Ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši, kopš ārkārtas stāvoklis piespieda daļu iedzīvotāju pārslēgties darba režīmā no mājām. Kādam šis laiks ir bijis izaicinošs, kāds ir kļuvis īpaši produktīvs, taču viedokļi nodarbināto vidū atšķiras.
Kopš maija vidus pakāpeniski tiek atcelti virkne ierobežojumu, un iedzīvotāji kaļ plānus par atgriešanos ierastajā biroja darba ritmā. Kā liecina maijā veiktā aptauja*, lai arī vairāk nekā puse (55%) aptaujāto vēlas atgriezties darbā birojā, aptuveni 15%, vairākus mēnešus strādājuši attālināti, vēlas turpmāk ieviest lielāku balansu starp darbu birojā un mājās.
Kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas pilnībā vai daļēji no mājām strādā vairāk nekā puse (55%) aptaujāto, visbiežāk – Rīgā dzīvojošie. Noteikumi valstī paredzēja, ka tiem, kam ir tāda iespēja, jāstrādā no mājām, un apzinīgākie darba devēji rūpēs par savu darbinieku un apkārt esošo cilvēku veselību godprātīgi ievēroja ieteikumus.
Daudziem iedzīvotājiem aizvadītie pāris mēneši ir bijuši izaicinoši, taču netrūkst arī tādu, kas patiesi izbaudīja darbu no mājām.
Gandrīz katrs trešais (30%) atzīst, ka labprāt turpinātu darbu no mājām, jo novērtē laiku, ko ietaupa, nemērojot ceļu uz biroju. Tāpat arī viņi novērtē mājas atmosfēru (54%) un jūtas produktīvi, strādājot vienatnē (52%).
Aptaujas dati arī atspoguļo to, cik ļoti patiesībā ikdienā novērtējam dabas klātbūtni – vairāk nekā trešdaļa aptaujāto vēlas turpināt darbu no mājām tādēļ, ka var būt tuvāk dabai – dienas vidū atvilkt elpu pagalmā, pastaigāties mežā vai pļavā.
Vairums aptaujāto tomēr atzīst, ka vēlas pilnībā (55%) vai daļēji (15%) atgriezties birojā. Iemesli, lai atgrieztos birojā, ir gan praktiski, gan emocionāli – vairums apgalvo, ka birojā strādā ar augstāku produktivitāti (63%). Vienlīdz svarīgs iemesls ir tehniskais nodrošinājums – ērti iekārtota darba vieta un vēlme pamainīt vidi (51%). Šobrīd ir cilvēki, kas no mājām strādā vairāk nekā 2 mēnešus. Pretstatā iepriekšējam dinamiskajam ikdienas ritmam katru dienu strādāt no savas privātās telpas var būt nogurdinoši un mazināt motivāciju darbam un tādējādi arī produktivitāti.
Cilvēciskā kontakta trūkums šobrīd ir aktuāla tēma, par kuru sūdzas ne viens vien iedzīvotājs, un tādēļ vēlme satikt kolēģus ir aptuveni pusei aptaujāto (48%).
Vērtējot esošo situāciju, ir potenciāls attīstīties tendencei daļu laika strādāt no biroja un daļu no mājām. Šobrīd 15% aptaujāto atzīst, ka vēlētos birojā pavadīt atsevišķas dienas, ne visu nedēļu.
Pēdējos gadus aizvien biežāk tika runāts par nepieciešamību kļūt elastīgākiem, un darbs no mājām tika pozicionēts kā būtiska pievienotā vērtība uzņēmumā.
“Beidzoties ārkārtas stāvoklim, paredzams, ka turpmāk 1-2 dienas nedēļā darbs no mājām būs ikdiena daudzos uzņēmumos, taču tas nemazinās biroju vērtību. Birojiem tas nozīmēs lielāku pielāgošanos uzņēmumu darba stilam un vajadzībām – vairāk hot desk tipa sēdvietu, daudzveidīgu darba zonu un viegli pārvietojamu darba tehniku, taču mazāk plašu sapulču telpu. Biroju attīstītājiem būs jābūt elastīgākiem nomas noteikumos un telpu nodrošinājumā – jāspēj pielāgot tās uzņēmumu vajadzībām un nomnieku drošībai. Vairāk nekā jebkad svarīga būs biroju un tā nomnieku cieša sadarbība un pielāgošanās dažādām izmaiņām,” norāda Business Garden Rīga pārvaldes uzņēmuma CBRE Baltics biznesa attīstības direktore Iveta Lāce.
*Aptauja tika veikta 2020. gada maijā sadarbībā ar Mindshare, un tajā piedalījās 300 respondenti – biroja darbinieki.