Saeimas komisijā diskutē par dzīvesbiedru savienības sociālo aizsardzību

Komisijas sēdē tika skatīts jautājums par dzīvesbiedru savienības kā ārpuslaulības ģimeņu modeļa sociālās aizsardzības nepieciešamības izvērtējumu.

Komisijas vadītājs Andris Skride (AP) norādīja, ka šis jautājums tiek skatīts arī tāpēc, ka ir kļuvušas aktuālas vairākas problēmas - gan vardarbība ģimenē, gan tas, ka nereģistrētajiem dzīvesbiedriem rodas problēmas, ja otrs cilvēks nonāk slimnīcā. Tāpat esot saņemti vairāku organizāciju aicinājumi risināt šo situāciju, norādīja politiķis.

Gan Skride, gan deputāte Anda Čakša (JV) norādīja, ka 40% bērnu dzīvo ģimenēs ar nereģistrētām attiecībām starp dzīvesbiedriem. 

Tiesībsargs Juris Jansons norādīja, ka Satversmē ir runa gan par laulību, kas ir savienība starp vīrieti un sievieti, gan par ģimeni. Tiesībsargs norādīja, ka ir aktualizējis jautājumu par to, kas ir ģimenes jēdzienā. Tiesībsarga birojā kā problēma konstatēta situācija, ka diviem oficiāli nereģistrētiem cilvēkiem, kuri dzīvo kopīgā mājsaimniecībā un vēlas veikt izmaiņas attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesībām, nodeva par to ir dārgāka, nekā laulātajiem, norādīja Jansons.

Kustības "Dzīvebiedri" vadītājs Kaspars Zālītis norādīja, ka nepieciešama diskusija, ka ģimene ir plašāka par tikai laulībā esošajiem. Viņš skaidroja, ka daudzi pāri ir ceļā uz laulību, taču nelaulājas finansiālu apsvērumu dēļ, jo pastāv sociālais spiediens laulības rīkot kā daudz lielāku pasākumu jeb kā svinības. Zālītis norādīja, ka pašreizējā regulējuma dēļ ir sabiedrībā zināmi gadījumi, kad darba pienākumu pildīšanas laikā gāja bojā kādas valsts amatpersonas un viņu dzīvesbiedres nesaņēma sociālo palīdzību. 

Kustības "Dzīvebiedri" vadītājs akcentēja, ka nereģistrētā kopdzīve ir turīgu cilvēku privilēģija, jo dažādu pilnvaru kārtošana pie notāriem prasa līdzekļus. Risinājums būtu Dzīvesbiedru likuma pieņemšana, kas aizsargātu pašlaik nereģistrētos dzīvesbiedrus, norādīja Zālītis. 

Advokāts Lauris Liepa cita starpā norādīja, ka visiem dzīves gadījumiem pilnvaras izrakstīt nav iespējams, tāpat tās ir regulāri jāatjauno. Šādas pilnvaras var izrakstīt tikai tie cilvēki, kam ir pietiekami resursi, norādīja Liepa, skaidrojot, kāpēc nepieciešams nostiprināt nereģistrēto dzīvesbiedru aizsardzību.

Biedrības "Centrs Marta" pārstāve Līva Matuzele norādīja, ka nepieciešams pieņemt Dzīvesbiedru likumu, jo ir jārespektē cilvēku tiesības nestāties laulībā, kā arī ir nepieciešams aizsargāt nereģistrētos dzīvesbiedrus. Pašreizējā situācijā no attiecību nereģistrēšanas visvairāk cieš sievietes, pauda biedrības pārstāve.

Atbalstu dzīvesbiedru tiesību jautājumam pauda arī deputātes Marija Golubeva (AP) un Inese Lībiņa-Egnere (JV). Parlamentārietes kā piemēru problēmai, ar ko saskaras nereģistrēti pāri, minēja to, ka pašlaik jāsaņem izīrētāja atļauja, lai dzīvesbiedrs varētu dzīvot īrētās telpās. 

Savukārt Labklājības ministrijas pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka sociālā palīdzība jau tagad tiek sniegta, neraugoties uz cilvēka attiecību statusu. 

Pēc Čakšas rosinājuma deputāti vienojās vērsties atbildīgajās valsts iestādes, lai saņemtu informāciju, kā šādas ģimenes tiek aizsargātas.