Saistībā ar saimniekošanu Rīgā pēdējā desmitgadē sākts vismaz 40 kriminālprocesu, ir notiesājoši spriedumi

Rīgas centrāltirgus paviljoni. Ilustratīvs foto

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saistībā ar saimniekošanu Rīgā – tās iestādēs un uzņēmumos - pēdējā desmitgadē, kad Rātsnama vadībā atradās Nila Ušakova ("Saskaņa") un Andra Amerika ("Gods kalpot Rīgai") tandēms, sākts vismaz 40 kriminālprocesu. Lielu daļu no tiem sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

LTV “de facto” savāktā un aktualizētā informācija liecina, ka no minētajiem 40 kriminālprocesiem, kas sākti kopš 2011.gada, astoņās lietās jau nolasīts galīgais spriedums un stājies spēkā notiesājošs spriedums

Vēl 16 krimināllietas tiek izskatītas tiesās dažādās instancēs, bet 11 kriminālprocesos turpinās izmeklēšana.

5

Šie procesi atrodas gan KNAB, gan policijas lietvedībā.

Savukārt astoņi kriminālprocesi ir izbeigti, tostarp pierādījumu trūkuma dēļ.

Viena no struktūrām, kur bijis salīdzinoši daudz skandālu, ir Rīgas Centrāltirgus. Pēdējos gados te sākti vismaz pieci kriminālprocesi, turklāt trijos no tiem apsūdzības ir pret bijušo tirgus vadītāju, partijai “Saskaņa” pietuvināto Anatoliju Abramovu.

Vispirms, 2015.gadā, Abramovu pieķēra, ņemot kukuli degvielas kartes veidā no uzņēmuma, kas tirgu atbrīvo no grauzējiem un insektiem. Šajā lietā šogad stājies spēkā notiesājošs spriedums - 13 300 eiro naudas sods un aizliegums divus gadus ieņemt amatus valsts un pašvaldības institūcijās.

Gadu vēlāk KNAB Abramovu aizveda otrreiz: ar skaidru naudu, tirgus teritorijā, aizdomās par to, ka izspiedis kukuļus no tirgus nomnieka -

5

četros piegājienos saņemti 8800 eiro. Prokuratūras ieskatā, nauda tika ņemta par to, lai “nebūtu nepatikšanas”. Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Viktorija Šumska norādīja: “Faktiski pēc tiem visiem līguma noteikumiem ļoti vienkārši "Rīgas Centrāltirgus" bija tiesīgs šo līgumu lauzt. Piemēram, pieķeroties klāt kaut kādiem sīkumiem, kā jau parasti tas notiek. Un, lai šādu iespēju "Rīgas Centrāltirgus" neizmantotu, par mieru un par iespēju turpināt darbību arī tika pieprasīta, faktiski izspiesta, tā naudiņa un arī saņemta." Šī lieta patlaban ir iztiesāšanas stadijā.

Tikpat tālu ir arī trešā lieta. Tajā uz tiesas sola Abramovs sēdies kopā ar Rīgas Centrāltirgus Tirdzniecības organizēšanas nodaļas bijušo vadītāju Vitāliju Litvinu. Viņš tolaik bija “Saskaņas” biedrs, taču noliedz, ka šo darbu būtu dabūjis partijas piederības dēļ.

Abramovs un Litvins apsūdzēti par piesavināšanos lielā apmērā un dienesta stāvokļa izmantošanu, ņemot naudu no tirgotājiem,

5

kuri vietu tirgū nebija abonējuši. Tas darīts kopā ar trim nakts tirgus uzraugiem.

Ceturtais kriminālprocess, arī jau iztiesāšanas stadijā, ir pret Litvinu vienu pašu. Apsūdzības ieskatos, 2014. un 2015. gadā, lai piešķirtu nomā tirdzniecības vietu nakts tirgū, Litvins tirgotājiem prasījis kukuli - 50 eiro mēnesī.

Raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, iefiltrējoties noziedzīgā grupējumā, pērn atklāja vērienīgas shēmas nelegālu cigarešu tirdzniecībai Centrāltirgū – teritorijā, kas ilgstoši iznomāta SIA “Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā”. Policijas sāktā izmeklēšana turpinās. Lietā tiesības uz aizstāvību ir 12 cilvēkiem. Plašākas ziņas policija par izmeklēšanu nesniedz, bet norāda, ka tā kopā ar pašvaldības policiju un tirgus apsardzi aizvien veic regulāras patruļas, lai cīnītos ar nelegālo cigarešu un alkohola tirdzniecību.

