Provokācijas un apmelojumi – tā Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības departaments sauc vides organizāciju paustās bažas par to, ka Skanstes rajona labiekārtošana sākta, nerēķinoties ar pašreizējā mazdārziņu kvartālā mītošajiem dzīvniekiem. Lai censtos pārmetumus atspēkot, Pilsētas attīstības departaments un Skanstes attīstības aģentūra otrdien, 30. jūnijā, rīkoja īpašu pasākumu, vēstīja LTV "Panorāma".
Ar Skanstes apkaimes attīstību Rīgas pašvaldībai saistās grandiozi plāni – sadarbībā ar ārvalstu investoriem un nekustamo īpašumu attīstītājiem te plānots veidot Rīgas moderno centru ar biroju un dzīvojamajām ēkām, parkiem un citu nepieciešamo infrastruktūru.
Vides organizācijas, atzīstot nepieciešamību attīstīt Rīgas apkaimes, uzsver, ka šādi projekti jāīsteno ar cieņu pret apkārtējo vidi, kādas ļoti pietrūcis, piemēram, kādreizējo mazdārziņu labiekārtošanas sākšanā.
Dzīvnieku draugi sūdzas, ka būvnieki viņus vairs neielaiž teritorijā un neļauj sekot būvdarbu gaitai, bet paši tikmēr patvaļīgi izķer pieaugušos ežus un citus dzīvniekus, nolemjot bada nāvei migās palikušos mazuļus.
Savukārt projekta pasūtītājs – RD Pilsētas attīstības departaments pārmet vides organizācijām, ka tās sabiezina krāsas.
“Lapsas un visu pārējo, kas minēti publiskajā telpā, mēs vispār neesam redzējuši. Ne zaķus, ne sikspārņus. Tas viss ir drusku izpušķots,” sacīja Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmale.
Abas puses bruņojušās ar ekspertu atzinumiem. Būvnieku nolīgtais ornitologs Kārlis Millers Skanstes mazdārziņu teritorijā konstatējis tikai 11 sugu putnus un ļāvis būvdarbus atsākt jau no 1. jūlija.
Turpretim vides organizāciju salīgtais ornitologs Andris Dekants teritorijā fiksējis 34 putnu sugas, tostarp septiņas aizsargājamās, un secinājis, ka ar būvdarbiem vēl vismaz mēnesi jānogaida.
Izšķirošais vārds šai situācijā piederējis Dabas aizsardzības pārvaldei, un tā šoreiz nosliekusies būvnieku pusē.
“Nu redz – ar tiem putniem vienmēr ir strīdīgāk nekā ar botāniku. Es esmu dendrologs – tas koks vai nu ir, vai nav. Ar putniem citādāk – vienā dienā ornitologs atnāk, tas putns būs konstatējams. Atnāk otrā – vairs nebūs,” klāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.
“Protams, vienmēr kāds cietīs. Mums vakar arī bija TV sižets, ka, pļaujot zāli, mazais zaķītis cietis. Vienmēr kaut kas būs, bet domāju, ka šajā gadījumā panākts saprātīgs kompromiss starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un pilsētas attīstības interesēm,” sprieda Svilāns.
Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji sola, ka bijušo mazdārziņu teritorijas pārbūve par parku tiks turpināta, pastāvīgi konsultējoties ar vides ekspertiem.
Mazdārziņu teritorijas pārbūvi iecerēts pabeigt līdz 2022. gada nogalei, un projekta izmaksas būtu nepilni 20 miljoni eiro, no kuriem nedaudz vairāk nekā pusi sedz Rīgas dome, bet atlikušo – Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums un valsts budžeta dotācija.
