Esošā nodarbinātības situācija valstī ir padarījusi pieejamus daudzus labus darbiniekus
Uzņēmējdarbības māksla

Pirmās ziņas par Covid-19 izplatību GPS izsekošanas un autoparka pārvaldības platformas uzņēmumā Mapon tika uztvertas ar nelielu šoku, atzīst uzņēmuma direktors Ingus Rūķis. Parasti krīžu gadījumos runa ir par kādu noteiktu pasaules reģionu, bet Covid-19 izplatība visā pasaulē darīja viņu īpaši bažīgu. Mapon ir pārstāvēts visā pasaulē, un globāla krīze noteikti ir risks uzņēmumam.  

Mapon ir GPS izsekošanas un autoparka pārvaldības platforma. Uzņēmums izstrādā dažādus telemātikas risinājumus loģistikas un kravu pārvadājumu, būvniecības, lauksaimniecības, kurjerpakalpojumu, pasažieru pārvadājumu un cita komerctransporta nozaru uzņēmumu vajadzībām. Uzņēmums darbību sācis 2006. gadā un ir daļa no Draugiem Group uzņēmumu grupas.

Rūķis stāsta, ka šoku mazināt palīdzēja fakts, ka tieši Covid-19 vislielākā uzliesmojuma laikā - 15. martā - uzņēmumā darbu sāka jauns finanšu direktors. Jaunais finanšu direktors parūpējās, lai uzņēmumam būt skaidra vīzija par to, kas notiek ar uzņēmuma finansēm - kas notiek ar izdevumiem, kas ir parādnieki, ar kuriem “ir jāstrādā”. “No vienas puses mums tas bija šoks, no otras puses tā bija laba drošības sajūta, ka pie mums ir sācis strādās profesionālis, kas visas finanšu lietas smuki sakārtos,” stāsta Rūķis. 

Vai bija kādi tūlītēji lēmumi, kurus pieņēmāt līdz ar vīrusa izplatību?

Vieni no uzņēmuma pirmajiem soļiem bija sākt pētīt likumdošanu par nodokļu maksājumu atlikšanu. Tāpat prioritāri bija jāsaprot, kas notiek ar izdevumiem. Mēs ļoti daudz rūpējamies par darbinieku labsajūtu, piemēram, ar bezmaksas pusdienām. Tiklīdz sākām strādāt attālināti, tas nozīmēja, ka ofisā vairs nav bezmaksas pusdienu. Mēs uzreiz sākām runāt ar telpu izīrētāju par komunālo izdevumu un īres maksas samazināšanu. Mēs izmantojam daudz dažādu pakalpojumu, piemēram, puķu apkopi, kuru mums veic uzņēmums. Mums nācās veikt daudz smagu sarunu ar dažādiem šādu pakalpojumu piegādātājiem. Jāsaka liels paldies viņiem, ka viņi bija pretimnākoši un saprata, ka ir iestājusies krīze un ir jāpalīdz uzņēmumiem izdzīvot.

Mēs rēķinājāmies, ka būs traki. Ka būs klienti, kas atslēgs abonēšanas iekārtas un apturēs projektus. Tieši tā arī notika. Mums ir klienti, kuru darbība tika apturēta ar valsts noteikumiem. Tā rezultātā mums klienti skaidri un gaiši pateica, ka mums vairs nav nepieciešams izsekot automašīnas. 

Krīzes laikā Mapon daudz koncentrējās uz pakalpojumu pārdošanu piegāžu transportam, pēc kura pēkšņi parādījās liels pieprasījums. Bet tam līdzi nāca jauns izaicinājums - atrast brīvu laiku aprīkot ar Mapon iekārtām mašīnas, kas visu laiku bija kustībā. 

Mapon nevienā brīdī nav kvalificējies valsts atbalstam. No vienas puses žēl, no otras puses labi, ka esam spējuši dzīvot arī bez valsts atbalsta. Mums kā strauji augošam uzņēmumam, pieaugums katru gadu pret iepriekšējo gadu ir 30%, un tas nozīmē - lai mēs sasniegtu 30% kritumu un kvalificētos valsts atbalstam, apgrozījumam būtu bijis jākrīt par 60%. Tik tālu mēs nenonācām. 

FOTO: Publicitātes foto

Kā Covid-19 krīze ir skārusi Mapon?

Ja skatāmies uz finanšu rezultātiem, tad martā viss vēl gāja savās sliedēs - budžets tika izpildīts. Aprīlī jaunie pārdošanas darījumi bija zemā līmenī, vairāk nekā 50% kritums. Savukārt maijā cilvēki saprata, ka krīze nosacīti tuvojas beigām, un mašīnu aprīkošana ar jaunām iekārtām atgriezās iepriekšējā līmenī un mēs bijām tuvu jaunam pārdošanas rekordam. Sanāk, ka bedre bija vienā mēnesī un tad ar uzviju atnāca atpakaļ nākamajā mēnesī.

Vasara mums vienmēr ir bijusi švakāka - ir atvaļinājumu sezona, lēmumu pieņēmēji dodas atvaļinājumos un mēs vasaras mēnešus pēc definīcijas uzskatām par švakākiem mēnešiem. Šīs vasaras mēnešu plānus esam izpildījuši. Mēs esam pārstāvēti arī citur pasaulē un joprojām jūtam ietekmi Latīņamerikā, kur plosās ne tikai Covid-19, bet ir arī naftas cenas krīze un ir valūtas svārstību riski. Tā kā  esam plaši pārstāvēti pasaulē, tik ļoti neizjūtam to, ka vienā reģionā iet švakāk. Šobrīd ir sajūta, ka esam atpakaļ tajās pašās sliedēs un viss ir labi. 

