu mēs pazaudēsim,” norādīja ALTA valdes loceklis.