Tūlīt pēc kratīšanām un aizturēšanām arī atklājās, ka tirgus būdas stacijas pusē ir nelikumīgas, tikai līdz tam to neviens nebija pamanījis.

5

Par to ar savstarpējiem pārmetumiem apmainījās būvvalde un pilsētas vadība.

Vismaz piecas izmeklēšanas pēdējos gados saistītas arī ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu.

Departamenta direktora Anatolija Aļeksejenko (GKR) kabinetā tika atrasts mobilo tālruņu zonas slāpētājs,

5

un par šādas ierīces neatļautu izmantošanu tiesa viņu sodīja ar divtūkstoš eiro lielu naudas sodu. Spriedums stājās spēkā pirms trim gadiem, 2017.gada martā.

Iekārtu atrada, veicot izmeklēšanu krimināllietā par iespējamu kukuļošanu saistībā ar Krievijas investora piesaisti kolumbārija izbūvei. KNAB ierakstos fiksēts, kā šobrīd vēl citā lietā tiesātā bijusī RD Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vadītāja Ārija Stabiņa ar investora pārstāvi apspriež, kāds labums no darījuma atlēktu politiķiem. Kukuļošanas darījums galu galā nenotika, bet kriminālprocesu KNAB izbeidza, jo nebija iespējams savākt papildu pierādījumus pret Aļeksejenko un Stabiņu.

Apmēram tajā pašā laikā Stabiņu aizturēja aizdomās par to, ka apmaiņā pret samaksu viņa virknei cilvēku palīdzēja apiet pašvaldības īres dzīvokļu rindu.

5

Pēc vairāku gadu bēguļošanas Stabiņa tika notverta Ēģiptē, bet šobrīd šīs apsūdzības vēl tiek skatītas tiesā.

Pirms četriem gadiem par 13 tūkstošu eiro liela kukuļa pieprasīšanu par nomas līguma pagarināšanu ar piecu gadu nosacītu cietumsodu notiesāja Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieku Jāni Upīti. Citā krimināllietā kādu viņa padoto, kas par 70 eiro notirgoja labāku kapavietu, sodīja ar piespiedu darbu.

Tiesāšanās pēdējā instancē vēl turpinās pret Rīgas Brīvostas pārvaldes bijušo vadību – Leonīdu Loginovu un Aigaru Pečaku,

5

kuri arī ilgus gadus baudījuši Rīgas politiskās varas atbalstu. Viņus apsūdz par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot ziedojumus un izmaksājot prēmijas. Loginovam tiesa spriedusi naudas sodu 38700 eiro, Pečakam – 32250 eiro, abiem uz laiku liedzot atrasties arī vadošos amatos valsts un pašvaldības struktūrās (spriedums vēl nav stājies spēkā). Paralēli tam policijā turpinās vēl viena 2016.gadā sākta izmeklēšana par to, vai, plānojot ostas infrastruktūras attīstību Krievu salā, amatpersonu bezdarbības dēļ ostai nav nodarīti vairāk nekā miljonu eiro lieli zaudējumi un nav bijuši vēl citi pārkāpumi.

Bet pierādījumu trūkuma dēļ KNAB 2019.gada vasarā izbeidza krimināllietu, kurā iepriekš par kukuļu ņemšanu no pasažieru pārvadātājiem, daļu naudas pārskaitot arī arodbiedrības kontā, aizdomās tika turēti Satiksmes departamenta vadītājs Vitālijs Reinbahs un bijušais “Saskaņas” deputāts un arodbiedrības LABA vadītājs Raimonds Gailis.

Bet kasācijas instancē tiek skatīta lieta pret bijušo “Rīgas namu” vadītāju Kārli Kavacu, kuru 2012.gadā pieķēra nelikumīgā rīcībā ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem – 1,7 miljoniem eiro, ieguldot tos valūtas operācijās.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks sestdien, 29.augustā. Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22.

Trešdien, ceturtdien un piektdien, iepriekšējās balsošanas laikā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti dažādos laikos: 

trešdien, 26. augustā, no plkst.16 līdz 21, 

ceturtdien, 27. augustā, no plkst.9 līdz 16,

piektdien, 28. augustā, no plkst.12 līdz 20.

Uz augšu
Back