Kā darbojas glifozātu saturošs herbicīds jeb Roundup?

FOTO: Reuters/ScanPix

Par nezāļu iznīcinātāju "Roundup" klīst visdažādākie nostāsti - citi slavē tā iedarbību, taču lielākais vairums dārznieku šo līdzekli uzlūko ar bijību. Tiek uzskatīts, ka "Roundup" lietošana ir sasaistāma ar kancerogēnu slimību attīstību. Rodas jautājums - kādēļ dārznieki tomēr izmanto šo līdzekli un kā tas darbojas?

Katram dārzniekam un zemniekam viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir ražas pasargāšanas no nezālēm un parazītiem, tāpēc talkā nāk dažnedažādas metodes, kā šīs problēmas novērst. Viens no veidiem ir herbicīdu izmantošana - starp tiem populārs un pretrunīgi vērtēts ir nezāļu iznīcinātājs ar nosaukumu "Roundup", kuru vēl mūsdienās plaši izmanto mežsaimnieki un dārznieki ASV un arī Eiropā, tostarp Latvijā. Iemesls, kādēļ līdzekli "Roundup" mālē melnu, ir aizdomas par tā kaitīgo iedarbību uz cilvēka veselību. Šogad ASV zvērināto tiesa konstatēja, ka uzņēmuma "Monsanto" ražotais herbicīds ir veicinājis kāda dārznieka saslimšanu ar vēzi. 

Lai gan Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) uzskata, ka "Roundup" iespējamā saistība ar vēzi neatstās ietekmi uz šo līdzekļu lietošanu Eiropā un Latvijā, tie tiks izmantoti tādā pašā apmērā, tomēr vides aizstāvji uzsver nepieciešamību pārskatīt un samazināt pesticīdu un herbicīdu lietošanu.   

Kā darbojas "Roundup"? 

Glifozātu saturoši līdzekļi darbojas pēc bioķīmiska principa - tie kavē enzīma EPSP sintēzi. Bez šī enzīma augi nespēj producēt sev nepieciešamās olbaltumvielas, kas stimulē augšanu. Šā iemesla dēļ augi sāk dzeltēt un nomirst jau dažu dienu vai nedēļu laikā. Jāpiebilst, ka lielākā daļa augu saļimst pēc glifozāta iedarbības, taču ģenētiski modificēti augi to spēj pārciest. Piemēram, 2018. gadā 91% no visas izaudzētās kokvilnas  ASV, 94% no sojas pupiņām un 90% no visas kukurūzas ražas bija ģenētiski modificēti augi. Būtībā "Roundup" iznīcina "sliktos" augus, bet atstāj "labos", vēsta portāls "HowStuffWorks". Taču jaunākie pētījumi atklāj, ka daudzviet sāk augt "supernezāles", kuras spēj pārciest arī glifozātu saturošus herbicīdus. 

Lai gan cilvēkiem glifozāts nav indīga ķimikālija, tomēr ilgā periodā atrodoties tās ietekmē, piemēram, neapzinīgi lietojot herbicīdu vai uzturoties lauku tuvumā, kur izsmidzināts glifozāts, var rasties endokrīnās sistēmas traucējumi, teikts 2015. gada Pasaules Veselības organizācijas pētījumā.  

Uz augšu
Back