Sv, 4.12.2022.

Vācijā notiek diskusijas par terminu "rase" valsts pamatlikumā

TVNET/LETA/AFP
Vācijā notiek diskusijas par terminu "rase" valsts pamatlikumā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 4
Foto: SIPA/Scanpix

Vācijas politiķu vidū šonedēļ izcēlušas domstarpības par terminu "rase" valsts pamatlikumā. Vācijas konstitūcijas 3.pants nosaka, ka nevienu cilvēku nedrīkst diskriminēt vai izcelt dzimuma, izcelsmes, rases, valodas, dzimtenes, ticības, reliģisku un politisku uzskatu dēļ.

Vācijas Zaļo partija vēlas, lai vārds "rase" tiek svītrots no konstitūcijas, kas tika pieņemta 1949.gadā un nodrošina aizsardzību pret tādām diktatūrām kā nacistu režīms, kas īstenoja rasu politiku.

"Nav tādu "rasu". Ir cilvēki," paziņoja Vācijas "zaļo" līderis Roberts Hābeks, norādot, ka spēcīgs signāls cīņā pret rasismu būtu šī termina izsvītrošana no Vācijas pamatlikuma.

Vācijas valdības komisārs antisemītisma jautājumos Fēlikss Kleins atbalstīja šo ierosinājumu.

"Termins rase ir sociāls veidojums, kas izstrādāts, lai (..) diskriminētu cilvēkus," sacīja Kleins.

"Zaļo" ierosinājumu atbalsta arī galēji kreisā partija "Die Linke" ("Kreisie") un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP).

Arī  Vācijas kancleres Angelas Merkeles konservatīvie pārtraukuši klusēšanu šajā jautājumā un pauduši gatavību apskatīt to.

Pēc Otrā pasaules kara izstrādātā Vācijas konstitūcija ir labota 62 reizes, tostarp, lai iekļautu Eiropas integrāciju un Vācijas atkalapvienošanos.

Taču garantijas cilvēku vienlīdzībai likuma priekšā palikušas nemainīgas.

Debatēm iekarstot, Vācijas Tieslietu ministrija aizstāvēja termina "rase" esamību konstitūcijā, norādot, ka konstitūcijas autori vēlējušies acīmredzami iestāties pret "rasu māniju", kas bija raksturīga nacistiem.

Pret konstitūcijas labošanu iestājusies arī eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD).

"Ja rases pastāv, tad nevajadzētu būt iebildumiem pret pamatlikuma pašreizējo versiju. No otras puses, ja rasu nav, tad nebūtu rasisma," sacīja AfD preses pārstāvis.

Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers paziņoja, ka viņš nestāsies ceļā diskusijā par labojumiem, piebilstot, ka daudz svarīgāk ir izskaust rasismu.

Tikmēr laikraksts "Die Welt" brīdinājis neliekuļot šajās debatēs.

"Daži vācieši ir tik tālu izauguši, ka viņiem vārds "rase" šķiet nepanesams (..), bet viņi nesūtīs savus bērnus skolās ar daudziem arābiem un turkiem, bet uz vietām, kur tie sastapsies ar līdzīgām etniskām grupām," vēstīja "Die Welt".

"Un tieši tam ir jāmainās, ja uztveram pamatlikumu nopietni," norādīja laikraksts.

Kā Oksfordas Universitātes izdotajā grāmatā "Racism. A very Short Introduction" norāda sociologs Ali Ratansi, cilvēces vēsturē ir bijuši daudzi mēģinājumi klasificēt rases, taču šie mēģinājumi nav zinātniski pamatoti un nespēj novilkt skaidras robežas. Šie mēģinājumi katru reizi noveda pie citiem rezultātiem, piemēram, 20.gadsimta 30.gados Egons Freihers fon Eiksteds izveidoja klasifikāciju ar trim galvenajām rasēm, 18 apakšrasēm, trim "blakusrasēm" un vēl trim pakārtotajiem tipiem. 50.gados amerikāņi Kūnss, Gārns un Bērdsels nāca klajā ar klasifikāciju, kurā bija izšķirti seši galvenie cilvēku tipi un 30 rases.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu