Vai Navaļņijs tika saindēts Baltkrievijas dēļ? (7)

Vai Navaļņija saindēšana bija Kremļa pirksts?

Pildegovičs norāda, ka uz doto brīdi jebkādas diskusijas par šo notikumu ir lielā mērā spekulatīvas. Pagaidām vēl nav skaidrs, kāds īsti preparāts ir ticis izmantots uzbrukumā. Jautājums par izmantoto vielu ir izšķirošs. Ja gadījumā ārsti secinās, ka tā var tikt klasificēta kā bioloģisks vai ķīmisks ierocis, tas uzreiz metīs aizdomu ēnu uz Krievijas politiskās elites vai drošības dienestu iesaisti augstākajā līmenī. Tomēr, ja atklāsies, ka uzbrukumā tika lietota vienkāršāka un pieejamāka viela, tad Navaļņija jautājums tiks ievērojami sarežģīts. Tas tāpēc, ka uz Krievijas sadrusmtalotās politiskās skatuves ir pietiekams daudzums spēlētāju, kuriem būtu kapacitāte šāda nozieguma veikšanai.

Pagaidām pētnieciskās žurnālistikas centrs Bellingcat sadarbībā ar laikrakstu Der Spiegel ir nākuši klajā ar secinājumiem, ka uzbrukumā Navaļņijam varētu būt ticis izmantots līdzīgs nervu aģents, kā pret kādu bulgāru biznesmeni 2015. gadā.

Tomēr vēl arvien ir nepieciešami papildus fakti, lai par šo gadījumu varētu spriest viennozīmīgāk. Balodis šajā kontekstā piemetina, ka Navaļņijs savas karjeras laikā ir kāpis uz varžacīm ļoti daudziem.

Vai Navaļņija indēšana ir saistīta ar pagaidām notiekošo Baltkrievijā?

Balodis uzskata, ka notikumi Baltkrievijā varētu būt bijis Navaļņija indēšanas katalizators. Tas tāpēc, ka tie ir parādījuši to, ka sabiedrības līdzdalībai ir nozīme un protesti ir politiskās ietekmes instruments. Tas būtu īpaši svarīgs arguments situācijā, ja protestētājiem izdotos gāzt Lukašenko režīmu. «Tas būtu ļoti bīstams signāls Krievijai un es pieļauju iespēju, ka Krievijā radās bažas par to, ka šādi protesti no Baltkrievijas varētu tikt pārnesti uz Krieviju un, Navaļņijs būdams opozicionārs Nr. 1, varētu būt to karognesējs,» saka Balodis.

Navaļņija neitralizēšana vismaz uz laiku ir iespēja mazināt spriedzi, ka demokrātiski noskaņotie valsts iedzīvotāji varētu veikt politisko mobilizāciju, turpina eksperts.

Viņam nepiekrīt Pildegovičs, kurš nesaskata tiešu saistību starp Navaļņija gadījumu un notiekošo Baltkrievijā. Eksperta prāt, elite Krievijā Baltkrievijas politiskos notikumu drīzāk vērtē kā unikālu ārpolitisku izaicinājumu, nevis iekšpolitisku draudu. Notikumiem Baltkrievijā ir perspektīva attīstīties Krievijai problemātiskākā virzienā, taču šis punkts noteikti vēl nav ticis sasniegts. Pildegovičs arī piemetina, ka protestētāji Baltkrievijā (atšķirībā no Gruzijas un Ukrainas) arī neaicina valstij uzņemt izteikti prorietumniecisku kursu. Līdzīgāka analoģija Baltkrievijai varētu būt ar Armēniju, kur 2018. gadā arī tika gāzts ārkārtīgi nepopulārs režīms. Tajā pēc šī notikuma notika zināma demokratizācija, taču valsts tik un tā palika Krievijas ietekmes sfērā, pauž Kembridžas doktorants.

Vai Krievijas režīms neriskē Navaļņiju padarīt par mocekli?

Ekspertiem tika arī uzdots jautājums – ja patiešām pierādītos, ka Navaļņija indēšanā ir iesaistījusies Krievijas valdība, vai tā neriskē opozicionāru padarīt par mocekli aiz kura pulcēties valsts iedzīvotājiem?

Balodis norāda, ka Navaļņija gadījumā Kremlis aktīvi veido savu alibi. Tad, kad sākotnēji Navaļņijam palika slikti, Krievijas medija izplatīja versiju, ka tās ir sekas pārmērīgai alkohola vai narkotiku lietošanai. Tagad Krievijas Iekšlietu ministrija ir paziņojusi, ka valstij nav nekā iegūstama no opozicionāra saindēšanas. «Krievija sāk jau atstrādāt mehānismu – mums ar to nebija nekādas saistības un tā nav mūsu darīšana,» saka pētnieks. Kremļa priekšrocība ir arī tā informatīvie mehānismi sabiedrības viedokļa veidošanai. Tā mērķtiecīgi ņem ārā konkrētu informāciju no informatīvās telpas un mazina sabiedrības informētību par to, kas notiek. Līdz ar to – tiek manipulēts ar to, ko sabiedrība zina un to, ko sabiedrība saprot, turpina eksperts.

