Klusie telefoni jeb Covid-19 un nāvju statistika

FOTO: Re:baltica

Aprīļa vidū Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja jaunākos demogrāfiskos datus, kas rādīja, ka martā, salīdzinot ar šo mēnesi pērn, provizoriski par 5% pieaugusi mirstība. 

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Endokrinologs Uģis Gruntmanis Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā par pieaugumu runāja kā par faktu un pieļāva, ka tas var būt saistīts ar cilvēku bailēm Covid-19 laikā meklēt mediķu palīdzību. Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene Rīga TV24 jau apgalvoja, ka Gruntmanis pētījis mirstību no citām slimībām, un pieaugumu saistīja ar veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu. Visbeidzot to, ka Covid-19 dēļ vairāk miruši citu slimību dēļ, atsaucoties uz Circeni, paziņoja mūziķis Andris Kivičs.

Taču taisnība, visticamāk, nav nevienam. Jāņem vērā, ka pēc datu precizēšanas tie var izrādīties būtiski atšķirīgi no provizoriskajiem, turklāt pieaugums lēsts tikai pret 2019.gada martu, nevis marta datiem vairākos iepriekšējos gados. Arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati neuzrāda īpašu nāves gadījumu kāpumu ne kopumā, ne kādā no izplatītāko cēloņu grupām.

Vai veikts pētījums par marta nāvju iemesliem

Re:Check uzmanību piesaistīja kāds Kiviča tvīts, kur viņš raksta:

“Latvijā Par 5% paaugstinājusies mirstība no “parastajām” slimībām dēļ C19”.

Viņš atsaucas uz Circenes sacīto Rīga TV24, kura savukārt esot atsaukusies uz infektologu Ugu Dumpi.

Ja neskaita Gruntmaņa pārtapšanu par Dumpi, Kiviča rakstītajā var saskatīt līdzības ar Circenes teikto. Circene raidījumā Preses klubs teica šādi:

“Tie 2-3 mēneši, kas izkrita no normālas veselības aprūpes, ir tūkstošiem pacientu, kas radījuši šo gaidīšanas rindu mēnešiem ilgi, jo viņi tik izņemti ārā no tās rindas. Es arī pirms tam pret to protestēju un arī tagad es saku, ka tas diez vai bija tas virziens, kurā bija lietderīgi iet, jo visi šie aizkavētie izmeklējumi, visi šie neārstētie pacienti, viņi visi paliek ar šo problēmu vienalga. Un Uģis Gruntmanis vienā no intervijām teica, ka viņš ir pētījis arī mirstību ne no Covid, bet no citām slimībām. Martā mirstība ir pieaugusi 5%.”

Circene, kura pašlaik ir MFD Veselības grupas galvenā ārste ginekoloģijā, Re:Check sacīja, ka klausījusies Gruntmaņa sniegto interviju Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā. – pati datus nav redzējusi un analizējusi. Taču tajā Gruntmanis neteica, ka būtu mirstības datus pētījis, gluži pretēji, ārsts atkārtoti norādīja, ka vēl nav skaidrs, kas varētu būt iemesls. Kā iespējamu iemeslu Gruntmanis nosauca cilvēku bailes vērsties pēc palīdzības Covid-19 laikā:

“Mani arī uztrauc, es skatos, es negribu pārāk daudz vēl diskutēt, bet martā Latvijā mirstība kopējā ir par 5% vairāk nekā martā 2019.gadā. Es nezinu, vai mums ir skaidrs, kāpēc tā ir lielāka. Es negribu spekulēt, kāpēc tā ir lielāka, bet viens no iespējamajiem iemesliem arī ir, ka cilvēki dzird, ka šis vīruss plosās, ar to var saslimt. It sevišķi vecāki cilvēki, rezultāti var būt ļoti slikti un varbūt tāpēc arī nezvana uz neatliekamo palīdzību, lai sniegtu šo palīdzību.”

To, ka nekāda pētījuma nav, Gruntmanis apliecināja arī Re:Check.

Vai tiešām pieaugums 5%?

Circenei un Gruntmanim ir katram sava versija, kāpēc mirstība varētu būt pieaugusi, taču vai skaidri zināms, ka mirstība tiešām augusi par 5%?

Kā Gruntmanis skaidroja Re:Check, viņš atsaucies uz CSP preses relīzē 17.aprīlī pausto. Tajā patiesi lasāms, ka šī gada martā mirstība bijusi par 5,2% lielāka nekā pērnā gada martā. Taču relīzes beigās sīkākiem burtiem norādīts, ka tie ir tikai provizoriskie dati un galīgie dati tiks publicēti nākamā gada maijā.