Kopā mums ir aptuveni 90 tūkstoši iekārtu, un līdz gada beigām plānojam, ka mums varētu būt 100 tūkstoši iekārtu. Ja skatās uz izaugsmes tempu, tad redzams, ka temps aizvien paātrinās un paātrinās. 2018. gadā bija plāns pieslēgt 15 tūkstošus, ko mēs arī izdarījām, nākamajā gadā jau 20 tūkstošus, 2020. gadā - 25 tūkstošus. Izskatās, ka tas varētu mums izdoties diezgan labi.   No visām iekārtām nedaudz virs 20 tūkstošiem atrodas Latvijā - piektā daļa mūsu klientu atrodas Latvijā, pārējie ir citās valstīs. Tā kā ar mūsu busiņiem braucam pie klientiem arī ārzemēs, tad līdz ar robežu aizvēršanu mums radās jautājums, vai vispār tiksim pie klientiem uz aprīkošanām. Kas notiks tad, kad mūsu meistari agriezīsies Latvijā? Vai viņiem būs jāiet 14 dienu karantīnā? Sagadījās, ka pavasarī mums bija vairāki projekti Lietuvā, Igaunijā un Vācijā, bet beigu beigās ierobežojumi tika atcelti un var teikt, ka mums paveicās. Ja krīzes situācija būtu ieilgusi, tad daļu biznesa mēs varētu zaudēt tāpēc, ka fiziski netiktu pie klientiem aprīkot autoparku.

Kas ir mainījies uzņēmuma darbībā kopš krīzes sākuma?

Mēs esam pilnībā mainījuši savu izpratni par to, vai darbinieki drīkst strādāt attālināti. Ja iepriekš mums praktiski visi darbinieki strādāja no biroja, tad šobrīd uzstādījums ir pilnīgi cits. Tagad birojā drīkst atrasties ne vairāk kā 20 cilvēki; kopā Mapon strādā vairāk nekā 50 darbinieki. Nevienu dienu, kopš sākām atgriezties birojā, 20 cilvēku birojā nav bijuši. Tas nozīmē, ka darbinieki novērtē, ka drīkstam strādāt attālināti. Arī es Covid-19 sākumā ar ģimeni pārvācos uz Enguri, kur nodzīvojām visu ārkārtas situācijas laiku. Tagad uz Rīgu braucu trīs reizes nedēļā, pārējās dienas strādāju attālināti. Jo vairāk mēs šādā modelī strādājam, jo labāk saprotam, ka lielākas biroja telpas mums vairs nevajadzēs. Iepriekš plānojām, ka pēc pāris gadiem mums atkal būs vajadzīgas lielākas telpas, bet šobrīd ir skaidrs, ka uz lielākām biroja telpām mums nevajadzēs pārvākties. Mēs mainīsim modeli, kā strādājam. Mēs daudz brīvāk skatīsimies uz attālinātu darbu. 

Tas ir bijis izaicinājums, kā saprast, vai darbinieki mājās patiešām strādā? Tas, man liekas, ir uzticības jautājums. Līdz šim visu laiku ir bijusi sajūta, ka ir jāredz darbinieks birojā pie blakus galda. Tagad mēs esam iemācījušies vairāk uzticēties darbiniekiem un paļauties uz to, ka viņi darbu tiešām izdara. Ja paskatās uz padarītā darba apjomu, tad mēs neesam izjutuši nekādu starpību, vai esam strādājuši birojā, kā iepriekš, vai dalītā režīmā. Tas noteikti ir ieguvums. Es pats varēju pārvākties uz vasaras māju jau martā. Kāpēc gan ne, ja bērniem bērnudārzs ir ciet un viņi var dzīvoties pie jūras pa laukiem un es varu vienlaicīgi arī strādāt? Mēs redzam, ka darbinieki to novērtē. 

Vai šīs krīzes situācija būs arī ko devusi?

Mēs esam pamanījuši, ka šajā laikā ir vieglāk atrast labus kandidātus uz noteiktiem amatiem.

Iepriekš mēnešiem ilgi meklējām un atlasījām labākos, bet tagad esošā nodarbinātības situācija ir padarījusi pieejamus diezgan daudz labu cilvēku.

Uzņēmumiem, kas šajā laikā ir spējīgi pieņemt darbā darbiniekus, tas ir labs ieguvums. Uzņēmums var savai komandai piepulcēt kvalificētus un labus darbiniekus. 

Jūsu ieteikumi citiem uzņēmējiem šajā laikā.

Mums bija svarīgi darbiniekiem radīt drošības sajūtu par to, ka uzņēmumā viss ir kārtībā. Nekad iepriekš to nebijām darījuši, bet pavasarī sākām katras nedēļas beigās dot padziļinātu informāciju par to, kas notiek uzņēmumā, kas notiek ar naudas plūsmu, kas notiek ar pārdošanas rezultātiem. Mēs preventīvi nokomunicējām, ko iesāksim, ja iestāsies X stunda. Darbinieki bija lietas kursā, un tas, visticamāk, palīdzēja. Līdz ar to mans ieteikums ir krīzes situācijās nebaidīties un atklāti komunicēt par to, kas notiek uzņēmumā. 

Uz augšu