Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Sākumā cilvēki baidījās no Covid-19, bet tagad tas ir kļuvis par ikdienas darbu (8)

Uzņēmējdarbības māksla
Foto: Zane Bitere / LETA

Covid-19 krīze ir piespiedusi mainīt ne tikai cilvēku ikdienu, bet arī uzņēmēju darbu. Portāla TVNET projektā “Uzņēmējdarbības māksla” ar savu pieredzi, kā pārvarēt šo krīzi, dalījās “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

Lapiņa norāda, ka iepriekš uzņēmumā netika izskatīti scenāriji, kuros būtu runāts par kādu lielāka mēroga krīzi. Tiesa gan, uzņēmumam jau bija pietiekami liela pieredze loģistikas organizācijā visā valstī.

“Tas ir tāpēc, ka mēs nodrošinām zarnu vēža skrīninga izpildi ģimenes ārstiem un iedzīvotājiem. Līdz ar to mums pieredze bija. Taču tad, kad sākās pandēmija un valsts kopā ar Nacionālo veselības dienestu uzrunāja mūs organizēt Covid-19 testu loģistiku reģionos un vēlāk visā valstī, mēs piekritām. Tas pilnīgi noteikti bija daudz sarežģītāk nekā ikdienas darbi, jo tas viss bija kas jauns un nesaprotams,” norāda Lapiņa.

Viņa pauž, ka ārkārtas situācijas sākumposmā ne valsts institūcijās, ne arī “Centrālajā laboratorijā” cilvēki īsti nezināja, ko darīt labāk. Taču dažu dienu laikā tika organizēta sistēma, kas darbojas joprojām.

“Arī šodien, pēc ārkārtas situācijas beigām, mēs nodrošinām mājas vizītes, kas saistītas ar Covid-19 analīžu paņemšanu. Mums ir ap 20 paraugu saņemšanas vietas valstī, kur iedzīvotāji var nodot analīzes uz Covid. Mēs administrējam arī numuru 8303, uz kuru zvanot, var pieteikt šīs analīzes,” stāsta Lapiņa.

Runājot par to, kā kopumā Covid-19 izraisītā krīze ir skārusi uzņēmumu, Lapiņa pauž, ka viņai kā “Centrālās laboratorijas” vadītājai šis laiks bijis ļoti grūts, jo par 50-60% samazinājās rutīnas analīžu apjoms, līdz ar to - viena laboratorijas daļa faktiski “palika klusa”.

“Toties viss, kas saistīts ar Covid, paraugu paņemšanu un testēšanu, - tā visa organizēšanai un īstenošanai bija nepieciešami daudz resursi. Nepārspīlējot – visi, kas bija iesaistīti šajā procesā, strādāja katru dienu, arī sestdienās un svētdienās 10 – 12 stundas.

Mēs piesaistījām papildus arī medicīnas māsas, kurjerus un zvanu centru darbiniekus. Visa mārketinga nodaļa, loģistikas nodaļa tika piesaistīta darbam ar Covid loģistiku,” stāsta Lapiņa.

Viņa atminas, ka tas nebija viegli, bet šobrīd uzņēmums ir labāk gatavs gadījumam, ja īstenojas scenārijs par Covid-19 otro vilni. Tagad būs vieglāk, jo sistēma ir sakārtota. Ja rudenī būs Covid otrais vilnis, tad būs saprotamāk un vieglāk strādāt.

Lapiņa stāsta, ka kopš krīzes sākuma uzņēmuma darbībā ir bijušas būtiskas izmaiņas. Viņa norāda, ka pirmajās dienās, patiesībā – pirmajās stundās pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas bija ļoti grūti pierunāt medicīnas darbiniekus ņemt analīzes no pacientiem.

“Ar degsmi un pārliecināšanu tas izdevās. Visiem bija bail. Visā informācijas telpā bija maz kas zināms par šo vīrusu, un visiem bija bail inficēties. Izdevās pārliecināt darbiniekus, ka mēs 100% nodrošinām individuālās aizsardzības līdzekļus un ka inficēšanās iespējas darbā ir tuvu nullei, it īpaši salīdzinot ar iespēju inficēties sabiedriskajā transportā,” atminas Lapiņa.

Ar laiku cilvēkiem radās izpratne par to. Tagad “Centrālās laboratorijas” vadītāja norāda, ka var lepoties par to, ka uzņēmuma darbinieku vidū nav saslimušo, lai gan viņi dienu dienā ir cieši strādājuši ar slimajiem. “Līdz ar to, pilnībā ievērojot visus aizsardzības pasākumus, faktiski nav iespēju inficēties,” bilst Lapiņa.

“Protams, pirmajās dienās bailes bija, taču pēc tam cilvēki nomierinājās, jo saprata, ka tik traki nav. Tagad tas ir kļuvis par ikdienas darbu.