Vai Navaļņijs ir kāda cita Krievijas politiķa «projekts»?

Pildegovičs noraida šo sazvērestības teoriju, jo tā balstās uz ļoti virspusējiem pieņēmumiem.

«Tas vien, ka Navaļņijs līdz šim nav ticis noslepkavots, uzreiz nenozīmē to, ka viņš ir kolaborants vai sadarbojas ar režīmu.

Viņš ir ticis pietiekami represēts, ir cietusi viņa ģimene, viņš ir bijis pastāvīgā novērošanā,» saka Kembridžas doktorants. Balodis šeit papildina, ka pirms dažām dienām laikraksts Eho Moskvi publicēja interviju ar Meduza žurnālistu Mihailu Rubinu, kurš ir pētījis to, kā Krievijas varas iestādes ir sekojušas līdzi Navaļņija aktivitātēm. Viņš arī esot minējis šo diezgan izplatīto teoriju, ka Navaļņijam esot «jumts» Kremlī vai vismaz kādā no Kremļa ietekmes grupām. Žurnālists esot mēģinājis šai teorijai «sadzīt pēdas» un pārbaudīt tās pamatojamību, taču šādi pierādījumi atrasti netika.

Kā Navaļņijam pietiek spēka turpināt pretoties Putinam?

Balodis uzskata, ka viņš ir ļoti pašpārliecināts cilvēks un viņam ir harizma ar kuru viņš spēj piesaistīt sekotājus. Viņš ap sevi veido personības kultu, kas izraisa arī citu opozicionāru kritiku, taču arī ļauj konstruēt sistēmu, kura strādā bez viņa tiešas klātbūtnes. Navaļņiju varētu simpatizēt mantojums, kuru viņš varētu atstāt Krievijai ilgtermiņā.

Situācija ar politisko opozīciju Krievijā kopumā

Pildegovičs saka, ka pret to vēl arvien notiek diezgan liela cīņa, taču opozīcija ir sākusi izmantot vairākas metodes, kuras Putina režīmam sagādā galvassāpes. Viena no tām ir tā saucamā «gudrā balsošana», kuru ietvaros pat ideoloģiskā pretstāvē esošas opozīcijas partijas taktiskā veidā apvieno savus sarakstus, lai dažādās vēlēšanās uzvarētu vājākos «Vienotā Krievija» kandidātus. Tas ir rezultējies tajā, ka gan Maskavas pilsētas domē, gan arī vairākos reģionālajos parlamentos, Putina partijas pozīcijas ir bijušas zināmā mērā apdraudētas. Tāpat arī protesti notiek Sibīrijas pilsētā Habarovskā.

Runājot par valdības atbildes metodēm, Balodis saka, ka nedrīkst aizmirst to, ka Krievijā ir režīma «pieciestā opozīcija», kura it kā pārstāv plašākas sabiedrības intereses, bet realitātē tiešā veidā nestāsies pretī Putina partijai.

Tāpat režīma pretiniekiem arī pastāv dažādi liegumi – piemēram, piereģistrēties vēlēšanās, veikt politisko aģitāciju. Visbeidzot, Krievija ir arī valsts ar globālām politiskām ambīcijām un tiek aktīvi veidots vēstījums, ka visi valstij apkārt ir sazvērējušies. «Līdz ar to – ja pazudīs Putins, tad pazudīs Krievija. Tādā veidā ir iespējams pretdarboties opozīcijai ar argumentu, ka cilvēkiem var nepatikt «Vienotā Krievija», bet ir nepieciešams balsot par tiem pašiem kandidātiem tikai tāpēc, lai Krievija nepazustu,» norāda Balodis.

Abi eksperti arī piekrīt, ka opozicionāriem droši nav arī ārvalstīs, jo valstij ir pietiekami liela kapacitāte, lai tos atrastu un likvidētu. Pildegovičs atgādina par bēdīgi slaveno Skripaļu lietu, kā arī Vladimiru Kara-murzu vecāko, kuri saskārās ar Kremļa dusmām. Balodis piemetina, ka neskatoties uz to, ka vismaz Skripaļu gadījumā Bellingcat krievu specvienību darbības diezgan veiksmīgi atklāja, tās tik un tā sasniedza savu mērķi.