"TikTok" - drauds drošībai vai ģeopolitiskais ķīlnieks?

FOTO: Pexels

Indija aizliegusi populāro Ķīnas lietotni "TikTok", un arī ASV paudušas gatavību spert līdzīgu soli. Jaunā nacionālās drošības likuma dēļ "TikTok" tuvākajā laikā pametīs Honkongu. Vai strauju popularitāti iekarojušajam sociālajam tīklam tuvojas gals?

Indija "TikTok" un citu Ķīnas aplikāciju aizliegumu pamatoja ar bažām par to, ka lietotāju dati netiek pienācīgi aizsargāti, kas rada apdraudējumu valsts drošībai. Tomēr lēmumam ir arī ģeopolitiskā dimensija, jo tas tika pieņemts laikā, kad Ķīnas un Indijas starpā izraisījies saspīlējums robežstrīda reģionā Himalajos. Sadursmēs Galvanas ielejā Ladākhā 15.jūnijā dzīvību zaudēja 20 Indijas karavīri.

Indija apgalvoja, ka saņēmusi daudzas sūdzības no dažādiem avotiem par lietotnēm, kas "zog un slepus pārraida lietotāju datus neatļautā veidā".

Indija ir lielākais "TikTok" starptautiskais tirgus ar aptuveni 120 miljoniem lietotāju. Izdevību garām nelaida platforma "Instagram", Indijas tirgū palaižot "TikTok" alternatīvu "Instagram Reels".

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo šonedēļ intervijā raidorganizācijai "Fox News" paziņoja, ka Savienotās Valstis "noteikti apsver" iespēju aizliegt Ķīnas sociālo tīklu lietotnes, tai skaitā "TikTok".

ASV likumdevēji pauduši bažas, ka "TikTok" radot potenciālu apdraudējumu valsts drošībai, jo Ķīnas likumi uzliek tās uzņēmumiem pienākumu sadarboties ar komunistiskās partijas kontrolētās valsts izlūkdienestiem, vēsta aģentūra "Reuters". Lietotne "TikTok", kura "Ķīnas lielā ugunsmūra" dēļ nemaz nedarbojas savā izcelsmes valstī, vairākkārtīgi uzsvērusi savu neatkarību no Ķīnas varasiestādēm.

Arī ASV un Ķīnas starpā valda saspīlējums saistībā ar Ķīnu kā valsti, kurā aizsākās Covid-19 pandēmija, Ķīnas darbībām Honkongā un gandrīz divus gadus ilgušo tirdzniecības karu.

"Reuters" pirmdienas vakarā ziņoja, ka "TikTok" tuvāko dienu laikā plānojot pamest Honkongas tirgu, jo Ķīna tur pirms nedēļas pieņēma Honkongas nacionālās drošības likumu, kura kritiķi bažījas, ka tas ievadīs plašas politiskas represijas autonomajā teritorijā. 

Pekina ir paziņojusi, ka jaunais likums aizliegs graujošu darbību, atdalīšanos no valsts, terorismu un slepenu sadarbību ar ārvalstu spēkiem, un ka tas ir vajadzīgs, lai atjaunotu "stabilitāti" Honkongā pēc demokrātijas piekritēju protestiem. Kritiķi norāda, ka šis likums sagraus Honkongas politiskās brīvības un samazinās tās autonomiju, ņemot vērā, ka līdzīgi likumi ir izmantoti protestu apspiešanai kontinentālajā Ķīnā. 

Organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF) brīdinājusi, ka likums apdraud žurnālistus visā pasaulē. Tā aicinājusi demokrātiskās valstis izdarīt spiedienu uz Pekinu, lai tā atceltu likumu, kas tika pieņemts, apejot Honkongas likumdošanas institūciju.

RSF norādīja, ka saskaņā ar šo likumu mūža ieslodzījumu iespējams piemērot arī visiem žurnālistiem, vienalga kurā vietā pasaulē tie bāzējas.

Organizācija norādīja uz likuma 38.pantu, kas ļauj attiecināt to uz likumpārkāpumiem ārpus Honkongas arī gadījumos, ja likumpārkāpēji nav Honkongas pastāvīgie iedzīvotāji, kas faktiski nozīmē, ka likums attiecināms uz visiem cilvēkiem visā pasaulē.

RSF norādīja, ka ārvalstu žurnālisti, kas raksta kritiski par Honkongu, riskē tik ieslodzīti uz mūžu cietumā, ja tiktu tiesāti Honkongā, vai pat notiesāti uz nāvi, ja tiktu izdoti Ķīnai.

"TikTok" tirgus zaudēšanai fonā risinās dažādi ģeopolitiskie satricinājumi, bet cik pamatotas ir bažas par to, vai lietotne pienācīgi aizsargā lietotāju datus?

Diskusijas par "TikTok" risinās arī Austrālijā, kur parlamenta deputāts Džordžs Kristensens paziņoja, ka Ķīnas komunistiskā partija "izmanto" "TikTok", un aicināja aizliegt lietotni. Vēlāk senators Džims Molans, kurš darbojas izmeklēšanā par ārvalstu ietekmi ar sociālo tīklu palīdzību, raksturoja "TikTok" kā "datu ievākšanas pakalpojumu, kas izliekas par sociālo tīklu", kas ievāc GPS datus un ko vairākas valstis aizliegušas lietot bruņotajiem spēkiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka visām sociālo tīklu kompānijām vajadzētu būt atklātākām par to, kādu informāciju un cik daudz tās ievāc un kā tās rūpējas par lietotāju datu aizsardzību.

Austrālijas premjerministrs Skots Morisons aicinājis austrāliešus būt piesardzīgiem, atļaujot aplikācijai piekļūt to datiem, raksta "The Guardian".

Savukārt "TikTok" Austrālijas ģenerāldirektors Lī Hanters paziņojis, ka lietotne nenodod lietotāju datus ārvalstu valdībām. 

Pērnā gada septembrī tika nopludināti "TikTok" iekšējai lietošanai paredzēti dokumenti, kuros bija uzskaitīts, kāda veida saturs platformā ir cenzējams - Tiaņaņmeņa laukuma, Tibetas neatkarības un aizliegtās reliģiskās kustības Faluņguna pieminēšana.

"TikTok" pieder Pekinā bāzētajam uzņēmumam "ByteDance". 

ASV raidorganizācijas NPR faktu pārbaude norāda, ka "TikTok" reģistrējoties prasa tādus pašus datus kā citi sociālie tīkli, kā arī ļauj lietotājiem izvēlēties, vai rādīt savu saturu visiem vai tikai apstiprinātajiem lietotājiem.

Taču relatīvi neilgajā pastāvēšanas vēsturē "TikTok" pārmestas dažādas kiberdrošības nepilnības. Izraēlas kiberdrošības uzņēmums "Check Point" secinājis, ka, izmantojot lietotnes drošības nepilnības, hakeri varētu manipulēt ar tajā publicēto saturu, dzēst video un atklāt lietotāju personīgo informāciju. "TikTok" novērsa katru no "Check Point" norādītajiem trūkumiem, vēlāk apstiprināja firma.

Taču izskanējušās aizdomas, ka lietotne varētu nodot lietotāju datus Ķīnas varasiestādēm, nav iespējams neatkarīgi apstiprināt vai atspēkot.

Uz augšu