Darba izpratnē - varbūt ir ilgākas darba stundas un lielāka slodze nekā parasti, bet uzņēmuma kolektīvam tas deva iespēju saliedēties. Faktiski sākās karš, kas palīdzēja mums saliedēties, nostājāmies vienā ierindā un joprojām strādājam kopā,” saka Lapiņa. “Centrālās laboratorijas” vadītāja stāsta, ka šajā laikā ir bijuši dažādi mirkļi, jo ikdienā darbinieki tikās ar daudziem pacientiem – katrs gadījums bija individuāls. Laboratorijas darbinieki guva jaunu pieredzi, jo parastos apstākļos viņiem nebūtu jādodas izbraukumos uz mājām, kur nācās saskarties ar dažādām problēmām – neizbraucami ceļi, reizēm arī situācijas, kad pacientus nevar atrast, kā arī saskarsme ar neadekvātiem pacientiem.

Skaidrojot to, kas bija jāpaveic, lai veiksmīgi pārvarētu šo krīzi, Lapiņa norāda, ka “Centrālā laboratorija” kā uzņēmums diezgan efektīvi strādājusi arī līdz tam.

“Uzņēmumam mēs nejutām šo krīzi tādā finansiālā izteiksmē, jo bija izveidojies diezgan liels drošības spilvens. No finansiālā viedokļa nekā slikta nebija. Vairāk bija jūtama ietekme tieši ikdienas darba ziņā. Mainījās darba ritms, darbs kļuva saspringts. Ļoti daudziem darbiniekiem, arī man, pirmās brīvdienas kopš marta parādījās tikai maijā,” saka Lapiņa.

Viņa norāda, ka šajā laika posmā darbinieki strādāja bez brīvdienām, mainījušies tikai paraugu savākšanas punktos esošās medicīnas māsas un kurjeri. Reģionos darbs turpinājies vēl līdz vēlam vakaram.

“Piemēram, medicīnas māsai līdz četriem bija jānostrādā paraugu savākšanas punktā, bet pēc tam vēl bija jādodas mājas vizītēs. Personāls, kas organizēja un nodrošināja individuālās aizsardzības līdzekļus, pirmajās nedēļās faktiski bija šausmās, jo visā valstī bija šo līdzekļu trūkums. Tagad tas viss ir sakārtojies. Visa darba organizācijas ziņā – darba pietika visiem. Atlika visiem mobilizēties un strādāt,” saka Lapiņa.

Covid-19 krīze gan nav saistāma tikai ar negatīvām lietām. Ir arī kādas pozitīvas atziņas, ar ko turpināt darbu nākotnē. Kā uzsver Lapiņa, pozitīvais ir tas, ka šīs krīzes laikā uzņēmums trīskāršojis molekulārās nodaļas kapacitāti un iepircis papildu iekārtas.

“Mēs raugāmies ar skatu nākotnē, lai laboratorijas kapacitāte būtu lielāka un ar rezervi. Tāpat paplašinājām dažādu tipu molekulāro testu klāstu. No uzņēmējdarbības viedokļa – šai nodaļai piesaistījām jaunu personālu. Tāpēc šajā ziņā var teikt paldies Covid, jo bez tā mēs nebūtu sasparojušies un tik ātri paplašinājuši šo nodaļu, lai veiktu šos izmeklējumus,” saka Lapiņa.

Savukārt, runājot par ieteikumiem citiem uzņēmumiem, kā vieglāk pārvarēt šo situāciju, Lapiņa iesaka saglabāt mieru un atgriezties normālā dzīvē un domāt par to, ka nekas nav bijis un ir jāstrādā.

“Ja mēs neapmeklēsim restorānus, nebrauksim ekskursijās pa Latviju un neizmantosim cits cita pakalpojumus, tad ekonomika stagnēs, un tas ir slikti. Vienkārši jāsaprot, ka dzīve turpinās.

Jāatceras, ka bija 2008. gads, bija deviņdesmitie gadi pēc Padomju Savienības sabrukuma... Šobrīd nav tas briesmīgākais, kas noticis. Ir jāstrādā,” saka Lapiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik dažos restorānos var redzēt, ka daudz kas ir mainījies, salīdzinot ar laiku pirms krīzes.

“Vai mani kā patērētāju tas iepriecina? Drīzāk ne. Gribētos jau, lai mēs ātrāk varētu atgriezties pie tā, kā bija pirms krīzes. Tad arī cilvēkiem būs vieglāk pieņemt esošo situāciju. Ko noteikti var ieteikt – labāk palikt Latvijā. Tā robeža var būt ļoti trausla. Ja vairāki cilvēki ierodas no valsts, kur ir augsta saslimšana, tad arī šeit šī situācija var mainīties. Pašreiz Latvijā situācija ar Covid izplatību ir ļoti stabila, un ar to varam lepoties. Tas gan ir saistīts ar to, ka Veselības ministrija uz to ļoti ātri reaģēja, un, kā tagad izrādījās, šie lēmumi bija ļoti pareizi. Arī privāto uzņēmumu iesaiste krīzes risināšanā ir devusi, manuprāt, labu rezultātu,” noslēdz Lapiņa.

Aktuālais šodien
Svarīgākais