/nginx/o/2020/07/21/13224461t1h9111.jpg)
Polija un Ungārija uzskata, ka guvušas uzvaru, Eiropas Savienības (ES) samitā Briselē bloķējot priekšlikumu, kas paredzēja saistīt likuma varas ievērošanu ar ES fondu sadali, tiesa gan, samita noslēguma teksts raisa šaubas, vai tām šo mērķi tiešām izdevies sasniegt.
Priekšlikums, kas paredzēja sasaistīt likuma varas ievērošanu ar piekļuvi ES fondiem, bija viens no svarīgākajiem jautājumiem sarežģītajās ES dalībvalstu sarunās, kas noslēdzās otrdienas rītā.
Ungārija un Polija, kas abas izpelnījušās Briseles pārmetumus par atkāpšanos no ES demokrātijas un justīcijas standartiem, priekšlikumu par šo divu jomu sasaistīšanu kategoriski noraidīja.
Jautājums galu galā samitā tika atrisināts ar kompromisu, kas abām pusēm ļauj apgalvot, ka to intereses ir nosargātas.
"Ungārijai un Polijai ne tik vien izdevās nodrošināt būtiskas naudas summas, bet arī aizstāvēt savu nacionālo lepnumu," Briselē ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki kopīgajā preses konferencē sacīja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.
"Visi centieni sasaistīt divus svarīgus jautājumus - jautājumu par ES naudu un likuma varu - veiksmīgi tika noraidīti," sacīja Orbāns.
Moraveckis samita rezultātus raksturoja kā nozīmīgus savas valdības panākumus, norādot, ka Polija tiešās subsīdijās no ES saņems 124 miljardus eiro.
Nebūs "tiešas saites" starp ES fondiem un likuma varu, viņš sacīja.
Turklāt Polijai būs galavārds par to, kā tā tērē savu naudu, piebilda premjers.
Tiesa gan, samita secinājumu tekstā norādīts - Eiropadome uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt ES finanšu intereses un cienīt likuma varu.
Tiek ieviesta nosacījumu sistēma, lai aizsargātu budžetu un Covid-19 krīzes atgūšanās plānu, un līdz ar to nosacījumi ir jāsaista ar naudas piešķiršanu.
Šajā kontekstā Eiropas Komisijai jāspēj ierosināt soļus pārkāpumu gadījumā, ko ministru padome tad pieņems ar kvalificētu vairākumu.
