Šis brīnumlīdzeklis tika laists apgrozībā modes pilsētā Parīzē, 1933. gadā. Krēma ražotāji dāmām solīja īstu medusmaizi - gludu sejas ādu kā zīdainim un starojošu kā kino ekrāna dīvām. Kura gan neiekārotu ko tādu arī mūsdienās?

Tobrīd šķita, ka skaistumkopšana ar zinātnes atbalstu ir piedzīvojusi īstu revolūciju, jo tika solīts uzlabot sejas ādas apasiņošanu, stiprināt sejas ovālu, izlīdzināt grumbiņas un pat samazināt tauku slāni!

Iepazīsties, tas bija krēms no kosmētikas līnijas "Tho-Radia". 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Bob Caruthers (@bob_caruthers) on

Interesanti, ka jau no paša kosmētikas līnijas nosaukuma "Tho-Radia" jānoprot, ka darīšana ir ar ko radioaktīvu, tomēr to laikam toreiz neuztvēra neviens. 1933. gadā radioaktīvo elementu bīstamība līdz galam vēl nebija pierādīta. Tas bija pilnīgi jauns enerģijas veids, ko 1896. gadā atklāja franču fiziķis Antuāns Anrī Bekerels. 

Radioaktivitāti Bekerels nejauši atklāja, kad pētīja Saules gaismas iedarbību uz dažādiem luminiscējošiem materiāliem. 1903. gadā viņš kopā ar Pjēru Kirī un Mariju Sklodovsku-Kirī saņēma Nobela prēmiju fizikā par spontānās radioaktivitātes atklāšanu. Starp citu, Bekerela vārdā ir nosaukta Starptautiskās mērvienību sistēmas radioaktivitātes mērvienība bekerels (Bq). 

"Pirms cilvēki sāka baidīties no radioaktivitātes, viņi zināja vien to, ka tajā ir kaut kāda enerģija," CNN intervijā skaidro Džordžtaunas universitātes radiācijas medicīnas asociētais profesors Timotijs Jorgensens.

"Tolaik tika nospriests, ka enerģija palīdzēs zobiem, ja viņi to ieliks zobu pastā, un liks sejai mirdzēt, ja to ieliks sejas krēmā. Bet zinātniskā pamatojuma tam nebija nekāda."

Tā radioaktīvie skaistumkopšanas līdzekļi "Tho-Radia" nonāca veiklu plauktos un pēc tiem ātri veidojās garas rindas. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Alix (@frenchie_alix) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by La Mariette (@la_mariette) on

Pašas "Tho-Radia" kosmētikas līnijas radītājs ir Dr. Alfrēds Kerijs. Lai arī viņš bija ārsts, viņam nav nekāda sakara ar slaveno fiziķu un ķīmiķu Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī ģimeni.

Protams, izslavētie krēmi nedarbojās kā solīts, taču tas nemazināja "Tho-Radia" zīmola popularitāti. Zīmols bez sejas krēma radīja lūpu krāsas, sejas pūderi, ķermeņa ziedes, ziepes, supozitorijus jeb anālās svecītes, enerģijas dzērienus un pat prezervatīvus.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by ChiefMike (@barbershopmaniac) on

Rādijs bija tik populārs tirgū, ka arī daudzi citi ražotāji apgalvoja, ka viņu produkti ir radioaktīvi, pat ja tie tādi nebija. Tas bija gluži kā doma par to, ka tev pieder zelts.

Ideja, ka radioaktīvo elementu ievietošanai ikdienas izstrādājumos būtu labvēlīgi rezultāti, izrādījās katastrofāli aplama!

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by @audedecologne on

Cik bīstami bija lietot radioaktīvos krēmus? Par laimi, krēmi neradīja lielu ļaunumu. "Tie neko labu nedeva, taču to radioaktivitāte bija ļoti vāja," sacīja radiācijas medicīnas asociētais profesors Timotijs Jorgensens. "Bet cita veida produkti, kas bija paredzēti norīšanai, izrādījās nāvējoši.

Tolaik populārs bija Radithor - “enerģijas dzēriens”, kas sastāvēja no destilēta ūdens ar tajā izšķīdinātu niecīgu daudzumu rādija. Dzēriens pat tika reklamēts kā līdzeklis pret dažādām slimībām, sākot ar diabētu un beidzot ar seksuāli transmisīvām slimībām."

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Mana Little Theatre (@manalittletheatre) on

Tikai šā dzēriena augstā cena pasargāja sabiedrību no sevis indēšanas. Ir datēti gadījumi, ka cilvēki, kuri šo dzērienu dzēra trīs pudeles dienā, ir drīz vien nomiruši. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by ♻️𝐢𝐧𝐞𝐜𝐨 𝐠𝐫𝐨𝐮𝐩♻️ (@inecogroup) on

Rādija meitenes 

1920. gadu vidū liela modes prece bija rādija pulksteņi - Jorgensens tos sauc par "laikmeta iPhone". Pati pulksteņu nēsāšana neradīja lielu risku, bet rūpnīcā strādājošie pēcāk briesmīgi cieta. 

Radioaktīvās krāsas uzklāšana pulksteņu ciparnīcām bija grūts uzdevums, ko uzskatīja par smalku sieviešu darbu. Šīm "rādija meitenēm" ik pa laikam nācās otas ar rādija daļiņām turēt mutē, starp lūpām, kamēr kaut kas krāsojamā objektā bija pielabojams ar rokām.

Laika gaitā no regulāras rādija uzņemšanas organismā viņas sāka ciest no stāvokļa, ko sauc par "rādija žokli" jeb nekrozi, kas nozīmē šūnu, orgāna daļas vai orgāna atmiršanu dzīvā organismā.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Betsy Boss 💪🇺🇸☕️ (@betsybosspodcast) on

Greisa Freija, viena no "rādija meitenēm", sāka tiesas lietu, kas sabiedrībā aktualizēja jautājumu par saindēšanos ar rādiju. Viņa, tāpat kā daudzas citas jaunas sievietes, tika pakļauta rādija iedarbībai, strādājot rūpnīcās Pirmā pasaules kara laikā.

Darba devēji viņām iestāstīja, ka rādijs ir ne tikai nekaitīgs, bet arī labs veselībai. Gandrīz visas meitenes nomira šo maldu dēļ.

Pateicoties Greisas neatlaidībai, tika izstrādāti likumi darba ņēmēju aizsardzībai. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by 🎨 history in color 🎨 (@colorfulhistory) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Green Planet News (@greenplanetnews) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Next stop: Harrison (@the07029) on

Raksta sagatavošanā izmantots CNN materiāls "When beauty products were radioactive".