5,2% pieaugums aprēķināts, salīdzinot šā gada marta provizoriskos datus ar 2019.gada marta provizoriskajiem datiem. 2019.gada provizoriskie dati tika koriģēti šogad maijā, un jaunā jeb koriģētā statistika rāda, ka patiesībā 2019.gada martā miruši 2644 cilvēki. Tas ir par 178 cilvēkiem vairāk nekā uzrādīja provizoriskie dati. Tāpēc to, vai faktiskais pieaugums tiešām ir 5,2%, varēs secināt tikai nākamā gada maijā, kad būs koriģēti šā gada provizoriskie dati.

Kā rodas tik liela atšķirība? CSP skaidro, ka datus par daļu no cilvēkiem, kas miruši viena mēneša beigās, saņem tikai nākamajā mēnesī, kad viņu nāves reģistrētas. Tas Latvijā jāizdara sešu dienu laikā. Tikai gadu vēlāk CSP visus iepriekšējā gada datus pārskata, lai saliktu pa pareizajiem mēnešiem. 2019.gadā kopumā nomira 27 719 cilvēki – dienā vidēji tie ir 75.9 cilvēki, tātad svārstības var būt lielas.

Grafikā zemāk arī redzams, ka datu korekcija mēdz būt liela un abos virzienos, proti, rādītājs var gan pieaugt, gan samazināties. Piemēram, pērnā gada marta mirušo skaits pēc datu korekcijas pieauga par 178, savukārt aprīļa – samazinājās par 148. Līdzīgi “staigājuši” arī marta dati – pērn un aizpērn bijis pieaugums, bet trīs iepriekšējos gados nāvju skaits pēc precizēšanas izrādījies mazāks. CSP Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula Re:Check skaidroja, ka to ietekmē, piemēram, kuros datumos ir Lieldienu brīvdienas. Arī, vai mēneša pēdējie datumi ir darbadienas vai brīvdienas.

Jānorāda arī, ka mirstības rādītāji katru mēnesi nav vienādi. Piemēram, 2019.gadā trīs augstākie rādītāji bija janvārī, martā un decembrī, kā tas parasti ir aukstākos mēnešos.

Gan Gruntmanis, gan Circene Re:Check atzina, ka nav zinājuši, ka dati ir provizoriski un vēl tiks precizēti. Gruntmanis norādīja, ka pieauguma iemesls vienalga ir jāanalizē un jāskaidro.

 

Vai pietiek, ja salīdzina divu gadu rādītājus?

Taču arī tad, ja analizē apstiprinātos, nevis provizoriskos datus, nepietiek apskatīt izmaiņas tikai divu gadu periodā. Piemēram, Oksfordas universitātē dibinātais centrs Mūsu pasaule datos (Our World in Data) iesaka salīdzinājumu rēķināt piecu gadu griezumā. Piecu gadu salīdzinājumu publicē, piemēram, mirstības rādītāju monitorētāji Euromomo, Nacionālais statistikas birojs Lielbritānijā un Vācijā. Analizējot marta mirstības datus ilgākā laika posmā, rezultāts ir pavisam cits, jo pagājušā gada martā, pret kuru provizoriski šogad ir 5% pieaugums, bija vismaz pēdējo 20 gadu zemākais rādītājs. Piemēram, martā vidēji no 2015.gada līdz 2019.gadam miruši 2682 cilvēki. Šogad provizoriski – 2408 cilvēki. Tātad pagaidām maldīgi teikt, ka šogad martā pieredzēta neparasti augsta mirstība, tāpat arī aprīlī.

Vai Covid-19 dēļ?

Jāņem vērā, ka Latvijā ārkārtas situācija un ar to saistītie ierobežojumi stājās spēkā tikai 13.martā, bet izmeklējumu un citu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība tika samazināta tikai no 27.marta. Savukārt, salīdzinot šī gada aprīļa provizoriskos datus ar pērnā gada provizoriskajiem datiem, aprīlī mirstība bijusi par 5,6% zemāka, nevis augusi. Precīzus datus arī varēs salīdzināt vien nākamgad.

Zukula uzsver, ka par konkrētā mēneša nāvju iemesliem var spriest, apskatot SPKC nāves cēloņu datus. SPKC dati neuzrāda ne tikai kopējo mirstības pieaugumu, bet arī kāpumu vairumā slimību grupu martā vai aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem – ne absolūtos skaitļos, ne uz 100 000 iedzīvotāju. Jānorāda, ka pirmos datus par martā fiksēto nāvju iemesliem SPKC publicēja maija sākumā, gan norādot, ka tie ir provizoriski, savukārt precīzākus par martu un provizoriskus jau par aprīli – 2.jūnijā.

 

Secinājums: Apgalvojums, ka šā gada martā par 5% augusi mirstība, nav pilnībā korekts, jo dati ir provizoriski un var mainīties, turklāt salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ilgākā laika periodā pieauguma šogad martā nav. Arī informācija par nāves iemesliem neliecina, ka Covid-19 laikā būtu palielinājusies mirstība citu slimību dēļ.

Uz augšu