Pelnrušķītes cienīgā greznā Stāmerienas pils un Mīlestības ozols

Foto: No personīgā arhīva

Lai gan ceļojot mūs pārsteidza Covid-19 draudi Gulbenes rajonā un tāpēc ekskursiju pilī nācās atcelt, nevarējām neaplūkot šo skaisto pili. Kaut piecpadsmit minūtes... Un pietika, jo iemīlējāmies!

Stāmerienas pils atrodas ļoti skaistā apvidū pie Stāmerienas un Pogas ezera. Tā celta 19. gadsimta pirmajā pusē Tjūdoru neogotikas formās – ar asimetriski novietotu kvadrātisku torni un lieliem smailloka formas logiem. 19. gadsimta 70.–80. gados pils pārbūvēta franču neorenesanses stilā ar stāviem jumtiem un augstām torņu smailēm. Muiža līdz 20. gadsimta 30. gadu beigām piederēja baroniem fon Volfiem.

Foto: No personīgā arhīva
Foto: No personīgā arhīva
Foto: No personīgā arhīva

Pēc izdedzināšanas 1905. gada revolūcijas laikā, pils atjaunota, jau tā stilistiski raibās fasādes bagātinot ar neoklasicisma garā celtu verandu un pergolu, kā arī jūgendstilā veidotām maskām. Arī tagad pilī skatāmie eklektiskie interjeri ir veidoti pēc 1905. gada. Tos gan redzēsim, kad ciemosimies nākamreiz. 

Foto: No personīgā arhīva

Bet uzzinājām skaistu leģendu par Mīlestības ozolu pils parkā. Stāsta, ka reiz kādu pils baronesi bijis iemīlējis dārznieks, taču šai mīlai nebija lemts piepildīties. Dienā, kad baronese precējusi savas kārtas cilvēku, dārznieks iestādījis pils tuvumā ozolu un teicis, ka viņa mīlestība dzīvos tik ilgi, kamēr zaļos šis koks. Tas ir dvīņu ozols, kuram zari saauguši kopā un izskatās tā, it kā divi cilvēki būtu sadevušies rokās. 

Foto: No personīgā arhīva

Stāmerienieši tic, ka tas, kurš spēs izlīst cauri šaurajā vietā zem kopā saaugušajiem ozola zariem, būs mīlēts un pats mīlēs visu mūžu.

Ko iemācījāmies / redzējām / uzzinājām? 

*Mums ir sava Disneja pils!

*Teiku par Mīlas ozolu.

*Parunājām par princesēm un romantiku!

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu