Jauni pabalsti, sakārtota satiksme un vairāk koku: ko sola RD vēlēšanu kandidāti? (31)

Pilnu debašu ierakstu var noskatīties šeit: 

Audio:

Kādas ir kandidātu prioritātes?

Raidījuma sākumā kandidāti lūgti plašāk pastāstīt par sevi un savam prioritātēm. Saskaņas mēra kandidāts ir Konstantīns Čekušins. Viņš politikā ir relatīvi nesen. Ir kandidējis 2018. gada Saeimas velēšanās no Saskaņas un ir pazīstams kā krievu skolu aizstāvis. Turklāt viņš vada biedrību intelekts, kas nodarbojas ar intelektuālo spēļu “Kas? Kur? Kad?” organizēšanu. Pēc Čekušina, partijas galvenā prioritāte esot sociālā stabilitāte. Tiek domāts arī par turpmāku pašvaldības sociālu programmu attīstību un jauniem pabalstiem.

“Covid-19 laikā būs lielas problēmas. Mums jau tagad palielinājās bezdarbnieku skaits. Mums ir jāpadomā arī par viņiem. Mēs gribam piedāvāt viņiem bezmaksas braukšanu [sabiedriskajā transportā] sešu mēnešu periodā. Sociālajā jomā mums ir priekšlikums piedāvāt pabalstu uz katru jaundzimušo 500 eiro apmērā,” stāstīja Čekušins.

Tāpat “Saskaņas” prioritātes esot izglītība, kas iekļauj jaunu pedagogu piesaisti darbam bērnudārzos un skolās. Tam esot izstrādā speciāla programma. Turklāt ir jādomā par par infrastruktūras attīstību. Saskaņas mēra kandidāts uzsvēra, ka katrā rajonā jābūt vismaz vienam parkam vai bērnu rotaļu laukumam.

Kā otrais tika uzrunāts partiju apvienības “Attīstībai/Par!”, “PROGRESĪVIE” mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis. Viņš ir uzņēmējs un politiķis. 13. Saeimā bijis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, bet ir nolicis deputāta mandātu, lai varētu piedalīties Rīgas domes vēlēšanās. Viņam ir 3 svarīgākās prioritātes. Pirmkārt, Rīgas tiltu, ielu un ietvju sakārtošana. Tam tiks izstrādāts “Rīgas Māršala plāns”, kurā tiks aprakstīts, kā 7 gadu laiku tiks sakārtota visa Rīgas infrastruktūra. Visus iesāktos projektus Staķis sola pabeigt, bet jaunos veikt, lai tie būtu maksimāli izdevīgi rīdziniekiem.

“Īstenojot jaunus projektus, mēs solam to, ka rīdzinieki maksās par kārtīgi padarītu darbu tikai tirgus cenu un ne centa vairāk,” norādīja Staķis.

Otra saraksta prioritāte ir labas pārvaldības jautājumi, ieskaitot korupcijas izkaušanu pilsēta. Tamdēļ Staķis grib veidot ilgtermiņa sadarbības modeli ar pilsētas nevalstisko sektoru. Trešā prioritāte ir darbs pie investīciju piesaistes Rīgai un inovāciju vecināšana.

VL-TB LNNK/LRA prioritātes izklāstīja Edvards Smiltēns. Viņš ir ģimenes cilvēks, jurists un politiķis ar 12 gadu stāžu. Politiķis sacīja, ka partiju apvienība vēlas tikt galā ar iepriekšējo valdītāju valdīšanas sekām. Pirmkārt, viņš uzskata par nepieciešamu investēt līdzekļus pilsētas infrastruktūrā. Otrkārt, vēlas Rīgā ieviest iedzīvotajiem pievilcīgu pilsētvidi. Trešā saraksta prioritāte ir rindu būtiska samazināšana Rīgas bērnudārzos. Savukārt ceturtā prioritāte ir sabiedriskā transporta tīkla sakārtošana.

“Lai samazinātu transporta līdzekļu skaitu Rīga un panāktu tīrāku gaisu un labāku mobilitāti pilsētā, mēs varam veidot kopīgu politiku, piemēram, transporta jomā ar Pierīgas pašvaldībām. Un mēs faktiski esam vienīgie, kas to praktiski var uzreiz izdarīt, jo LRA kopā ar NA kontrolē lielu daļu Pierīgas pašvaldību,” atzīmēja politiķis.

Kurus tiltus un ceļus remontēs vispirms?

Raidījuma turpinājuma dalībnieku lūgti konkrētāk izklāstīt savu partiju prioritātes attiecībā uz Rīgas tiltiem.

Pēc Čekušina vārdiem, prioritātes ir Čaka ielas, Brasas tilta un Deglava tilta remonts. Pēc tam sākšot remontēt arī Vanšu tiltu. Neskatoties uz to, ka nākotnē visticamāk gaidāms budžeta ieņēmumu kritums, mēra amata kandidāts naudu šiem mērķiem solīja nodrošināt.

“Mēs visi saprotam, ka līdzekļu pietrūks, bet šeit ir runa par prioritātēm un mēs to naudu nodrošināsim,” pārliecināts Čekušins.

Mārtiņš Staķis savukārt norādīja, ka līdz šim galvaspilsētā esot pietrūcis naudas nevis infrastruktūras būvniecībai, bet tās uzturēšanai. Līdz ar to šo naudas apjomu nepieciešams palielināt.

“Uzturēšanai vajadzīgi 37 miljoni gadā. Līdz šim “Saskaņa” un GKR deputāti tam ir atvēlējuši 16-21 miljonus. Un rezultāts ir acīmredzams – tilti brūk un ielas ir bedrainas,” iepriekšējo domes koalīciju kritizēja Staķis. Tāpat, pēc politiķa domām, infrastruktūras projektiem iespējams piesaistīt līdzekļus no Eiropas atveseļošanās fonda.

Atbildot uz jautājumu par infrastruktūras prioritātēm, Edvards Smiltēns norādīja, ka tās ir Brasas un Deglava tilta remonts. Naudu šiem mērķiem iespējams iegūt gan no pilsētas budžeta, gan no Eiropas atveseļošanās fonda. Vienlaikus politiķis sagaida, ka līdzekļu plānošana būs grūta, jo sagaidāms krass Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumu samazinājums Covid-19 dēļ un arī saistībā ar iepriekšējo saimniekošanas veidu pilsēta, norādīja Smiltēns.

Kā mazinās rindas bērnudārzos?

Pēc Mārtiņa Staķa domām, ideālā gadījumā, lai risinātu rindu problēmu pašvaldības bērnudārzos, būtu jābūvē jauni bērnudārzi. Viņš gan atzīst, ka līdz šim būvniecība notikusi lēni. Iespējamie risinājumi ir līdzmaksājumi privātajiem bērnudārziem un tipveida bērnudārzu būvniecība.

“Viens risinājums ir vairāk dot naudas privātajiem bērnudārziem, palielinot līdzmaksājumu par bērniem. Tā, lai viņiem arī būtu motivācija vairāk atvērt šos privātos bērnudārzus. Tomēr galvenais risinājums paliek jaunu bērnu dārzu būvniecība,” atzina mēra amata kandidāts.

Viņš aicina Rīgā ieviest tā dēvēto “skandināvu modeli”. Proti, būvēt tipveida bērnudārzus, ko esot iespējams paveikt dažu mēnešu laikā. Tas pēc politiķa domām būtu ātrāk un lētāk.

“Saskaņas” mēra kandidāts Čekušins šādu variantu noraidīja. Viņaprāt, jaunu bērnudārzu būvniecība ir lieka, jo valsti un Rīgas pilsētu gaida demogrāfiskā bedre.

“Mums priekšā ir demogrāfiskā bedre. Ja mēs uzbūvēsim jaunus bērnudārzus, viņi pēc kāda laika stāvēs tukši. Līdz ar to es domāju, ka mums vajag attīstīt programmu, lai katra skola, kur tas ir iespējams, organizē savu bērnudārzu,” piedāvāja Čekušins.

Savukārt Edvars Smiltēns minēja 3 iespējamos risinājumus.

“Viens ir atrast jaunas telpas vai izmantot esošās telpas, lai pārbūvētu tās bērnudārza vajadzībām. Otrkārt, rindas gadījumā garantēt piekļuvi privātajam bērnudārzam, kur pašvaldība sedz starpību. Treškārt, ir bērnu pieskatīšanas dienests vai aukles.

Tātad trīs galveni risinājumi, kam aptuveni vajadzētu 7 - 9 miljonus eiro, lai šo lietu savestu kartībā,” partiju apvienības "VL!"-"TB/LNNK"/LRA priekšlikumus prezentēja Edvards Smiltēns.

Kas notiks ar sabiedriskā transporta atlaidēm?

Visu politisko spēku pārstāvji debašu laikā apsolīja, ka saglabāšot visas līdzšinējās atlaides Rīgas sabiedriskajā transportā.

«Tās atlaides, kas šobrīd pienākas senioriem, pirmās, otrās grupas invalīdiem, skolēniem, gan arī tiem, kas strādā aprūpē, tiks saglabātas. Tas nav priekšvēlēšanu solījums, tas ir tas, kam es ticu,» sačīja Mārtiņš Staķis.

To pašu apstiprināja arī Čekusins, vien piebilstot, ka mazliet tiktu mainīta atlaižu piešķiršanas kartība.

“Visas atlaides tiks saglabātas, taču mēs drusku gribam mainīt atlaižu kārtību: bezmaksas braukšana būs visiem cilvēkiem, kuri ir jaunāki par 24 gadiem un visiem pensionāriem virs 64 gadiem,” pauda politiķis.

Arī Edvards Smiltēns steidza mierināt rīdziniekus:

“Iedzīvotāji attiecībā uz mūsu apvienību var justies droši: Mēs nemainīsim šīs piešķirtās, līdzšinējās atlaides.”

Vienlaikus, kā atzīmēja Smiltēns un Staķis, ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas uzņēmuma “Rīgas satiksme” organizatoriskajā struktūrā.

Kā sakārtot un attīstīt velosatiksmi?

Apspriežot galvaspilsētas velosatiksmes attīstības plānus, partiju vidū iezīmējās gan līdzīgas, gan atšķirīgas lietas. Visi uzrunātie kandidāti ir noskaņoti par labu idejai, ka vajag turpināt būvēt veloceliņus.

Vienlaikus, piemēram, Mārtiņš Staķis vēlas precīzi noteikt vietu katram satiksmes dalībniekam.

“Katram transportlīdzeklim ir sava vieta. Prioritāte ir gājējiem, tad ir velobraucējiem un skūterubraucējiem, pēc tam ir sabiedriskajam transportam un tad ir automašīnām,” pārliecināts politiķis.

Konstantīns Cekušins gan piesardzīgāk izteicās par veloinfrastruktūras attīstību, jo nav skaidrības par pieejamo naudu:

“Tuvākajā laikā mēs domājam par to, lai uzbūvētu velojoslu Bolderājā, bet arī ir jautājums par līdzekļiem. Mēs nevaram tagad solīt, ka mēs noteikti viena vai divu gadu laikā to izdarīsim. Nav skaidrs, vai tam būs nauda budžetā.”

Savukārt Smiltēns attiecībā uz veloinfrastruktūru solīja uz Rīgu pārnest “labos pilsētvides piemērus” no citām Latvijas pašvaldībām, kur saimnieko LRA. Runa ir par Ādažiem, Siguldu un Liepāju.

“Tieši šīs pašvaldības vada LRA. Mēs to esam izdarījuši tur. Un mēs to arī panāksim Rīgā. Mēs šos labos pilsētvides piemērus gribam pārnest uz Rīgas pārvaldības praksi,” skaidroja Smiltēns.

Kur nepieciešamas jaunas zaļās zonas?

Pēc Čekušina teiktā, “Saskaņa” vēlas redzēt vismaz vienu skvēru vai parku katrā Rīgas mikrorajonā. “Attīstībai/Par!”, “PROGRESĪVIE” saraksts vēlas iet vēl tālāk: Staķis uzskata, ka vajagot vairāk stādīt kokus tieši pilsētas ielās un aktīvāk labiekārtot pilsētas pludmales.

Savukārt viens no būtiskākajiem "VL!"-"TB/LNNK"/LR piedāvājumiem šajā jomā ir Rīgas galvenā dārznieka amata atjaunošana. Izņemot to, apvienība vēlas stādīt vairāk koku pilsētas ielās un atjaunot meža teritorijas Rīgā.

Ar ko partijas ir gatavas veidot koalīciju?

Raidījuma nobeigumā visiem dalībniekiem jautāts, ar kuriem politiskajiem spēkiem viņi būtu gatavi apvienoties koalīcijā nākamajā Rīgas domes sasaukumā.

“Saskaņas” pirmais numurs šajās vēlēšanās Konstantīns Čekušins kārtējo reizi uzsvēra, ka partijai nav striktu sarkano līniju.

“Mums sarkano līniju nav. Visas partijas, kura piekrīt mūsu programmai, mēs ar visiem varam strādāt kopā. Un es vispār uzskatu, ka sarkanās līnijas tikai ierobežo demokrātiju. Jūs vienkārši negribat redzēt cilvēkus, kas balso par mums. Jūs vienkārši negribat ņemt vērā visus rīdziniekus, kas dzīvo Rīgā. Kauns! Vienkārši kauns!” pauda politiķis.

Pārējie debašu dalībnieki bija kritiskāki. Piemēram, "VL!"-"TB/LNNK"/LRA vicemēra kandidāts Edvards Smiltēns izslēdza koalīcijas veidošanas iespēju ar “Saskaņu” vai tās “atvasēm”.

“Mēs nekad neveidosim koalīciju, piemēram, ar “Saskaņu” vai “Latvijas krievu savienību”. Vai atlūzām: “Alternatīvu” vai kaut kādu citu [partiju], kas ir atvasināta no partijas “Saskaņa”. Mēs labprāt neveidotu koalīciju tai skaitā ar GKR, bet, ja gadījumā vēlētāji būs lēmuši, ka tā situācija ir tāda, ka latviskajām partijām ir mazākums, un, ja mums būs jāizdara skaudra izvēle - vai palikt opozīcijā un atdot vēlreiz uz pieciem gadiem varu “Saskaņai” un “GKR” ar citiem, vai tomēr ņemt varu - mēs tādā gadījumā lemsim par varas ņemšanu. Tāpēc, ka vēl 5 gadus dāvināt šim ārprātam, kas ir noticis Rīgā pēdējos 10 gados – to mēs neatļausim,” kritisks bija Smiltēns.

Līdzīga pozīcija bija arī “Attīstībai/Par!”, “PROGRESĪVIE” līderim šajās velēšanās Mārtiņam Staķim:

“Mēs būsim gatavi sadarboties ar tiem politiskajiem spēkiem, kas ir gatavi pārmaiņām Rīgā. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka tas būtu tikai godīgi pret rīdziniekiem, ka atlaistā Rīgas domes koalīcija, proti, “Saskaņa” un “GKR” tomēr paliktu opozīcijā,” rezumēja Staķis.