Gerhards: ES dalībvalstīm jādod lielāka rīcības brīvība pašām noteikt atbalsta investīciju mērķus (4)

Viņš arī atzīmēja, ka lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm tas dotu iespēju ātrāk atgūties pēc Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām un kļūt stiprākām.

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūru LETA informēja, ka piektdien Gerhards Igaunijā tikās Igaunijas lauku lietu ministru Arvo Alleru un pārrunāja abu valstu kopīgo viedokli par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžetu nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027.gadam, Eiropas Komisijas (EK) stratēģiju "No lauka līdz galdam" un "Bioloģiskās daudzveidības stratēģija" ietekmi uz lauksaimniecību un citus jautājumus.

Nesen EK nāca klajā ar priekšlikumu ES Kopējās lauksaimniecības politikas budžetu nākamajam plānošanas periodam palielināt par 15 miljardiem eiro. ZM norādīja, ka tā ir apsveicama iniciatīva, taču pagaidām nav skaidrs, kā šis papildinājums tiks sadalīts ES dalībvalstu starpā un kad lauksaimnieki šo finansējumu varēs saņemt un ieguldīt lauku ekonomikas attīstībā.

"Ir svarīgi nodrošināt stipru un efektīvi funkcionējošu KLP un EK piedāvātie papildus 15 miljardi eiro ir pareizs solis šajā virzienā. Taču ne mazāk svarīgi ir zināt, kā šis papildus finansējums tiks sadalīts dalībvalstu starpā un kad lauksaimnieki šos līdzekļus saņems. Pagaidām nav skaidrs, par kādu summu tas palielinās ES finansējumu Latvijai un vai sadalījums būs vienlīdzīgs," uzsvēra Gerhards.

Viņš arī piebilda - lai KLP kļūtu mērķtiecīgāka un efektīvāka, ES dalībvalstīm jādod lielāka rīcības brīvība pašām noteikt, kur investēt ES atbalsta finansējumu, lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm dodot iespēju ātrāk atgūties pēc Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām un kļūt stiprākām.

Abu valstu ministri sarunā arī uzsvēra, ka joprojām neatrisināts paliek tiešmaksājumu izlīdzināšanas jautājums, kas kropļo ES iekšējo konkurenci, Baltijas valstu lauksaimniekus nostādot sliktākos konkurētspējas apstākļos. Latvija un Igaunija arvien saņem par ES vidējo līmeni zemākus tiešmaksājumus, bet elektroenerģijas, minerālmēslu un dīzeļdegvielas cenas Latvijā un Igaunijā ir ES vidējo cenu līmenī. 

Līdz ar EK kopumā samazināto lauksaimniecības finansējumu nākamajā plānošanas periodā tas nenodrošina pietiekamu un ES vecajām dalībvalstīm proporcionāli līdzvērtīgu finansējumu. Latvija un Igaunija joprojām pastāv uz to, lai nākamajā plānošanas periodā tiešie maksājumi tiktu izlīdzināti visu ES dalībvalstu starpā.

Ministri arī bija vienisprātis, ka EK stratēģijas "No lauka līdz galdam" un "Bioloģiskās daudzveidības stratēģija" ir jāatbalsta, taču tām nepieciešams ES dalībvalstu starpā taisnīgi sadalīts adekvāts finansējums, pretējā gadījumā EK ambiciozo vides un klimata mērķu sasniegšana tiek atstāta uz lauksaimnieku pleciem.

Ministrijā norādīja, ka EK jaunie klimata un vides mērķi ir ļoti ambiciozi, un ceļš līdz to sasniegšanai būtiski ietekmēs lauksaimniecību un pārtikas ražošanas nozari, tāpēc galvenais izaicinājums jauno klimata un vides mērķu sasniegšanai ir atbilstoša finansējuma nodrošināšana un šī finansējuma taisnīga sadale dalībvalstu starpā.