/nginx/o/2021/09/09/14056802t1h7348.jpg)
Šis brīnumlīdzeklis tika laists apgrozībā modes pilsētā Parīzē, 1933. gadā. Krēma ražotāji dāmām solīja īstu medusmaizi - gludu sejas ādu kā zīdainim un starojošu kā kino ekrāna dīvām. Kura gan neiekārotu ko tādu arī mūsdienās?
Tobrīd šķita, ka skaistumkopšana ar zinātnes atbalstu ir piedzīvojusi īstu revolūciju, jo tika solīts uzlabot sejas ādas apasiņošanu, stiprināt sejas ovālu, izlīdzināt grumbiņas un pat samazināt tauku slāni!
Iepazīsties, tas bija krēms no kosmētikas līnijas "Tho-Radia".
Interesanti, ka jau no paša kosmētikas līnijas nosaukuma "Tho-Radia" jānoprot, ka darīšana ir ar ko radioaktīvu, tomēr to laikam toreiz neuztvēra neviens. 1933. gadā radioaktīvo elementu bīstamība līdz galam vēl nebija pierādīta. Tas bija pilnīgi jauns enerģijas veids, ko 1896. gadā atklāja franču fiziķis Antuāns Anrī Bekerels.
Radioaktivitāti Bekerels nejauši atklāja, kad pētīja Saules gaismas iedarbību uz dažādiem luminiscējošiem materiāliem. 1903. gadā viņš kopā ar Pjēru Kirī un Mariju Sklodovsku-Kirī saņēma Nobela prēmiju fizikā par spontānās radioaktivitātes atklāšanu. Starp citu, Bekerela vārdā ir nosaukta Starptautiskās mērvienību sistēmas radioaktivitātes mērvienība bekerels (Bq).
"Pirms cilvēki sāka baidīties no radioaktivitātes, viņi zināja vien to, ka tajā ir kaut kāda enerģija," CNN intervijā skaidro Džordžtaunas universitātes radiācijas medicīnas asociētais profesors Timotijs Jorgensens.