/nginx/o/2020/06/11/13147424t1hc0dc.jpg)
Kiberdrošības kompānija "Kaspersky" Krievijā bauda lielu popularitāti, taču citviet pasaulē - ne pārāk. Pēc nelabvēlīgiem ASV un Eiropas Savienības (ES) lēmumiem uzņēmums izvērsis vērienīgu sabiedrisko attiecību kampaņu, tai skaitā arī Baltijas valstīs, domnīcas "Center for European Policy Analysis" (CEPA) mājaslapā publicētā rakstā norāda pētniece Solvita Denisa-Liepniece.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savulaik nodēvējis VDK apmācīto Jevgeņiju Kasperski par Krievijas atbildi Īlonam Maskam. Kasperska 1997.gadā dibinātais uzņēmums izveidoja vienu no populārākajām antivīrusa programmām pasaulē, taču pēc laika sāka izskanēt bažas par tās drošumu. Pēdējā laikā ASV aizliegušas izmantot "Kaspersky" produktus valdības iestādēs, savukārt Eiropas Parlaments (EP) pieprasījis šādu aizliegumu ieviest arī attiecībā uz ES institūcijām. Līdzīgus lēmumus pieņēmušas arī vairākas valstis.
"Kaspersky" tikmēr izstrādājis "Kiberdrošības spēju attīstīšanas programmu", kuras mērķauditorija ir valdības iestādes, kiberdrošības regulatori, augstskolas, mediji un informācijas drošības ekspertu aprindas.
Baltijas valstīs "Kaspersky" zīmols tiek pieminēts dažādos praktiskas ievirzes rakstos, kas publicēti populāros interneta portālos. Raksti ir par tādām tēmām kā droša interneta lietošana, kā pandēmijas laikā dezinficēt viedierīces un kā sarīkot drošu "Zoom" sapulci. Tie nav identificēti kā reklāmraksti.
Lietuvas sabiedriskais medijs LRT pēdējo mēnešu laikā publicējis trīs rakstus par drošu interneta lietošanu, kuros iekļauti tikai "Kaspersky" pārstāvju padomi. Vienlaikus Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kura nosaukusi "Kaspersky" par potenciālu draudu valsts drošībai. Lietuvā arī aizliegts uzņēmuma produktus lietot valstiski nozīmīgās institūcijās.
LRT mājaslapas galvenais redaktors Mindaugs Jakevičs intervijā CEPA atzinis, ka rakstu publicēšana bijusi kļūda - kāds nepieredzējis žurnālists esot "uzķēries" uz prasmīga mārketinga āķa. "Viņi izvēlas "nevainīgus" tematus un sagatavo augstas kvalitātes produktu," norāda Jakevičs.
Savukārt aprīlī Latvijas portālā "Delfi" tika publicēts Jevgeņija Kasperska viedokļraksts, kurā viņš aicināja ārstus un medicīnas organizācijas izmantot iespēju pusgadu par brīvu lietot "Kaspersky" antivīrusu. Valsts prezidenta padomnieks Nacionālās drošības jautājumos un kādreizējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš norāda, ka indivīdu medicīniskie dati var atklāt fiziskus, psihiatriskus vai emocionālus vājos punktus, ko ļaunprātīgi ārvalstu izlūkdienesti varētu izmantot krimināliem mērķiem, ja šādi dati nonāktu viņu rīcībā.
Ņemot vērā nedemokrātisku valstu valdību kontroli pār uzņēmumiem, uz Ķīnas un Krievijas kompāniju solījumiem aizsargāt lietotāju datus vajadzētu skatīties ar aizdomām, norāda Kažociņš.
Igaunijas Informācijas sistēmu aģentūras kiberdrošības direktors Lauri Āsmans uzsver, ka Igaunijā valsts iestādēm un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir dots ieteikums apsvērt riskus, ko rada jebkādas programmatūras, tai skaitā antivīrusu izmantošana. "Mēs esam norādījuši uz bažām saistībā ar "Kaspersky" produktiem," viņš norāda.
"Kaspersky" Latvijā mēģina pozicionēties, neuzsverot savu Krievijas izcelsmi. Uzņēmuma apraksts vēsta, ka tā esot "starptautiska kiberdrošības organizācija, kas dibinātā 1997.gadā", reģistrēta Lielbritānijā un tai ir infrastruktūra Šveicē, kā arī pētniecības centri Eiropā, ASV, Krievijā un citur.
"Kaspersky" noliedz jebkādu saistību ar Krievijas drošības dienestiem un uzstāj, ka lietotāju dati ir drošībā.
