Pašreizējā situācijā ikviens ir kļuvis par germafobu – cilvēku, kas baidās no baktērijām, vīrusu patogēniem un mikrobiem. Taču vai pārlieku liela izvairīšanās no mikroorganismiem nāks par labu?
Sabiedrībā jau gadu desmitiem notiek asas diskusijas par to, vai ir nepieciešams mājokli padarīt sterilu, vai arī tomēr mazliet piebremzēt ar uzkopšanu un ļaut imūnsistēmai tikt galā ar šādiem tādiem netīrumiem. Lielbritānijas Karaliskā sabiedrības veselības asociācija apstiprina, ka pārāk liela aizraušanās ar tīrību nav veselīga.
Asociācijas pārstāve Lisa Akerlija portālam “Patient” apgalvo, ka laika pavadīšana brīvā dabā, kopā ar draugiem un mājdzīvniekiem, organismā attīsta veselīgu mikrobiomu, kurā koncentrējas labās baktērijas. Taču vienlaikus eksperte min, ka ikvienam ir nepieciešams ievērot atsevišķus higiēnas nosacījumus, lai izvairītos no slimībām. “Higiēnas ievērošana mājās un arī ikdienā palīdz samazināt infekciju skaitu, kā arī tai ir nozīmīga loma cīņā pret antibiotiku rezistenci,” skaidro speciāliste.
Kas attiecas uz mājas tīrību – cilvēki, kuri rūpīgi attīra tādas vietas mājoklī kā tualete un grīdas, pasargā sevi un tuviniekus no dažādām bīstamām slimībām un vīrusiem – tieši no šīm virsmām vai telpas ir iespējams iegūt kādu nepatīkamu infekciju.
Taču arī laba var būt pārāk daudz. Londonas higiēnas un medicīnas skolas profesore Sallija Blūmfīlda skaidro, ka daudzi cilvēki jauc higiēnu ar tīrību. “Tīrība nozīmē attīrīšanu no netīrumiem un mikrobiem, bet higiēna nozīmē konkrētu vietu tīrīšanu, kad tas ir nepieciešams: infekcijas ķēdes pārraušanu maltītes gatavošanas laikā, pēc tualetes izmantošanas vai dzīvnieku glaudīšanas.” Blūmfīlda min, ka tīrībai ir jābūt, taču sterila tīrība cilvēka ķermeni padara jutīgāku pret baktērijām un mikrobiem.
Savukārt ASV Nacionālā veselības datu centra 2007. gada pētījums apgalvo, ka pārāk sterili attīrītas mājas bērniem var radīt lielāku noslieci uz alerģijām un astmu. Pētījumā, kas veikts no 1997. līdz 2007. gadam, tika noskaidrots, ka bērniem, kuru mājās vecāki neiespringa uz pedantisku tīrību, bija ievērojami mazāks alerģiju skaits.
Portāls “NewScientist” skaidro, ka pēdējo gadu pētījumos par labāko metodi ir atzīta “mērķtiecīgā attīrīšana”. Tas nozīmē, ka, uzkopjot mājokli, lielāka uzmanība ir jāpievērš vietām, kurās mājiniekiem ir lielāks risks nonākt kontaktā ar kādām atnestām kaitīgām baktērijām, bet pārējo mājokļa daļu nav ieteicams pilnībā dezinficēt ar speciāliem līdzekļiem.
Mājoklī lielāku uzmanību ir ieteicams pievērst tualetei un virtuvei – šeit atrodas komponenti, kam ir vislielākais potenciāls izraisīt slimības, piemēram, cilvēku izkārnījumi un jēla gaļa. Laikā, kad pasaulē plosās vīruss, ir ieteicams dezinficēt arī durvju rokturus, gaismas slēdžus, ūdens krānu un tualetes poda pogu. Savukārt virtuvē rūpīgāk ir jāmazgā svaigi augļi un dārzeņi, dēlīši, virtuves piederumi un citi rīki, kas nonāk kontaktā ar jēlu gaļu. Ņem vērā, ka virtuves izlietnē nedrīkst mazgāt gaļu – tādējādi gaļā esošās baktērijas nonāk uz izlietnes virsmām un trauku sūkļa.