Zīmols EQ ir tas, kas mūsdienās vieno elektriskos Mercedes-Benz modeļus. Lai gan EQ ir pavisam jauns veidojums, nevajag domāt, ka arī elektriski mersedesi ir kaut kas nebijis. Patiesībā trīs staru zvaigznes kompānija jau deviņdesmitajos gados eksperimentēja ar šīm tehnoloģijām un tā radās 190.sērijas auto, kas brauca bez jelkādiem kaitīgajiem izmešiem. 

Mūsdienu elektromobiļi pārstāv kardināli pārāku tehnoloģiskās attīstības līmeni un nav salīdzināmi ar pagātnes elektriskajiem auto. Tomēr arī tie ir būtiska vēstures sastāvdaļa, jo apliecina autoražotāju centienus cauri gadu desmitiem dažādot pārvietošanās paradumus, ieviest jaunas idejas, izmantota jaunas tehnoloģijas.

Tā 1990.gada maijā Hanoveres mesē, sekcijā, kas veltīta inovācijām, tika prezentēts Mercedes-Benz 190, kam visi iekšdedzes auto agregāti bija aizstāti ar elektropiedziņas komponentēm.

Brošūrā, ko varēja dabūt Mercedes-Benz stendā, bija teikts, ka modelis 190 svara un izmēra dēļ ir vistuvāk elektromobilim un līdz ar to ideāla bāze bateriju sistēmu testēšanai.

Ar šo auto bija paredzēts testēt, kā elektroautomobiļa komponentes tiktu galā ar vibrācijām, mainīgo braukšanas ritmu un temperatūras svārstībām ikdienas situācijās.

Enerģijas glabāšanai par elektromobiļiem pārbūvētajos Mercedes-Benz 190 tika izmantotas pamatā nātrija - niķeļa hlorīda un nātrija - sēra baterijas. Tajās enerģijas blīvums bija ievērojami augstāks nekā tradicionālajos svina akumulatoros, taču arī darba temperatūra abās sistēmās bija krietni augstāka - ap 300 grādiem.

Mercedes-Benz 190 electric

FOTO: Daimler AG

Nepilnu gadu vēlāk, martā notiekošajā Ženēvas automobiļu izstādē, Mercedes-Benz prezentēja

pilnveidoto 190 ar 16 kW jeb 22 zirgspēku elektromotoru pie katra aizmugurējā riteņa un nātrija - niķeļa hlorīda baterijas, kas piedevām ar reģeneratīvās bremzēšanas sistēmu tika lādētas bremzēšanas laikā.

Šā konceptauto aprakstā Mercedes-Benz uzsvēra, ka tas aizvien ir pilnvērtīgs piecu sēdvietu auto ar gandrīz nemainītu praktiski izmantojamo telpu un visām aktuālajām drošības sistēmām. Īpaši toreiz tika izcelts, ka, atsakoties no mehāniskajām komponentēm, elektriskais 190 sver par tikai 200 kilogramiem vairāk.

Mercedes-Benz 190 electric

FOTO: Daimler AG

Nākamais ievērības cienīgais solis elektriskās mobilitātes attīstībā bija likumdošanas izmaiņas Kalifornijā, kas veicināja šāda tipa automobiļu izstrādi, kā arī "zaļā" transporta modes atnākšana līdz Eiropai.

Tas bija katalizators Vācijas valdības finansiālam atbalstam 60 miljonu marku apmērā un 1992.gadā Rīgenes salā, kas atrodas Baltijas jūrā, ar laiku ieradās 60 vieglie auto un miniveni ar elektropiedziņu no dažādiem ražotājiem.

Ar tiem tika veikti ikdienas lietošanas, praktiskuma testi, bet bateriju lādēšanai tika izmantotas plašas saules bateriju stacijas, lai tīri būtu ne tikai auto, bet arī to izmantotā enerģija.

Mercedes-Benz šajos liela mēroga testos piedalījās ar 10 dažādās elektromotoru un bateriju kombinācijās aprīkotiem W201 sedaniem, kā arī MB 100 D busiņiem

Šos automobiļus izmantoja parastie vācieši, tai skaitā taksometru vadītāji. Viens eksemplārs izrādījās īpaši noslogots, jo gada laikā ar to tika nobraukti 100 000 kilometru, turklāt bez vērā ņemamām tehniskām problēmām.

Mercedes-Benz 190 electric

FOTO: Daimler AG

Testi bija vērtīgs informācijas avots par bateriju kalpošanas mūžu, iespējamo uzlādes/izlādes ciklu skaitu, nobraucamo attālumu, enerģijas patēriņu un uzticamību.

Jautāsiet - ja jau ražotājs guva informāciju par baterijām un to saderību ar ikdienas lietošanu jau 1991.gadā, tad kādēļ elektromobiļi tikai tagad sāk kļūt pra normu? Atbilde Mercedes-Benz ir pa rokai un tā vēsta, ka bateriju kalpošanas ilgumam, ar vienu uzlādi nobraucamajam attālumam, pārstrādes iespējām, lādēšanas infrastruktūrai, galu galā arī elektrisko automobiļu veikala cenai, bija jāsasniedz līmenis, lai šāda veida mašīnas kļūtu interesantas un būtu pieejamas. Tagad tas pamazām notiek. Bet neguļ arī citi autobūves uzņēmumi.

Fotogalerija: Mercedes-Benz EQC