Baltijas valstis nosoda Krievijas nolūku atcelt Molotova-Ribentropa pakta slepenā protokola nosodīšanu

Jānis Mažeiks

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Baltijas valstis pauž nosodījumu Krievijas Valsts domē iesniegtajam likumprojektam par Molotova-Ribentropa pakta slepenā protokola nosodīšanas atcelšanu.

Kā informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM), ministrijas politiskais direktors Jānis Mažeiks šodien tikās ar Krievijas vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai paustu pozīciju par Krievijas Valsts domē iesniegto likumprojektu.

Kā uzsver Mažeiks, ja Krievijas Valsts dome pieņemtu dokumentu, ar kuru atzītu par spēkā neesošu PSRS Tautas deputātu kongresa lēmumu, kurā nosodīts Molotova-Ribentropa pakta slepenais protokols, tas ietekmētu Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības.

Politiskais direktors norādīja, ka

likumprojekta anotācijā iestrādātā vēsturisko notikumu interpretācija ir pretrunā vispārzināmiem, viennozīmīgi saprotamiem un dokumentāli apstiprinātiem vēstures faktiem un ir traktējama kā vēstures sagrozīšana.

ĀM politiskais direktors uzsvēra, ka šī dokumenta pieņemšana iespaidotu Latvijas-Krievijas divpusējās attiecības un Eiropas Savienības un Krievijas attiecības.

ĀM kategoriski noraida mēģinājumu attaisnot divu 20.gadsimta totalitāro režīmu - staļinisma un nacisma pastrādātos asiņainos noziegumus. Lai arī kādi būtu šī likumprojekta autoru politiskie mērķi, Latvijas ĀM dara zināmu, ka gadījumā, ja šāds likums stāsies spēkā, tas neizraisīs nekādas tiesiskas sekas attiecībā uz Latviju.

Tikmēr uz Igaunijas Ārlietu ministriju ceturtdien bija izsaukts Krievijas vēstnieks Tallinā Aleksandrs Petrovs.

Kā norādījis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu,

Molotova-Ribentropa pakts un tā slepenie protokoli "tiešā veidā ievadīja cinisku pasaules sadalīšanu starp diviem totalitārajiem režīmiem un pavēra ceļu Otrajam pasaules karam, kas bija viena no nežēlīgākajām mūsu kopīgās vēstures lappusēm".

Viņš piebildis, ka Krievijas Valsts domē iesniegtais likumprojekts pelnījis īpašu nosodījumu šobrīd, Otrā pasaules kara beigu 75.gadskārtā, kad būtu vēl lielākā mērā jāpiemin visi šā kara upuri.

"Ceru, ka Krievijā netiks virzīta tālāk iniciatīva, kurā izrādīta tāda necieņa pret režīmu upuriem," sacījis Reinsalu.

Protestu pret Krievijas centieniem reabilitēt Molotova-Ribentropa paktu un tā slepenos protokolus šīs valsts vēstniecības pārstāvim ceturtdien izteikusi arī Lietuvas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministra vietnieks Daļus Čekuolis paudis cerību, ka Krievijas Valsts domei pietiks saprāta noraidīt likumprojektu, kas, pēc viņa teiktā, atsviestu mūsdienu Krieviju totalitārajā pagātnē.

1939.gada 23.augustā noslēgtais Molotova-Ribentropa pakta slepenais protokols sadalīja Austrumeiropu Vācijas un PSRS ietekmes sfērās un radīja priekšnoteikumus, lai PSRS 1940.gadā okupētu Baltijas valstis.

Desmitiem gadu PSRS noliedza pakta slepeno protokolu eksistenci; 1989.gadā to esamība tika atzīta un PSRS Tautas deputātu kongress to nosodīja ar formālu lēmumu.

Kā 15.jūnijā Viļņā vienojās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas ārlietu ministri, Krievijas vēstnieki vienlaicīgi tika uzaicināti uz pārrunām attiecīgo valstu Ārlietu ministrijās.

Uz augšu